Kādēļ Baltijas valstis neaicināja uz Londonas samitu? Skaidro diplomātu pārstāvis, kurš vēlējās palikt anonīms
Svētdien, 2. martā, Londonas samits pulcēja virkni pasaules valstu līderu, tai skaita Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, Kanādas premjeru Džastinu Trudo, NATO ģenerālsekretāru Marku Ruti, Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu un citus. Sapulcei nepievienojās Baltijas valstu līderi, tomēr tam bija iemesls, Jauns.lv atklāj Londonas samitam pietuvināts diplomātijas pārstāvis.
"Samitā tika spriests par drošības situāciju Eiropā, tai skaitā to, kā apturēt karadarbību Ukrainā un nodrošināt tai ilgstošu drošību. Tāpat līderi pieskārās jautājumam par Baltijas valstu drošību konkrētajos ģeopolitiskajos apstākļos, līdz ar to sarunām šobrīd vajadzēja notikt šādā formātā," Jauns.lv norāda diplomātijas pārstāvis, kurš vēlējās palikt anonīms.
"Šobrīd Baltijas valstis ir vienas no aizsargātākajām valstīm Eiropā un tā tas arī paliks. Lielbritānijas premjers pirms samita ar Baltijas kolēģiem sazinājās un tāpat viņi par apspriestajiem jautājumiem tika informēti pēc samita," norāda avots.
Tikmēr Lietuvas prezidenta padomniece Asta Skaisgirīte medijam "LRT" norādīja, ka Apvienotās Karalistes premjerministrs Keirs Stārmers Baltijas valstīm atvainojies par to, ka nedēļas nogalē nav uzaicinājis viņus uz samitu Londonā un solīja, ka šāda situācija vairs neatkārtosies.
Jau ziņots, ka pirmdien, 3. martā, ASV prezidents Donalds Tramps apturēja militāro palīdzību Ukrainai. Pēc šī paziņojuma Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena iepazīstināja ar piecu daļu plānu, lai mobilizētu aptuveni 800 miljardus eiro Eiropas aizsardzībai un palīdzētu sniegt tūlītēju militāru atbalstu Ukrainai.
"Mēs dzīvojam visnopietnākajā un bīstamākajā laikā," sacīja Leiena. "Mēs atrodamies bruņošanās laikmetā, un Eiropa ir gatava ievērojami palielināt savus aizsardzības izdevumus." EK sniegs aizdevumus dalībvalstīm 150 miljardu eiro apmērā, ko varēs izmantot pretgaisa un pretraķešu aizsardzībai, artilērijas sistēmām, raķetēm un munīcijai, droniem un pretdronu sistēmām, kā arī citām vajadzībām, sākot no kiberdrošības līdz militārajai mobilitātei, klāstīja Leiena.
