
Labklājības ministrs: demogrāfijas problēmu vairs nevar risināt tikai ar naudu - jāmaina dzīves kvalitāte

Demogrāfijas stiprināšana nav tikai pabalstu jautājums - kā vēl nekad agrāk ir vajadzīgs koordinēts darbs starp ministrijām un arī pašvaldībām, otrdien Demogrāfisko lietu padomes sēdē paudis labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (ZZS).
Kā informēja Labklājības ministrijā (LM), padomes sēdē tika izskatīts ziņojums par demogrāfiskās politikas attīstību. Lai noteiktu nākamgad prioritāri īstenojamos pasākumus ģimeņu ar bērniem dzīves kvalitātes uzlabošanai, atbildīgajām ministrijām līdz šī gada 16.maijam jāsagatavo un jāiesniedz LM priekšlikumi ar konkrētu rīcību noteiktās jomās, ietverot rezultatīvos rādītājus, nepieciešamo finansējumu, kā arī finansējuma avotu.
Citu ministriju prioritāri īstenojamos pasākumus paredzēts izskatīt nākamajā Demogrāfisko lietu padomes sēdē, kas paredzēta jūnija sākumā.
Ziņojumā norādītie atbalstāmie pasākumi plānoti sadarbībā ar Veselības ministriju, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju, Kultūras ministriju un citām. Virkne ieceru saistītas arī ar pašvaldību, nevalstisko organizāciju un arodbiedrību iesaisti.
Pēc otrdien notikušās sēdes secināts, ka sabiedrības novecošanās, iedzīvotāju skaita un dabiskā pieauguma samazināšanās un iedzīvotāju migrācija ir galvenie demogrāfiskās situācijas izaicinājumi Latvijā. Šīs problēmas skar veselības aprūpi, izglītību, darba tirgu, sociālo labklājību, mājokļu un citas politikas. Tāpēc demogrāfiskie izaicinājumi prasa sadarbību un saskaņotību, iezīmējot tās vietu un nozīmi visu nozaru attīstības politikās.
Tāpat ziņojumā secināts, ka turpmākajai demogrāfiskās situācijas uzlabošanai būtiska ir ne tikai materiālā atbalsta palielināšana saistībā ar bērna ienākšanu ģimenē, bet arī nepieciešamība uzlabot iespējas apvienot rūpes par ģimeni ar darba pienākumiem abiem vecākiem, tai skaitā elastīgāks bērna pieskatīšanas pakalpojums atbilstoši ģimeņu vajadzībām.
Vienlaikus sevišķi būtiska ir mājokļu pieejamība jaunajām ģimenēm un jaunajiem speciālistiem, kvalitatīva veselības aprūpe, psiholoģiskais atbalsts vecākiem un citi atbalsta mehānismi.
Lai arī ģimenēm ar bērniem ir nepieciešami konkrēti un mērķēti, pierādījumos balstīti valsts un pašvaldību atbalsta instrumenti, tautas ataudzei ārkārtīgi nozīmīga ir arī valsts kopējā ekonomiskā attīstība, iedzīvotāju personīgā finansiālā stabilitāte un drošības sajūta, secinājusi ministrija.
Vienlaikus esot jāveicina sabiedrības attieksmes maiņa, radot iekļaujošāku un ģimenei draudzīgāku vidi. Nepieciešama ģimenes kā vērtības spēcināšana sabiedrībā, proti, atbalsta politika, kas apliecina ģimenes vērtību sabiedrībā un nodrošina vecākiem novērtējuma un atbalsta sajūtu, norāda LM.
Papildus atbalsta mehānismu stiprināšanai jāstrādā, lai mazinātu riskus mirstībai no ārējiem nāves cēloņiem, veicinātu sabiedrības veselības uzturēšanu, izglītošanos un pietiekami labi apmaksātas nodarbinātības iespējas, kas ļautu uzturēt dzīves kvalitāti un novērstu nepieciešamību to meklēt citās valstīs.
Kā skaidro ministrijā, līdz šim Latvijā prevalēja ekonomiskie emigrācijas motīvi, kas norāda uz iedzīvotāju neapmierinātību ar ienākumiem, sadzīves apstākļiem, darba vidi, tādējādi, domājot par tautas ataudzes nodrošināšanu, būtu svarīgi valsts politiku vērst uz ārējās migrācijas mazināšanu, kā arī remigrāciju veicinošu pasākumu īstenošanu.
Labklājības ministrs Uzulnieks sēdē uzsvēris, ka Latvijas demogrāfiskā situācija ir nopietns izaicinājums, un tās uzlabošana ir valdības prioritāte.
Minētajā LM ziņojumā par demogrāfiskās politikas attīstību paredzēts darboties trīs rīcības virzienos. Pirmkārt, orientējoties uz ikvienu bērnu kā vērtību, tiek ietverti atbalsta pasākumi bērna ienākšanai ģimenē un ģimeņu ikdienas un sadzīves līmeņa paaugstināšanai. Otrkārt, veicinot kvalitatīvu dzīves vidi, un, treškārt, pēc iespējas mazinot iemeslus cilvēku migrācijai un veicinot remigrāciju.
Ziņojumā paredzēto pasākumu īstenošanu 2025.gadā paredzēts nodrošināt no piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, savukārt 2026.gadā un turpmākajos gados jautājums par papildu finansējumu skatāms kārtējā gada valsts budžeta sagatavošanas procesā, atbildīgajām ministrijām iesniedzot priekšlikumus prioritārajiem pasākumiem.