
Ratnieks: Valsts augstskolām uzspiež migrāciju, tas jāatceļ

Pēc publiski pieejamās informācijas par pieaugošo trešo valstu studentu skaitu Latvijas augstskolās, kas atrodas Rīgas administratīvajā teritorijā, Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks vērsies pie Izglītības un zinātnes ministrijas ar aicinājumu- sagatavot un virzīt normatīvo aktu grozījumus, lai augstskolu un koledžu akreditācijas procesos tiktu atcelta obligātā prasība par internacionalizāciju.
“Šobrīd Latvijas valsts visām augstskolām pieprasa akreditācijas procesā kā obligātu prasību atskaitīties par ārvalstu “studentiem”. Augstākajai izglītībai Latvijā jābūt kvalitatīvai un atbilstošai valsts drošības interesēm, jo arvien biežāk migranti mūsu valstī iekļūst ar studentu vīzām, bet studijas pabeidz labā gadījumā tikai viena ceturtdaļa. Tāpēc prasība par internacionalizāciju ir jāatceļ un tālāk jāvērtē šo “studentu” uzraudzība, tajā skaitā legālā atrašanās Latvijā," uzsver Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.
Saskaņā ar Augstskolu likuma 9. panta regulējumu, augstskolas un koledžas var izsniegt valstiski atzītus diplomus tikai tad, ja tās ir akreditētas un to studiju programmas atbilst normatīvo aktu prasībām. Akreditācijas procesu organizē Augstākās izglītības kvalitātes aģentūra (AIKA), kas izstrādājusi kritērijus augstskolu un koledžu darbības novērtēšanai. Viens no šiem kritērijiem ir sadarbība un internacionalizācija, kas ietver studentu un personāla mobilitāti, starptautisko sadarbību un stratēģiskos virzienus.
Tomēr ir vairāki faktori, kas rada bažas par internacionalizācijas prasības obligātumu augstskolu akreditācijas procesos. Pēdējo gadu dati liecina, ka dažās Latvijas augstskolās ir studējuši liels skaits trešo valstu studentu, taču absolventu skaits ir nesamērīgi mazs. Piemēram, kādā no augstskolām triju gadu laikā mācījās 1500 trešo valstu studenti, taču studijas pabeidza tikai 200.
Papildus tam Valsts drošības dienesta 2024. gada pārskatā ir uzsvērts, ka globālie notikumi, tostarp Krievijas karš Ukrainā un imigrantu pieplūdums Eiropā, ir veicinājuši ekstrēmisma un radikālisma izpausmju pieaugumu sabiedrībā. Lielākais ārvalstu studentu īpatsvars koncentrējas tieši Rīgā esošajās augstskolās, kas rada papildu izaicinājumus gan izglītības kvalitātes, gan drošības nodrošināšanā.
Ņemot vērā minētos aspektus, Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks 2025.gada 24.februārī vērsies Izglītības un zinātnes ministrijā ar aicinājumu sagatavot un virzīt normatīvo aktu grozījumus, lai atceltu obligāto prasību par internacionalizāciju augstskolu un koledžu akreditācijas procesos. Vienlaikus tiek lūgts sniegt informāciju par ārvalstu studentu legālās uzturēšanās uzraudzības mehānismiem un nepieciešamajiem normatīvajiem uzlabojumiem šajā jomā.