Latvijā tuvākajos gados ir jādubulto bruņoto spēku karavīru skaits, norāda Valsts prezidents
Latvijas bruņoto spēku skaitliskajam sastāvam tuvākajos gados jāsasniedz 31 tūkstotis vīru, varbūt pat perspektīvā jāiet uz teju dubultošanu, trešdien preses konferencē pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Prezidents pauda, ka Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris valdībā un Nacionālajā drošības padomē ir iezīmējis, cik tuvākajā laikā skaitliski lielam jābūt bruņoto spēku sastāvam. Tas sevī ietver gan profesionālo dienestu, gan Zemessardzi, gan Valsts aizsardzības dienestu un rezerves karavīrus, norādīja Rinkēvičs.
"Šobrīd no aptuveni 20 000 [karavīru] mums ir jāsasniedz tuvākajos gados 31 000, varbūt pat perspektīvā jāiet uz teju dubultošanu - teju 38 000," sacīja prezidents, piebilstot, ka jāsāk ar 31 000 sasniegšanu, un tad, attiecīgi attīstoties aizsardzības spējām, nevarot izslēgt tālāku kāpinājumu.
Vienlaikus viņš atzīmēja, ka tas būs lēmums, kas tiks pieņemts, NBS komandieriem un aizsardzības ministram vēršoties valdībā un Saeimā. Rinkēvičs atzīmēja, ka cer, ka būs cilvēki, kas ir gatavi gan pieteikties Zemessardzē, gan rezerves karavīru apmācībā, gan profesionālajā dienestā.
Prezidents pauda, ka sadarbībā ar sabiedrotajiem bieži tiek runāts par NATO līguma 5. un 4.pantu, taču nedrīkstot aizmirst arī par 3.pantu, kas nosaka, ka katrai valstij ir jāstiprina savas aizsardzības spējas, jābūt spējīgai sevi aizsargāt.
Atbildot uz jautājumu, vai, viņaprāt, ar esošajiem Valsts aizsardzības dienesta un profesionālā dienesta rekrutēšanas tempiem vairs nepietiek un Latvijai nāksies ieviest visaptverošu obligāto militāro dienestu, kad jāiesauc visi pilngadību sasniegušie jaunieši neatkarīgi no dzimuma, viņš atzīmēja, ka NBS ir izstrādāts ļoti konkrēts redzējums par to, kā palielināt Valsts aizsardzības dienestu.
"Tas ir infrastruktūras jautājums, instruktoru jautājums - tas nav vienkārši, ka mēs visus iesaucam, un ko tālāk darām," sacīja Rinkēvičs piebilstot, ka karavīri ir jāapmāca, un tas jādara kvalitatīvi. Prezidents pauda pateicību bruņoto spēku virsniekiem, instruktoriem, par darbu, viņaprāt, darot visu, lai 11 mēneši jauniešu dienestā būtu lietderīgi ne tikai no militārā viedokļa, bet arī dzīvē.
"Radikāli palielināt un nākamgad iesaukt visus vienkārši nav iespējams," sacīja prezidents, norādot, ka tam nav atbilstošas infrastruktūras un instruktoru. Prezidents pauda prieku, ka liela daļa Valsts aizsardzības dienesta karavīru ir brīvprātīgie, taču viņš neesot priecīgs par datiem, kuros redzams, cik daudz cilvēku nevar iesaukt Valsts aizsardzības dienestā veselības vai dažādu citu fizisku apsvērumu dēļ.
"Nav tā, kā mēs varam visus visaptveroši iesaukt, mums ir arī diezgan kritiska situācija ar jauniešu veselību, un to redz iesaukšanas procesā diezgan skarbi," sacīja Rinkēvičs, piebilstot, ka jāskatās ne tikai uz vienu Valsts aizsardzības dienestu, bet arī uz Zemessardzi, profesionālā dienesta karavīru skaita palielināšanu.
Viņš atzīmēja, ka šis ir vienots viedoklis gan valdībā, gan Nacionālajā drošības padomē.
Līdztekus prezidents pauda, ka šobrīd esot konkrēti plāni par infrastruktūras attīstību Sēlijas poligonā, kas ir jākāpina, un plāni attiecībā uz Alūksnes kājinieku skolu. Tāpat Rinkēvičs atzīmēja, ka esot plāni sākt izvietot un apmācīt Valsts aizsardzības dienesta karavīrus arī citur Latvijā.
Tāpat Rinkēvičs norādīja, ka Aizsardzības ministrija šobrīd domājot par Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālajai vidusskolai līdzīgas skolas atvēršanu Latgalē, kā arī paplašināšanu Kandavā.
Kā liecina informācija NBS mājaslapā, šobrīd NBS ir 7870 profesionālā dienesta karavīru, 10 000 zemessargu un 38 000 rezerves karavīru, starp kuriem ir līdz 2006.gada decembrim obligātajā militārajā dienestā dienējušie.
2023.gadā apstiprinātajā Valsts aizsardzības koncepcijā teikts, ka NBS kara laika apjomam jāsasniedz 61 000 karavīru, ko veido 31 000 karavīru miera laika struktūra un 30 000 vispārējas rezerves karavīru.
