"Kāpēc "atpestīšanu" no amata gaidīju divus gadus..." Bijusī RAKUS padomes priekšsēdētāja nāk klajā ar stāstu
Tīna Kukka, bijusī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas padomes priekšsēdētāja, dalās pārdomās par izaicinājumiem, kas viņai radās darba laikā, un norāda, ka pilnvaru termiņa beigas viņa gaidījusi jau vairāk nekā divus gadus.
Viņas viedoklis attiecas uz vairākām problēmām, kas saistītas ar birokrātiju, finanšu neprognozējamību un valsts kapitālsabiedrību padomju lomu. Pēc viņas domām, galvenais iemesls, kāpēc viņa bija gatava “atpestīšanai” no amata, ir tas, ka pat visapņēmīgākais cīnītājs nespēj uzveikt nozarē valdošo birokrātiju un vēlmi neko nemainīt.
Princips “Nevienam nekad netici un neuzticies”
Kukka uzsver, ka viens no galvenajiem šķēršļiem ir Veselības ministrijas ierēdņu neuzticēšanās slimnīcu padomēm un vēlme visu kontrolēt pašiem, jo ierēdņi uzskata, ka viņi to var darīt labāk. Viņasprāt, ja nav ticības padomei, tad jautājums ir, kādēļ vispār to veidot. “Ja jūs neuzticaties padomei, tad tā nav vajadzīga,” atzīmē Kukka, uzsverot, ka šāda pieeja rada tikai papildu birokrātisko slogu slimnīcas valdei, kas ir spiesta atskaitīties gan ministrijai, gan arī padomei. “Ierēdņu uzticēšanās valsts kapitālsabiedrību un uzņēmumu vadībai atvieglotu milzīgu daļu nastas un samazinātu pašas ministrijas darba apjomu,” norāda Kukka.
Turklāt viņa izsaka bažas par vispārēju korporatīvās pārvaldības izpratnes trūkumu publiskajā sektorā. “Katram būtu jāatbild par savu jomu un jābeidz jaukties citu atbildības sfērā.” Tas esot īpaši svarīgi, jo atbildība bieži tiek “novākta” no atbildīgajām pusēm, un to piemērs ir pat tā saucamā “kapitāldaļu turētāja gaidu vēstule,” kuru Austrumu slimnīca, kā lielākā ārstniecības iestāde Latvijā, nekad nav saņēmusi. “Valsts sekretāri manā laikā ir mainījušies četras reizes, un mēs tā arī neesam saņēmuši konkrētu atbildi,” viņa norāda.
Stratēģiskie projekti un finansējuma izaicinājumi
Runājot par Austrumu slimnīcas padomes darba prioritātēm, Kukka uzsver, ka viens no galvenajiem uzdevumiem bija uzraudzīt slimnīcas stratēģiskos projektus, piemēram, infekciju slimību un plaušu veselības korpusa būvniecību, kas ir valsts nozīmes projekts. Viņa atzīmē, ka šādu projektu īstenošana Eiropā bieži aizņem 10–15 gadus, tomēr Austrumu slimnīcai tika atvēlēti pieci gadi paātrinātā tempā, veicot 25 būvniecības objektus. “Tas notika paralēli Covid-19 pandēmijai, kas radīja papildu slogu,” viņa norāda.
Tomēr Kukka arī piebilst, ka visa šī projekta īstenošana notika pašu spēkiem, jo finansējuma trūkuma dēļ nebija iespējams izveidot profesionālu komandu, kas varētu veltīt visu uzmanību tikai šiem stratēģiskajiem projektiem. “Finansējuma trūkums nozīmē, ka visiem šiem projektiem vadītāji bija slimnīcas darbinieki, kas strādāja papildus saviem ikdienas pienākumiem, un par šo darbu nebija papildu finansējuma,” viņa norāda.
Finanšu neprognozējamība un tās sekas
Kukku satrauc arī finanšu neprognozējamība, kas rada absolūtu bezspēcības sajūtu. Viņa skaidro, ka sākotnējie finanšu paziņojumi tiek saņemti tikai pirmā ceturkšņa laikā, lai gan padomei ir jāapstiprina budžets līdz 15. februārim. “Šogad finanšu paziņojums par visu gadu nebija pienācis pat marta sākumā,” viņa piebilst, norādot, ka tādēļ padome bija spiesta apstiprināt tikai tehnisko budžetu līdz pirmā ceturkšņa beigām.
Šī finanšu neprognozējamība un iepirkumu procesi, kas neļauj saņemt finansiāli izdevīgākus piedāvājumus, ir tikai daļa no problēmām, ar kurām saskārās Austrumu slimnīca. Kukka norāda, ka finanšu paziņojumu kavēšanās radīja nopietnas grūtības slimnīcai plānot nākotni. “Lai gan slimnīcas vadība veica darbības izmaksu optimizācijai un efektivitātes uzlabošanai, šīs iespējas ir ierobežotas, ņemot vērā valsts mēroga apstākļus, kas rada zaudējumus un nav slimnīcas kontrolē,” viņa uzsver.
Nepieciešamība pēc efektīvākas resursu sadales un pašvaldību iesaistes
Viena no Kukkas galvenajām tēmām ir efektīvāka līdzekļu sadale veselības aprūpē. Viņa norāda, ka Nacionālā veselības dienesta (NVD) līdzekļu sadales metode ir līdzīga padomju laika plānveida ekonomikai, kas neļauj efektīvi novirzīt līdzekļus. Kukka piedāvā pārdalīt atbildības teritorijas universitātes slimnīcām, kas spētu labāk izvērtēt situāciju un atbilstoši sadalīt resursus. Viņa piemin arī piemēru no Somijas, kur pašvaldības tiek automātiski iekasētas par saviem iedzīvotājiem saņemtajiem pakalpojumiem. “Tā vietā, lai mēs paši atgūtu parādus, mēs varētu vienkārši piestādīt rēķinu attiecīgajai pašvaldībai,” viņa piedāvā.
Kukka arī uzsver, ka pašvaldībām būtu jāuzņemas lielāka atbildība par iedzīvotāju ārstēšanu, it īpaši Rīgai, kur pacientu skaits, kas vēršas Austrumu slimnīcā, konstanti pieaug. Viņa norāda, ka tikai 30-40% pacientu, kas vēršas pēc palīdzības, patiesībā nepieciešama hospitalizācija, kas norāda uz problēmām primārās aprūpes sistēmā.
Politiskie jautājumi un atbildības trūkums
Kukka secina, ka nozarē nepieciešamas lielas pārmaiņas, lai samazinātu birokrātisko slogu un uzlabotu veselības aprūpes sistēmu Latvijā. Viņa pauž bažas, ka pašreizējā sistēma neveicina atbildību un lēmumu pieņemšanu. Viens no piemēriem ir arī Austrumu slimnīcas struktūra, kur padome sastāv tikai no trim cilvēkiem, kas atbild par visiem galvenajiem jautājumiem slimnīcas darbībā. “Tas ir ļoti skumji, un mēs varam tikai cerēt, ka vai nu nozarē, vai sabiedrības attieksmē kaut kas mainīsies,” viņa secina.
Kuka arī norāda, ka Latvijas veselības aprūpe nav pietiekami finansēta un valsts proporcionālie izdevumi veselības aprūpei ir vieni no zemākajiem Eiropā. “Lai labotu šo situāciju, būtu nepieciešama politiska apņemšanās un jauna pieeja finansējuma sadalē,” viņa uzsver.
Tīna Kukka aicina arī pēc iespējas ātrāk veikt izmaiņas veselības aprūpē, lai mazinātu birokrātiju un uzlabotu resursu sadali. Viņa cer, ka nākotnē tiks pieņemti lēmumi, kas palīdzēs efektīvāk izmantot valsts līdzekļus un nodrošinās kvalitatīvāku medicīnisko palīdzību Latvijas iedzīvotājiem.
