
LDDK asi kritizē FM budžeta plānošanu: trūkst taupības pasākumu un reālistiskas pieejas

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) nav saskaņojusi Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par budžeta plānošanu, pavēstīja LDDK pārtstāvji.
LDDK pauda, ka attiecīgajā FM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā trūkst būtiska daļa - mērķtiecīgi taupības pasākumi, lai izvairītos no liekiem tēriņiem.
Organizācijā arī atzīmē, ka ziņojumam "Par uz rezultātu vērsta budžeta veidošanas un attīstības virzieniem", pēc iepriekšējiem lēmumiem, vajadzēja būt iesniegtam Ministru kabinetā šogad 15. februārī, taču FM to sagatavojusi novēloti, un padarījusi to pieejamu sociālajiem partneriem 25. februārī ar minimālu saskaņošanas termiņu.
"FM turpina iepriekš ierastu praksi - sniegt apjomīgu dokumentu ar nesamērīgi īsu saskaņošanas laiku. Šāda pieeja neved uz efektīvu budžeta izstrādi, bet gan uz sasteigtiem un nepamatotiem lēmumiem," norāda LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.
Viņš arī atzīmē, ka piedāvātajā budžeta plānošanas modelī iztrūkst viens no būtiskākajiem elementiem - mērķtiecīgi taupības pasākumi, kas ir nepieciešami, lai efektīvi pārvaldītu valsts resursus un izbeigtu dzīvošanu pāri saviem līdzekļiem.
Gorkšs norāda, ka Latvijas ekonomikas rādītāji ir sliktāki, nekā iepriekš prognozēts. Arī FM ir pazeminājusi iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi 2025.gadam no 2,9% līdz 1,2%, bet Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2024.gadā ekonomika ir piedzīvojusi kritumu par 0,4%. Arī Eiropas Komisija ir brīdinājusi, ka Latvijas budžeta deficīts balansē uz pieļaujamās robežas, radot riskus fiskālajai stabilitātei un iespējamus ierobežojumus no Eiropas Savienības puses.
LDDK aicina valdību ieviest konkrētus taupības pasākumus, lai mazinātu budžeta deficītu un rastu finansējumu prioritārajām nozarēm, tostarp aizsardzībai. Uzņēmēju organizācija uzskata, ka nepieciešams noteikt minimālo valsts pārvaldes izdevumu samazinājuma robežu - vismaz 5% ministriju un to padotības iestāžu budžetos, veicot pilnvērtīgas pārskatīšanas un pašrevīzijas.
"Budžeta plānošanā jārēķinās ar aktuālo situāciju un atbildīgu finanšu pārvaldību, nepieļaujot nepamatotu izdevumu pieaugumu un nodrošinot skaidru ietaupījumu plānu. Mēs, kā uzņēmēju organizācija, aicinām valdību nekavējoties uzsākt nopietnu budžeta izdevumu pārskatīšanu, lai nepieļautu fiskālo krīzi," norāda Gorkšs.
Informatīvo ziņojumu "Par uz rezultātu vērsta budžeta veidošanas un attīstības virzieniem" plānots skatīt kādā no tuvākajām Ministru kabineta sēdēm.
Vienlaikus FM šogad 14. februārī informēja, ka tā ir sagatavojusi un iesniegusi izskatīšanai valdībā informatīvo ziņojumu "Par uz rezultātu vērsta budžeta veidošanas un attīstības virzieniem".
Ziņojumā teikts, ka patlaban gadskārtējā budžeta veidošanas procesā ministrijas daudz lielāku uzsvaru liek uz papildu finansējuma piešķīrumu. Papildu finansējuma pieprasījumi vienlaicīgi pārklājas gan ar finansējuma palielinājumu esošo funkciju nodrošināšanai, gan ar jaunām prioritātēm un funkcijām.
Uz rezultātu vērsta budžeta veidošanas princips paredz, ka ministriju budžetiem plānošanas posmā ir jāatbild uz trim galvenajiem jautājumiem - kādus rezultātus plānots sasniegt, kā tie tiks sasniegti un kā piešķirtais finansējums tiks izmantots, lai sasniegtu izvirzītos mērķus efektīvā un pārskatāmā veidā, ziņojumā skaidro FM.