Ģeologs: paskatieties, kas notiek Jūrkalnē, tas turpināsies arvien vairāk
Palielinoties pasaules okeāna apjomam, problēmas iespējamas arī Rīgai, un jau jādomā, kā nodrošināt ūdens novadīšanu no Daugavas nākotnē, kā pasargāt teritorijas un ēkas no applūšanas.
Atlikt šos jautājumus ar domu, ka viss pats kaut kā atrisināsies, nebūtu smuki pret pēcnācējiem, intervijā "LSM+" sacīja ģeologs, zinātniskais žurnālists Konstantīns Ranks.
"Baltijas jūru sauc par jūru, jo tai ir saikne ar okeānu. Okeāns palielina savu apjomu, tostarp to, kas kļūst siltāks. Plus - protams, kūst ledāji. Paskatieties, kas pie mums notiek Jūrkalnē, piemēram. Tas turpināsies arvien vairāk. Tad arī Baltijas līmenis celsies. Aizsprostu Dānijas šaurumos neuzbūvēsi," uz jautājumu, kā ledāju kušana varētu ietekmēt ūdens līmeni Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī, atbildēja Ranks.
Lai gan Rīgu diez vai noskalos ar spēcīgu vilni, problēmas ūdens līmeņa celšanās dēļ ir pilnīgi iespējamas, viņš uzskata. "Rīga tomēr ir tikai 1,5 līdz 2 metrus virs jūras līmeņa. Pie tam mums ir ļoti lēzens jūras dibens, Rīgas līcis ir sekls. Kas sanāk? Ja paaugstināsies jūras līmenis, tad Daugava bremzēsies nevis tur, kur tā šobrīd iziet jūrā, bet augstāk pa straumi. Straume apstāsies, jo ūdens līmenis būs cēlies." skaidroja Ranks.
Līdz gadsimta beigām Latvijā prognozē krasta līnijas atkāpšanos par 47-72 metriem
Globālās sasilšanas dēļ kāpjot ūdens līmenim jūrā, līdz 2100. gadam Latvijā atkarībā no klimata pārmaiņu scenārija prognozēta krasta līnijas atkāpšanās vidēji par 47 līdz 72 metriem, teikts Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra ziņojumā "Latvijas jūras krasta līnijas attālinātā monitoringa sistēma un novērtējums".
Līdzšinējo datu analīze norāda uz relatīvi nelielu jūras līmeņa pieaugumu - salīdzinot 1961.-1990. un 1991.-2020. gada klimatiskās normas periodu vidējās vērtības, jūras līmenis Latvijā ir kāpis par aptuveni pusotru centimetru. Ņemot vērā gaidāmo klimata pārmaiņu paātrināšanos 21. gadsimtā, paredzams, ka jūras līmeņa izmaiņas kļūs straujākas.
Prognozēts, ka vidējais jūras līmenis Latvijas teritorijā līdz 2100. gadam varētu kāpt par 32,6 centimetriem nelielu klimata pārmaiņu gadījumā un par 50,3 centimetriem būtisku pārmaiņu gadījumā.
Visi klimata pārmaiņu modeļi norāda uz krasta līnijas atkāpšanos, atšķirīgs ir tikai prognozētais atkāpšanās apjoms. Dažādās Latvijas vietās paredzamas dažāda mēroga krasta izmaiņas, piemēram, pie būtiskām klimata pārmaiņām Saulkrastu un Mazirbes pusē prognozēta krasta līnijas atkāpšanās pat par 113 metriem, savukārt pie Klapkalnciema - par 40 metriem.
Krasta līnijas izmaiņas ietekmē piekrastes zemūdens nogāzes un pludmales stāvums, tādēļ vietās, kur vēsturiski novērota erozija, ne vienmēr prognozētas lielākās izmaiņas nākotnē.
Piemēram, Jūrkalnes apkārtnē, ņemot vērā stāvo nogāzes leņķi un pludmales stāvkrastu, krasta līnijas izmaiņas nākotnē varētu nepārsniegt 21-33 metrus.
Atbilstoši nelielām klimata pārmaiņām 2100. gadā Latvijas piekraste varētu atkāpties par vidēji 47 metriem, atbilstoši vidējām klimata pārmaiņām - par 61 metru, savukārt būtisku klimata pārmaiņu gadījumā - par 72 metriem.
