Jūrmalas vēsturiskās villas. Kur skatās to īpašnieki?
Jūrmalā ir aptuveni 3000 vēsturisku ēku, no kurām gandrīz 400 ir kultūras pieminekļi. Pašvaldības objekti jau ir atjaunoti vai atrodas restaurācijas procesā, taču privātpersonām piederošās ēkas ir atšķirīgā stāvoklī.
Pašvaldībā informē, ka īpašnieki var pieteikties māju atjaunošanas līdzfinansējumam, kā arī saņemt dažādas atlaides, tomēr daudzas ēkas joprojām ir pamestas novārtā, jo restaurācijas un remonta izmaksas ir lielas, noskaidroja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".
Jūras ielā Jūrmalā žurnālisti saskaitījuši piecas nedzīvojamās ēkas, no kurām katra ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Daži no tiem jau atzīti par vidi degradējošiem objektiem, par ko īpašniekiem aprēķināts paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis.
Viens no pamestajiem objektiem ar kultūrvēsturisku vērtību pieder Polijas vēstniecībai, kas neatbild uz pašvaldības vēstulēm.
"Šīs ēkas tika saglabātas līdz šim, un cilvēki tās uzturēja labā stāvoklī. Taču šajā posmā acīmredzami nav vēlmes vai finansiālu iespēju tās uzturēt. Pašvaldība nevar pilnībā atrisināt iedzīvotāju ekonomisko stāvokli. Mēs varam sniegt atbalsta mehānismus, un tieši to mēs arī darām," norāda Jūrmalas pašvaldības kultūrtelpas un vides dizaina centra vadītājs Gundars Ūķis.
Jūras iela atrodas krasta kāpu aizsargzonā, kas paredz īpaši stingrus ekoloģiskos un būvniecības ierobežojumus visai ielai. Ja īpašnieks vēlas mainīt ēkas apjomu, piemēram, uztaisīt piebūvi, veikt inženierkomunikācijas vai izbūvēt piebraucamo ceļu, tad viņam nepieciešams detalizēts plāns. Ja tomēr iecerēts ēku atjaunot sākotnējā izskatā (kāda tā bija pirms simts gadiem), detalizēts plāns nav vajadzīgs.
Pašvaldībā uzsver, ka šādu ēku iegāde ir gods un privilēģija, taču šāds pirkums vienlaikus īpašniekam uzliek daudzas saistības. Ir zināmi gadījumi, kad īpašnieki apzināti noveduši ēkas līdz avārijas stāvoklim, lai tās nojauktu un uzbūvētu jaunas. 90. gados notika pat ēku dedzināšana.
Daži īpašnieki restaurācijas darbus uzsāk tikai pēc nekustamā īpašuma nodokļa paaugstināšanas vai soda naudas uzlikšanas. Tomēr ir arī tādi, kas izvēlas maksāt paaugstinātus nodokļus un soda naudas, jo tas izmaksā lētāk nekā ēkas atjaunošana, vēsta portāls "Lsm.lv".
Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē norādīja, ka daudzu ēku atjaunošanas process apstājas gadījumos, kad īpašnieki vēlas tās pārvērst par visu gadu dzīvojamām mājām, lai gan sākotnēji ēkas tika būvētas kā vasarnīcas.
Pārvaldē uzsvēra, ka šādu namu īpašniekiem bieži ir pretimnākšana pat gadījumos, kad jau uzsākta nelikumīga pārbūve. Sodus ne vienmēr uzliek, tā vietā norāda, kādi soļi nepieciešami objekta kultūrvēsturiskās vērtības saglabāšanai. Tiem, kas plāno iegādāties līdzīgu nekustamo īpašumu, iesaka jau iepriekš rūpīgi izpētīt visus nosacījumus un prasības.
