"airBaltic" pagaidu padome atturas no lēmuma par kompensāciju Gausam
foto: Zane Bitere/LETA
Līdzšinējais aviokompānijas "airBaltic" izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.
Sabiedrība

"airBaltic" pagaidu padome atturas no lēmuma par kompensāciju Gausam

Ziņu nodaļa

Jauns.lv/LETA

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" pagaidu padome nav lēmusi par kompensāciju izmaksāšanu līdzšinējam "airBaltic" valdes priekšsēdētājam Martinam Gausam, kas pirmdien tika atlaists no amata, sacīja "airBaltic" pagaidu padomes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs.

"airBaltic" pagaidu padome atturas no lēmuma par k...

Komentējot, vai Gausam tiks izmaksāta kompensācija par atlaišanu no amata, Martinovs norādīja, ka padome šādu lēmumu par kompensāciju izmaksāšanu nav pieņēmusi. Viņš papildināja, ka patlaban šādu jautājumu nav paredzēts iekļaut darba kārtībā.

Savukārt konkurss uz jauna "airBaltic" valdes priekšsēdētāja amatu tiks izsludināts tuvākajā laikā, atzīmēja pagaidu padomes priekšsēdētājs.

Martinovs arī norādīja, ka atbilstoši Komerclikumam padomei ir jābūt svarīgam iemeslam, lai lemtu par valdes locekļu atcelšanu no amata, tostarp viens no svarīgiem iemesliem ir akcionāru neuzticības izteikšana, tāpēc padome ir pieņēmusi lēmumu Gausu atbrīvot no amata.

"airBaltic" padome pieņēmusi lēmumu no pirmdienas atbrīvot no amata līdzšinējo aviokompānijas valdes priekšsēdētāju Gausu, informēja Satiksmes ministrijā (SM).

Tādējādi no pirmdienas "airBaltic" pagaidu izpilddirektora pienākumus pildīs esošais valdes loceklis un operatīvās vadības direktors Pauls Cālītis. Tāpat darbu uzņēmuma valdē turpinās valdes loceklis un finanšu direktors Vitolds Jakovļevs.

Pirmdien akcionāru sapulces laikā "airBaltic" lielākais akcionārs - SM - pauda neuzticību uzņēmuma valdes priekšsēdētājam Gausam. Pēc akcionāru sapulces "airBaltic" padome sasauca ārkārtas padomes sēdi. Ņemot vērā akcionāra pausto neuzticību, padome pieņēma lēmumu no pirmdienas no amata atbrīvot līdzšinējo valdes priekšsēdētāju Gausu.

Jau ziņots, ka 2025.gada janvāra beigās tika panākta vienošanās ar Vācijas aviokompāniju "Lufthansa" par investīcijām "airBaltic" 14 miljonu eiro apmērā. Apmaiņā pret ieguldījumu "Lufthansa Group" saņems konvertējamu akciju, kas tai dos 10% līdzdalību. Vēlāk, pēc potenciālā "airBaltic" IPO, šī konvertējamā akcija tiks konvertēta parastajās akcijās.

Pēc IPO "Lufthansa Group" līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka "Lufthansa Group" pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no "airBaltic" kapitāla.

Minētajam darījumam vēl jāsaņem Vācijas Federālā karteļu biroja ("Bundeskartellamt") atļauja.

Šobrīd Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%. Latvijas valdība 2024.gada 30.augustā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.

"airBaltic" 2024. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 13% vairāk nekā gadu iepriekš, un veica 47 000 lidojumu, kas ir par 7% vairāk nekā gadu iepriekš.

2024. gadā "airBaltic" koncerns strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 118,159 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, savukārt koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2023.gadu, palielinājās par 11,9%, sasniedzot 747,572 miljonus eiro.