Nacionālā drošības padome atbalsta izstāšanos no Otavas konvencijas

Sēdē tikai uzklausīts Aizsardzības ministrijas (AM) un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) izvērtējums par kājnieku mīnu militāro pielietojumu, praktiskajiem un politiskajiem aspektiem, kas saistīti ar citu sabiedroto nostāju par konvencijas saistībām, kā arī informācija par īstenoto reģionālo koordināciju saistībā ar vienotu Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas aizsardzības ministru rekomendāciju izstāties no Konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu jeb Otavas konvencija.

Nacionālā drošības padome pauda atbalstu izstāšanās procesa uzsākšanai un tālākai likumprojekta par izstāšanos no konvencijas izskatīšanai MK un Saeimā atbilstoši MK 18.marta lēmumam. Padome atzinīgi novērtēja līdzšinējā procesā īstenotās konsultācijas ar sabiedrotajiem, īpaši tiem, kuru karavīri atrodas Latvijā, un bija vienisprātis par ciešu koordināciju ar sabiedrotajiem arī tālākajā procesā. Padomē apsprieda arī kājnieku mīnu ražošanas un iegādes aspektus. Sēdē tika uzklausīti valsts drošības iestāžu ziņojumi par aktuālo situāciju.

Jau ziņots, ka valdība otrdien lēma sākt procesu, lai Latvija izstātos no Otavas konvencijas, pēc MK sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV). Proti, līdz nākamajai valdības sēdei, kas paredzēta 25.martā, Ārlietu ministrija sagatavos tam nepieciešamo likumprojektu. Pēc tam par to būs jālemj Saeimai, kas pieņems gala lēmumu.

Preses konferencē Siliņa uzsvēra, ka aizsardzības ministrs konsultējies ar vairākām Eiropas reģiona valstīm, kas veido kopīgu aizsardzības līniju, proti, ar Poliju, Lietuvu un Igauniju. Premjere apliecināja, ka valstis ir attālinātā saziņā arī ar Somiju. Tāpat viņa atzīmēja, ka Latvija nebūs ne pirmā, nedz arī pēdējā valsts, kas varētu izstāties no Otavas konvencijas.

Viņa norādīja, ka līdz mirklim, kad Latvija varētu izstāties no Otavas konvencijas, tiks veikti sagatavošanās darbi, lai saprastu, kur Latvija, ja tā gribēs, iegādāsies mīnas. Pēc premjeres paustā, Latvija ir apsvērusi iespējas, ka arī tā varētu kaut ko ražot.

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) žurnālistiem uzsvēra, ka drošība un aizsardzība ir valdības nozīmīga prioritāte, izvērtējot un rīkojoties, lai stiprinātu valsts un cilvēku drošību. Runājot par Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas iespējamo izstāšanos no Otavas konvencijas, aizsardzības ministrs norādīja, ka reģionālā pieeja ir nozīmīga.

Viņš skaidroja, ka tas nav par zināmu stratēģisko, simbolisko nozīmi, bet par praktisko pusi, jo, kopīgi izstājoties no konvencijas, valstis var veidot Baltijas aizsardzības līniju, kas ir gan NATO, gan Eiropas Savienības ārējā robeža. Savukārt Latvijā var izvērtēt un virzīties uz priekšu gan ar iegādēm, gan potenciālu mīnu ražošanu.

Ja likumprojektu atbalstīs valdība un pēcāk pieņems Saeima, par to tiks informētas visas pārējās dalībvalstis, depozitārijs jeb ANO ģenerālsekretārs un ANO Drošības padome. Izstāšanās stāsies spēkā sešus mēnešus pēc tam, kad izstāšanās dokumentu būs saņēmis depozitārijs, skaidroja Aizsardzības ministrijā (AM).

Otavas konvencija jeb Konvencija par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu paredz, ka dokumentu parakstījušās valstis apņemas, pirmkārt, "nekad un nekādos apstākļos neizmantot kājnieku mīnas". Dokumentam, kas stājās spēkā 1999.gadā, pievienojušās vairāk nekā 160 pasaules valstu, arī lielākā daļa Rietumvalstu. Konvencijai nav pievienojusies Ķīna, Krievija, ASV, Indija un Pakistāna.

Otrdien ar;i tapa zināms, ka Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Polijas aizsardzības ministri panākuši reģionālu vienošanos savu robežu stiprināšanai rekomendēt valstu izstāšanos no Otavas konvencijas.

AM uzsver, ka šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā drošības situācijas izmaiņas reģionā, Latvijas aizsardzības vajadzības, konsultācijas ar sabiedrotajiem, kā arī, lai apliecinātu solidaritāti un vienotību ar citām reģiona valstīm.

Ministrijā apliecināja, ka AM un NBS ir veikuši izvērtējumu par Latvijas dalību Otavas konvencijā, analizējot pretkājnieku mīnu militārā pielietojuma efektivitāti un politiskos aspektus, kas saistīti ar citu sabiedroto nostāju pret konvencijas saistībām. Tāpat tikuši vērtēti praktiskie apsvērumi par šādas munīcijas iegādi vai ražošanu.

Izvērtēšanas procesā secināts, ka Latvijā un reģiona valstīs ir iespējams attīstīt pretkājnieku mīnu ražošanu. Latvijas industrijā ir novērojamas nepieciešamās spējas un ir attīstīta metālapstrāde, savukārt reģionālā pieeja ļaus mazināt atkarību no ārvalstu piegādēm, īpaši sprāgstvielu un kaujas lādiņu jomā, norāda AM.

Izvērtēšanas procesā nozīmīgas bijušas konsultācijas ar sabiedrotajiem, īpaši ar tām NATO dalībvalstīm, kuru karavīri dienesta pienākumus pilda Latvijā. AM atzīmē, ka arī izstāšanās procesa gaitā turpināsies informācijas apmaiņa ar sabiedrotajiem.

AM apliecina, ka Latvija turpinās ievērot starptautiskās humanitārās tiesības, tostarp civiliedzīvotāju aizsardzību bruņotu konfliktu laikā, vienlaikus nodrošinot savas drošības vajadzības.