Tikai 10% britu zina, kur atrodas Latvija - tūrisma nozare iestrēgusi krīzē
Lai gan kopš Covid-19 pandēmijas sākuma pagājuši pieci gadi, Latvijas tūrisma un viesmīlības nozare joprojām nespēj atgriezties pirmskrīzes līmenī. Eksperti norāda uz vairākiem faktoriem, kas kavē atveseļošanos – gan ģeopolitisko situāciju, gan nepietiekamas valsts investīcijas mārketingā ārvalstīs.
Nozarei smagākais gads bija 2021., kad Latviju apmeklēja mazāk nekā pusmiljons ārvalstu viesu. Lai gan pēdējos gados situācija ir uzlabojusies, tūristu skaits joprojām neatbilst pirmskrīzes līmenim. Īpaši tas izjūtams viesnīcu sektorā, kur pēc ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaita Latvija ierindojas pēdējā vietā Eiropas Savienībā. Turklāt kopš 2019. gada samazinājusies atšķirība starp viesu skaitu un viņu pavadīto nakšu skaitu, kas nozīmē, ka tūristi Latvijā uzturas īsāku laiku, ziņo LSM.
Pirms pandēmijas nozīmīgu tūristu daļu veidoja ceļotāji no Krievijas, tomēr pēc kara sākuma viņu skaits krasi sarucis. Šos tūristus daļēji aizstājuši ceļotāji no Lietuvas un Igaunijas, tomēr viņi uzturas īsāk un retāk izvēlas viesnīcas, dodot priekšroku kempingiem vai viesu namiem. Krievijas tūristi Latvijā ne tikai uzturējās ilgāk, bet arī vairāk tērēja vietējā ekonomikā, īpaši iepirkšanās un pakalpojumu sektorā.
Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir Latvijas zema atpazīstamība starptautiskajā mērogā. Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Liede norāda uz aptaujām, kas veiksmīgi izgaismo šo problēmu – tikai 10% britu zina, kur Latvija atrodas un kāda tā ir kā valsts. Tas norāda uz būtisku mārketinga trūkumu ārvalstīs, kas varētu veicināt tūristu piesaisti.
Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš uzsver, ka tūrisms ir būtiska eksporta nozare, kas valstij ik gadu nes miljardiem eiro. Tomēr, lai šo nozari attīstītu un konkurētu ar kaimiņvalstīm, nepieciešamas lielākas investīcijas. Salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, Latvija tūrismā un valsts tēla veidošanā iegulda 2–3 reizes mazāk līdzekļu, kas ierobežo mūsu spēju piesaistīt jaunus viesus.
Pandēmijas laikā lidosta "Rīga" piedzīvoja būtisku pasažieru skaita kritumu – 2020. gadā tā apkalpoja četras reizes mazāk pasažieru nekā gadu iepriekš. 2023. gadā lidostas darbība gandrīz pilnībā atguvusies, taču pasažieru plūsma vēl nav sasniegusi iepriekšējos rādītājus. Lidostas pārstāvji norāda, ka lielākais šķērslis ir Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, kura dēļ lidosta ik gadu zaudē aptuveni miljonu pasažieru jeb 10% no kopējā apjoma.
Kovida pandēmija un tai sekojošie ierobežojumi būtiski mainīja cilvēku paradumus, veicinot ēdiena piegādes platformu popularitāti. Lai gan tas sniedz papildu ienākumus restorāniem un kafejnīcām, augstās komisijas maksas rada jaunas problēmas nozares uzņēmējiem. Vienlaikus restorānus ietekmē arī patērētāju pirktspējas samazināšanās, ko veicinājusi inflācija un pieaugošās dzīves dārdzības tendences.
