Rīgā plāno aizliegt ar suni atrasties bērnu rotaļu laukumos
Rīgas pašvaldība izstrādājusi jaunus mājdzīvnieku labturības noteikumus, kas tostarp paredz, ka ar suni nevarēs atrasties bērnu rotaļu laukumos, izglītības iestāžu sporta laukumos, oficiālās pilsētas peldvietās un citviet, kā arī nosaka konkrētu laiku un vietas, kur suns varēs būt bez pavadas.
Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja otrdien atbalstīja saistošo noteikumu "Mājas (istabas) dzīvnieku turēšanas saistošie noteikumi" nodošanu publiskajai apspriešanai. Tie izstrādāti, jo patlaban spēkā esošie noteikumi "Par pašvaldības nodevu par suņa turēšanu Rīgā un suņa reģistrācijas kārtības uzraudzību un kontroli", kuri regulē dzīvnieku reģistrāciju, nodevu un labturību, ir novecojuši. Sagatavoto noteikumu mērķis ir veicināt veselīgu un tīru vidi pašvaldības teritorijā, lai mājdzīvnieku turēšana neradītu draudus cilvēkiem un dzīvniekiem, samazinātu dzīvnieku radīto traumu skaitu, novērstu klaiņošanu, kā arī nodrošinātu reģistrācijas uzraudzību un suņu turēšanas nodevas nomaksu.
Noteikumi paredz, ka ar suni atļauts atrasties pašvaldības teritorijas publiskās vietās, izņemot bērnu rotaļu laukumus, izglītības iestāžu sporta laukumus, oficiālās pilsētas peldvietas, publisko pasākumu norises vietas, kur publiska pasākuma organizators nav paredzējis suņu ievešanu, un citās pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktajās vietās.
Atrasties ar suni bez pavadas būtu atļauts pašvaldības parkos, dārzos, skvēros laikā no plkst.22 līdz plkst.7, kā arī suņu pastaigām ierīkotās, norobežotās teritorijās, pašvaldības publiskajos mežos un mežaparkos visu diennakts laiku, izņemot dabas liegumu "Jaunciems" un "Krēmeri" un dabas parku teritorijās, kā arī citās publiskās teritorijās, kur to aizliedz pašvaldības saistošie noteikumi.
Mājdzīvnieka īpašniekam vai turētājam būtu pienākums pēc Rīgas pašvaldības policijas pieprasījuma uzrādīt dzīvnieku, to nofiksējot, lai varētu droši un netraucēti ar mikročipa nolasītāju veikt suņa, kaķa vai mājas (istabas) seska identifikācijas numura pārbaudi. Gadījumā, ja mājdzīvnieka īpašnieks vai turētājs nav spējīgs izpildīt šīs prasības, policijas amatpersonām ir tiesības pieaicināt mājdzīvnieka notveršanai un nofiksēšanai pakalpojuma sniedzēju, kas nodrošina klaiņojošu un bezsaimnieka dzīvnieku izķeršanu.
Noteikumi nosaka, ka suņa turēšanas nodeva desmit eiro apmērā ir maksājama katru gadu līdz 1.martam. Veicot maksājumu, ir norādāms suņa īpašnieka uzvārds vai juridiskās personas nosaukums, personas kods vai uzņēmuma reģistrācijas numurs un suņa identitātes numurs, kas norādīts sunim implantētajā mikroshēmā. Noteikumi paredz atteikšanos no nodevas žetoniem.
No suņa turēšanas nodevas tiktu atbrīvotas personas ar 1. vai 2. grupas invaliditāti, un personas, kura sunim noteikts suņa pavadoņa/asistenta vai terapeita statuss un tas reģistrēts Lauku atbalsta dienesta datu bāzē. Suņa turēšanas nodeva 50% apmērā būtu maksājama par sterilizētu suni, paredz saistošo noteikumu projekts.
Izmantojot Lauku atbalsta dienesta datu bāzē esošo informāciju, plānots izstrādāt saziņas metodi ar dzīvnieku īpašniekiem, lai atgādinātu tiem par pienākumu veikt ikgadējo suņa turēšanas nodevas nomaksu.
Plānots, ka līdz ar jaunu saistošo noteikumu pieņemšanu, Rīgas pašvaldības ieņēmumi no suņa turēšanas nodevas iemaksām pieaugs.
Saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra informāciju mājdzīvnieku reģistrā ir informācija par 53767 suņiem, kuru turēšanas vieta ir Rīga.
