Saeima uz nedēļu atliek lēmumu par izstāšanos no Otavas konvencijas

Paralēli līdzīgas izmaiņas virza arī valdošā koalīcija. 18. martā valdība lēma sākt procesu, lai Latvija izstātos no Otavas konvencijas, kas aizliedz kājnieku mīnu lietošanu. NA deputāts Jānis Dombrava Saeimas sēdē norādīja, ka pašlaik konvencija ierobežo Latvijas spējas aizsardzībai izmantot dažādus līdzekļus. Viņš arī norādīja, ka šādas mīnas izmanto arī citas valstis, tāpēc izstāšanās no Otavas konvencijas palielinātu aizsardzības spējas.

Dombrava sacīja, ka NA jau iepriekš bija nākusi klajā ar šādu aicinājumu, taču iepriekš "apšaubāmu argumentu dēļ" lēmums netika pieņemts. Savukārt "Jaunās vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics Saeimas sēdē norādīja, ka Latvija ir gatava šādu soli spert kopā ar tuvākajiem partneriem.

"Valdība ir pieņēmusi lēmumu no šīs konvencijas izstāties, kopīgi ar partneriem," teica Jurēvics, norādot, ka pašlaik tiek strādāts pie kvalitatīva likumprojekta izstrādes, lai nākamās nedēļas valdības sēdē tas tiktu apstiprināts valdībā un Saeimā varētu sākt pie tā strādāt.

Deputāti vairākums nolēma NA priekšlikumu noraidīt. Kā vēstīts, Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Polijas aizsardzības ministri panākuši reģionālu vienošanos savu robežu stiprināšanai rekomendēt valstu izstāšanos no Otavas konvencijas.

Latvijas Aizsardzības ministrija (AM) uzsver, ka šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā drošības situācijas izmaiņas reģionā, Latvijas aizsardzības vajadzības, konsultācijas ar sabiedrotajiem, kā arī, lai apliecinātu solidaritāti un vienotību ar citām reģiona valstīm.

AM un Nacionālie bruņotie spēki ir veikuši izvērtējumu par Latvijas dalību Otavas konvencijā, analizējot pretkājnieku mīnu militārā pielietojuma efektivitāti un politiskos aspektus, kas saistīti ar citu sabiedroto nostāju pret konvencijas saistībām. Tāpat tikuši vērtēti praktiskie apsvērumi par šādas munīcijas iegādi vai ražošanu.

Izvērtēšanas procesā secināts, ka Latvijā un reģiona valstīs ir iespējams attīstīt pretkājnieku mīnu ražošanu. Latvijas industrijā ir novērojamas nepieciešamās spējas un ir attīstīta metālapstrāde, savukārt reģionālā pieeja ļaus mazināt atkarību no ārvalstu piegādēm, īpaši sprāgstvielu un kaujas lādiņu jomā, norāda AM.

Izvērtēšanas procesā nozīmīgas bijušas konsultācijas ar sabiedrotajiem. Sabiedrotie esot pauduši izpratni par Latvijas iespējamu izstāšanos no Otavas konvencijas un apliecinājuši turpmāku sadarbību aizsardzības jomā. AM atzīmē, ka arī izstāšanās procesa gaitā turpināsies informācijas apmaiņa ar sabiedrotajiem.

Ja likums par izstāšanos Saeimā tiks pieņemts, par to tiks informētas visas pārējās dalībvalstis, depozitārijs jeb ANO ģenerālsekretārs un ANO Drošības padome. Izstāšanās stāsies spēkā sešus mēnešus pēc tam, kad izstāšanās dokumentu būs saņēmis depozitārijs.

Otavas konvencija jeb Konvencija par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu paredz, ka dokumentu parakstījušās valstis apņemas, pirmkārt, "nekad un nekādos apstākļos neizmantot kājnieku mīnas". Dokumentam, kas stājās spēkā 1999.gadā, pievienojušās vairāk nekā 160 pasaules valstu, arī lielākā daļa Rietumvalstu.

Konvencijai nav pievienojusies Ķīna, Krievija, ASV, Indija un Pakistāna.