Latvijas sabiedrība pagaidām kritiski vērtē savas zināšanas par mākslīgo intelektu un tā pielietojumu

Kā labas savas zināšanas par mākslīgo intelektu un tā pielietojumu raksturo 7% aptaujāto, drīzāk labas - 20%, drīzāk sliktas - 31%, bet sliktas - 37% aptaujāto. Savukārt "grūti pateikt" atzīmēja 5% respondentu.

Pētījums rāda, ka vairāk nekā puse jauniešu vecumā līdz 25 gadiem un gandrīz trīs piektdaļas finansiāli nodrošināto iedzīvotāju savas zināšanas par mākslīgo intelektu vērtē pozitīvi.

Vienmēr vai gandrīz vienmēr mākslīgā intelekta radītu vai modificētu saturu varot atšķirt 6% aptaujāto, bieži tādu spēj atpazīt 21%, dažreiz vai reti tādu spēj atpazīt 32%, bet nespēj atpazīt 35%. "Grūti pateikt" atzīmēja 6% respondentu.

Vērojama tendence - jo jaunāki, ar augstāku izglītības līmeni un finansiāli nodrošinātāki ir respondenti, kā arī jo urbanizētāka ir apdzīvotā vieta, jo lielāks ir to aptaujas dalībnieku īpatsvars, kuri savas spējas atšķirt mākslīgā intelekta radītu vai modificētu saturu vērtē kā labas.

NEPLP norāda, ka šos rezultātus ir būtiski uztvert, ņemot vērā pieaugošo mākslīgā intelekta radītā satura lietošanu dažādās dzīves jomās - ne tikai medijos, bet arī mārketingā, akadēmiskajā vidē un mākslā. Nespēja atpazīt mākslīgā intelekta radītu saturu var potenciāli kaitēt sabiedrības uzticēšanās veidošanai, pauž padomē.

Kā rāda pētījums, Latvijas iedzīvotāju skatījumā mākslīgais intelekts tiek pielietots ļoti dažādiem mediju satura un komunikācijas mērķiem. 52% iedzīvotāju uzskata, ka mākslīgais intelekts tiek pielietots klientu apkalpošanā, 49% - reklāmā un mārketingā, 47% - dezinformācijas izplatīšanā, 48% - izklaides satura radīšanā, 42% - analītikā un datu apstrādē, 34% - ziņu radīšanā un apstrādē.

Saskaņā ar pētījumu, mākslīgā intelekta rīkus pašlaik izmanto katrs ceturtais (24%) Latvijas iedzīvotājs. Tomēr nedaudz vairāk nekā puse jeb 52% aptaujāto atbildējuši, ka mākslīgā intelekta rīkus neizmanto un arī neizrāda interesi tos izmantot.

Vairāk nekā puse jauniešu līdz 25 gadu vecumam, kā arī respondenti ar augstiem ienākumiem, mākslīgo intelektu izmanto biežāk nekā citas sociāldemogrāfiskās grupas.

Kā labas savas prasmes izmantot mākslīgo intelektu vērtēja gados jaunākie, finansiāli nodrošinātākie respondenti, ar augstāko izglītību, kā arī rīdzinieki. Jaunieši vecumā līdz 25 gadiem ir vienīgā sociāldemogrāfiskā grupa, kur gandrīz 60% aptaujāto pozitīvi vērtēja savas prasmes izmantot mākslīgā intelekta rīkus.

Līdztekus pētījumā secināts, ka pašlaik "ChatGPT" jau izmanto 16% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. Lielākais "ChatGPT" lietotāju īpatsvars ir jauniešu vecumā no 15 līdz 25 gadiem mērķgrupā un finansiāli nodrošinātāko respondentu vidū.

Savukārt uzskatos par mākslīgā intelekta pozitīvo ietekmi novērojama pētījumam raksturīgā tendence - jo jaunāki, ar augstāku izglītības līmeni un finansiāli nodrošinātāki ir respondenti, jo lielāks ir to aptaujāto skaits, kuri lielākā mērā piekrīt mākslīgā intelekta pozitīvajai ietekmei uz dažādām dzīves sfērām, biežāk sniedzot gan pozitīvu, gan negatīvu vērtējumu kopumā.

Pētījumā secināts, ka mākslīgā intelekta rīku pielietojums kopumā raisa vairāk rezervētu, kritisku attieksmi. Latvijas iedzīvotāju skatījumā mākslīgā intelekta rīku izmantošana radīs bažas par satura ticamību un drošības riskus, kā arī mākslīgā intelekta rīki paplašina iespējas manipulēt ar mediju satura lietotāju.

Tāpat kā uzskatos par mākslīgā intelekta pozitīvo ietekmi, arī attiecībā uz iespējamo negatīvo iespaidu uz mediju vidi kopumā gados jaunāki cilvēki, kā arī respondenti ar augstāku izglītības un ienākumu līmeni, ir lielākā mērā informēti par mākslīgā tēmām un tādējādi atzīmēja pozitīvu vai negatīvu atbildi.

Pētījumā tika aptaujāti 1548 pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 15 gadiem. Sabiedrības aptauja norisinājās no 2024.gada oktobrim līdz novembrim. Pētījumu veica SIA "Latvijas fakti".