
Frankfurtē būs apskatāma Rasas Šmites un Raita Šmita virtuālās realitātes izstāde "Starp augiem"

Jaunākais latviešu mākslinieku Rasas Šmites un Raita Šmita imersīvais mākslas darbs "Solarceptors" pēta "augu inteliģenci", pievēršoties ziedu evolūcijas un daudzveidīgo sugu straujās rašanās mistērijai pirms vairāk nekā 100 miljoniem gadu. Darbs tapis trīs gadu pētniecības projekta "Augu inteliģence" ietvaros, sadarbojoties ar zinātniekiem un pētniekiem no Šveices, un līdz 17. augustam tas apskatāms Frankfurtē (Bādhomuburgā), Vācijā.
Jaunākais latviešu mākslinieku Rasas Šmites un Raita Šmita imersīvais mākslas darbs "Solarceptors" pēta "augu inteliģenci", pievēršoties ziedu evolūcijas un daudzveidīgo sugu straujās rašanās mistērijai pirms vairāk nekā 100 miljoniem gadu. Darbs tapis trīs gadu pētniecības projekta "Augu inteliģence" ietvaros, sadarbojoties ar zinātniekiem un pētniekiem no Šveices, un līdz 17. augustam tas apskatāms Frankfurtē (Bādhomuburgā), Vācijā.
Projektā mākslinieki radīja virtuālās realitātes pieredzi, kuras pamatā ir mākslinieciska vīzija par ziediem kā metaforiskām "acīm", kas seko līdzi saulei, sinhronizējot auga diennakts ritmus ar planētu cikliem. Virtuālās vides veidošanā izmantoti augi no mākslinieku eksperimentiem ar lupīnām, ievācot datus par augšanas procesu, vides ietekmi un gaismas uztveri.
Jaunā imersīvā instalācija "Solarceptors" pirmo reizi apskatāma izstādē "Unter Pflanzen" ("Starp augiem"), kas tika atklāta 16. martā un būs atvērta līdz 17. augustam Mākslas un dabas muzejā "Sinclair-Haus" Bādhomburgā/Frankfurtē, Vācijā. Izstāde pulcē gandrīz 30 māksliniekus, kuri pievēršas dabas "neredzamajiem" procesiem - kā augi par sevi rūpējas, kā tie izelpo skābekli un pat savstarpēji komunicē. Šmitu mākslas darbs "Solarceptors", kopā ar vairākiem citiem šīs izstādes darbiem, būs apskatāms arī Rīgā - RIXC Mākslas un zinātnes festivāla izstādē, kas norisināsies Kim? Laikmetīgās mākslas centrā no 16. oktobra līdz 23. novembrim. Izstāde tiks veidota sadarbībā ar kuratori Ivonnu Volkārtu (Yvonne Volkart) un Šveices Zinātnes fonda finansētā projekta "Augu inteliģence" partneriem.
"Solarceptors: Flowers - Inventors of Their Own Existence" (Saules ķērāji: Ziedi - savas eksistences atklājēji) ir imersīva virtuālās realitātes pieredze, kas mākslinieciski pēta "augu inteliģenci", izsekojot ziedaugu izcelsmei un evolūcijai. Čārlzs Darvins 1879. gadā šo fenomenu nodēvēja par "šausmīgu mistēriju" (abominable mystery), jo nespēja izskaidrot ne ziedaugu straujo rašanos, ne to eksplozīvo evolūciju - kā tik īsā laika posmā, radās tik daudz dažādu ziedaugu sugu, krāsu un formu.
"Solarceptors" imersīvā vide aizved skatītājus ceļojumā piecās epizodēs, sākot no laika pirms 100 miljoniem gadu, kad ziedi strauji sāka vairoties pārsteidzošā formu un krāsu gammas daudzveidībā, iezīmējot savu "zaļo lielo sprādzienu" dzīvības attīstībā. Pēc tam pieredze pārceļas uz nesenākiem notikumiem, tostarp eksplozīvo lupīnu izplatību Andu augstienēs, kas atrisina Darvina mistēriju, parādot, ka evolūcija var noritēt daudz straujāk, nekā iepriekš uzskatīts.
Virtuālās realitātes mākslas darbā ir apvienota zinātniskā izpratne un mākslinieciskā iztēle, lai izpētītu, kā ziedošie augi uztver un reaģē uz gaismu. Darbs atklāj, kā ziedošie augi mijiedarbojas ar gaismu ne tikai fotosintēzes procesā, bet arī kā daļa no plašākas ekoloģiskās un atmosfēras sistēmas. Izmantojot mākslinieku audzēto lupīnu 3D skenējumus dažādās attīstības stadijās, un vides datus, kas iegūti no mākslinieku iepriekš veiktā eksperimenta Šveices Organiskās agrikultūras institūtā (FiBL), šī imersīvā pieredze parāda, ka ziedi ir kas vairāk nekā reproduktīvie orgāni; tie ir jutīgas gaismas "uztvērēji", kas saista augus ar apkārtējo vidi laikā un telpā. Mākslas darbs atklāj augu unikālo telpisko un laika dimensiju, piedāvājot ideju, ka ziedi darbojas kā "saules uztvērēji" - metaforiskas "acis", kas seko līdzi saulei un sinhronizē auga cirkādiskos ritmus ar planētas cikliem.
Līdzās virtuālās realitātes videi, izstādē ir aplūkojami video un augu eksperimenti, ko māksliniece Rasa Šmite sadarbībā ar Raiti Šmitu ir veidojusi projekta "Augu inteliģence" ietvaros Šveicē. Video animācijā, kas izveidota, izmantojot mākslīgo intelektu, ir vizualizēti Andu kalnu lupīnu herbāriji no Cīrihes Botāniskajā dārza, atainojot ziedu rašanos.
Instalāciju papildina gaismjutības eksperiments, kurā ir redzami Rasas Šmites mākslinieciskie augu eksperimenti. Tajos viņa pētīja, kā augi uztver gaismu un reaģē uz dažādiem viļņu garumiem (krāsām) un kā mijiedarbība ietekmē to augšanu, ziedēšanas laiku un ziedkopu.
"Solarceptors" mākslas darbs ir tapis sadarbībā ar Kristapu Biteru - Virtuālās Realitātes (VR) programmēšana un 3D animācija, Jurģi Peteru - mākslīgā intelekta / mašīnmācīšanās (AI/ML) modeļu trenēšana un programmēšana, Lauris Šmits - VR skaņa un balss.
Šmitu jaunais mākslas darbs tapis Šveices Nacionālā zinātnes fonda (SNSF) finansētā pētniecības projekta "Augu inteliģence. Mācoties kā augam" (Plants_Intelligence. Learning Like a Plant, 2022-2025) ietvaros, Mākslas un dizaina akadēmija Bāzelē (FHNW, Šveicē). Projekta vadošā pētniece ir mākslas zinātniece un teorētiķe Ivonna Volkārta (Yvonne Volkart), kas arī ir izstādes "Unter Pflanzen" līdzkuratore.
Izstādes "Unter Pflanzen" mākslinieku darbi mudina uztvert augus ar visām maņām un novērtēt to individuālās formas, spējas un veidus, kā tie apdzīvo pasauli. Kā uzsver izstādes kuratore Katrīna Meijere (Kathrin Meyer), "Mēs daudz laika pavadām "starp augiem", taču reti tos apzināmies un maz ko saprotam par to spējām". Viņa aicina palēnināt tempu, ieklausīties un no jauna iepazīt mūsu fitogēniskos kaimiņus - kā jutīgas, vienotā tīklā saistītas dzīvas būtnes.
Izstāde notiek Mākslas un dabas muzejā "Sinclair-Haus", Bādhomburgā / Frankfurtē, Vācijā, kur jau kopš 1982.gada tiek kūrētas starpdisciplinārās izstādes un pasākumi, kas pēta dabas uztveres, izpratnes un pārdomu iespējas caur mākslas prizmu. Šādā veidā muzejs izgaismo dabas, kultūras un zinātnes savstarpējās attiecības, paverot jaunu skatījumu uz to mijiedarbību.
Izstāde "Unter Pflanzen" ir viena no galvenajām muzeja šī gada izstādēm, kuras publisko atklāšanu 16.martā apmeklēja gandrīz 1000 cilvēku, pierādot augu tēmas aktualitāti. Kuratori uzsver, ka jau kopš 2000.gadu sākuma arī mākslas un humanitārajās zinātnēs ir vērojama pieaugoša interese par augiem kā pastāvīgām, aktīvām būtnēm. Augi padara dzīvi uz zemes iespējamu tās pašreizējā formā. Tie dažādos veidos apmierina cilvēka pamatvajadzības, nodrošinot, piemēram, gaisu elpošanai, pārtiku ēšanai un izejvielas apģērba izgatavošanai.
Izstādes mākslinieki: Felipe Kastelblanko (Felipe Castelblanco), Urzula Damma (Ursula Damm), Torbens Danke (Thorben Danke), Maja Derena & Talijs Bītijs (Maya Deren & Tally Beatty), Mērija Delanija (Mary Delany), Vims van Egmonds (Wim van Egmond), Kalle Hams & Džamils Kamangers (Kalle Hamm & Dzamil Kamanger), Eduardo Kaks (Eduardo Kac), Kāns & Selezniks (Kahn & Selesnick), Ernsts Krajdolfs (Ernst Kreidolf), Debora Lombardi (Debora Lombardi), Džesijs Maklīns (Jesse McLean), Hulija Menša (Julia Mensch), Makss Reihmanis (Max Reichmann), Matilda Rozjē (Mathilde Rosier), Omi-peah Raidings un Romans Šramms (Omi-peah Ryding und Roman Schramm), Scenocosme, Anna Šeltona (Ann Shelton), Rasa Šmite un Raitis Šmits, Kiki Smita (Kiki Smith), Una Zēmane (Una Szeemann), Ajēnans Kvinčo Juajibiojs (Ayênan Quinchoa Juajibioy), Luiss Vainbergers (Lois Weinberger).