Eksperts: ASV pret Grenlandi turpinās piekopt "šarma un draudu ofensīvu"
ASV pret Grenlandi turpinās piekopt "šarma un draudu ofensīvu", tādu viedokli pauda Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) asociētais profesors Māris Andžāns.
Kā jau ziņots, ASV prezidents Donalds Tramps kopš atgriešanās Baltajā namā ir vairākkārt uzsvēris, ka vēlas Grenlandes nonākšanu ASV sastāvā, un ir atteicies izslēgt spēka pielietošanu, lai sasniegtu savu mērķi. Eksperts norādīja, ka jaunā Trampa administrācija vērtību ziņā ir ievērojami tuvāka Krievijai nekā iepriekš. Turklāt vēl pirms vēlēšanām, kā arī inaugurācijas runas laikā Tramps pateica, ka ASV būs valsts, kas turpinās izplesties.
Andžāna ieskatā Trampa rīcība līdzinās kādam no 19.gadsimta prezidentiem. Pēc eksperta paustā, ne velti Tramps ir piesaucis kādreizējo ASV prezidentu Viljamu Makinliju un no jauna pārdēvējis Denali par Makinlija kalnu. Ģeopolitikas pētījumu centra direktors norādīja, ka Makinlijs bija ASV prezidents 19. un 20.gadsimta mijā, kad ASV sev pievienoja Puertoriko un Filipīnas.
Runājot par to, kādā veidā Tramps plāno iegūt Dānijai piederošo teritoriju, eksperts atzina, ka tas varētu būt nemilitāra rakstura spiediens. Andžāns atzīmēja, ka gadus desmit, divdesmit ir zināms, ka Grenlande eventuāli būs neatkarīga, turklāt tās autonomija ir pietiekami liela, jo Dānija vairāk atbild par aizsardzības un ārlietu politiku.
Viņaprāt, jautājums ir par to, kad un kā Grenlande kļūs pašpietiekama. Andžāns pieļāva, ka ASV turpinās "šarma un draudu ofensīvu", kur draudi mijas ar laba vēlējumiem, uzsverot, ka Grenlande ir gaidīta ASV saimē un solot labāku dzīvi un aizsardzību.
"Mēs nekad nezinām, ko Tramps patiesībā grib, taču teritoriju var kontrolēt dažādos veidos. Ja, piemēram, desmit gadu griezumā Grenlande kļūs neatkarīga, tā var veidot ciešākas attiecības nevis ar Dāniju, bet ar ASV. Tam nav obligāti jābūt valsts iekļaušanai ASV teritorijā," sacīja eksperts.
Pēc Andžāna paustā, maz ticams, ka Tramps izvēlēsies militāru risinājumu. Tā vietā viņš varētu Grenlandei piedāvāt investīcijas, dažādus derīgo izrakteņu ieguves darījumus, nav izslēdzams, ka dažādi ASV uzņēmumi centīsies vēl vairāk ieiet Grenlandes tirgū.
"Tramps seko atēnieša Tukidīda rakstītajam, ka stiprie dara ko grib, bet vājie cieš to, kas tiem ir jācieš. Spiediens uz Grenlandi turpināsies. Iespējams, ka tas attieksies arī uz kādām citām teritorijām," teica Ģeopolitikas pētījumu centra direktors.
Andžāns norādīja, ka arī uz Panamu ASV ir izdarījusi diezgan masīvu spiedienu. Marta sākumā ASV Kongresa palātu kopīgajā sēdē paziņoja, ka ASV sākusi atgūt Panamas kanālu, panākot vienošanos ar Honkongas uzņēmumu pārdot ostas ASV kontrolētam konsorcijam. Valstis ir arī izstājusies no Ķīnas infrastruktūras programmas "Jaunais zīda ceļš".
ASV prezidents arī paudis vēlmi padarīt Kanādu par ASV 51.štatu. Pēc Andžāna paustā, politikas zinātnes teorijās aprakstīta ASV un Kanādas ciešā integrācija, ka konflikta risināšana ar bruņotu spēku ir neiedomājama. Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs paziņojis, ka vecās attiecības starp ASV un Kanādu ir beigušās.
"Kanādā gaidāmas ārkārtas parlamenta vēlēšanas un Kārnija sacītais ir daļa no priekšvēlēšanu kampaņas, taču Kanāda ir ļoti ievainojama, jo eksporta lielākā daļa ir uz ASV. ASV noteiktie tarifi pret automašīnām var pamatīgi ietekmēt Kanādas ekonomiku, protams, arī ASV, jo tā ir atkarīga no Kanādas dabas resursiem un rūpniecības kapacitātes," sacīja Andžāns.
Eksperta ieskatā tas viss ir diezgan savādi un nevajadzīgi. Viņš norādīja, ka ASV, vadoties pēc Nikolo Makjavelli, mēģināja būt mīlēta, taču tagad vismaz Kanādā noteikti tā tiek nīsta. Makjavelli uzskatīja, ka labāk par mīlestību ir panākt bailes, bet ne naidu.
"Redzam, ka Kanādā izsvilpj ASV himnu, boikotē ASV preces, Kārnijs ir izteicies, ka pilnībā jāpārveido valsts ekonomika, lai tā nebūtu atkarīga no ASV. Pastāv teiciens, ka no mīlestības līdz naidam ir viens solis, savukārt process pretējā virzienā nav ātrs. Uzticību un draudzību nevar iegūt tik ātri, cik ātri to var nogalināt," teica Ģeopolitikas pētījumu centra direktors.
Viņš atzīmēja, ka patlaban ir grūti prognozēt notikumu tālāko attīstību. Tramps ir izteicies, ka pats skaistākais vārds vārdnīcā ir "tarifi". Tas ir ASV prezidenta iecienītākais rīks un panaceja, kā sodīt citas valstis un panākt sev labvēlīgu risinājumu. Andžāns norādīja, ka tas nepārsteidz. Viņaprāt, spiediens pret Kanādu virknē jautājumu būs politisks un ekonomisks.
Pēc eksperta domām, Tramps ir par bailīgu militāriem risinājumiem pret kādu nopietnāku spēlētāju, tāpēc, iespējams, viņš aprobežosies ar tarifiem un stingru retoriku.
