Svinam Meteņus - latviešu jaunā gada sākumu
Kaut nu ātrāk nāktu pavasaris, ziema jau sen ir apnikusi! Senāk latvieši šajā laikā svinēja Meteni jeb Meteņus – nosacītu viduspunktu starp ziemas un pavasara saulgriežiem, kas iezīmē ziemas beigas un pavasara tuvošanos.
Arī tu esi dabas daļa un vari kopt latviešu kultūras mantojumu, apvienojot senās tradīcijas ar laikmetīgo dzīves ritmu. Svini Meteņus un bagātini savu ikdienu ar gaismu un atjaunotni, ko dāvā šie svētki!
Kāpēc svinēt?
Meteņos īsās ziemas dienas kļūst aizvien garākas. Kaut arī ziema vēl neatkāpjas, gaisā jau var sasmaržot pavasari. Laiks metas uz pavasari, tāpēc Metenis, Meteņi, Meteņdiena. Metenis agrāk zemniekiem ievadīja jaunu saimniecisko gadu, kad sākt gatavoties pavasara darbiem. Tam ir saistība arī ar kristīgo Lieldienu tradīciju, jo ar Meteni sāk lielo gavēni. Tāpēc to mēdz saukt arī par Miesmeti, Vastlāvi, Aizgavēni.
Kad svinēt?
Meteņiem nav noteikta svinēšanas datuma. Folkloras pētnieku un tautas tradīciju kopēju viedokļi atšķiras, tāpēc tos var svinēt dažādos laikos.
* Saskaņā ar latviskās sadzīves tradīcijām Meteņi svinami 6. februārī.
* Daži tradīciju kopēji Meteni svin februāra pilnmēnesī; šogad tas būs 12. februārī.
* Vēl citi pētnieki uzskata, ka Meteņi jāsvin aptuveni septītajā otrdienā pirms kristīgajām Lieldienām, kas šogad būs 20. aprīlī, tātad Metenis būtu svinams 4. martā.
* Ir zinātāji, kuri Meteni svinēs septiņas nedēļas pirms kristīgajām Lieldienām. Šajā gadījumā Meteņus var svinēt 9. martā.
Taču senāk latviešiem, visticamāk, nebija pieejams drukāts kalendārs, lai ar pirkstu vilktu līdzi datumiem, un viņi svinēja laiku, ne datumus. Tāpēc izvēlies sev vistīkamāko dienu no februāra līdz marta sākumam un svini Meteņus.
Kā svinēt?
Ej ķekatās! Ar Meteņiem beidzas ķekatu laiks, tāpēc šī ir pēdējā iespēja pārģērbties, lai iemiesotos kādā no mītiskajiem tēliem un ietu jautrajā, trokšņainajā masku gājienā. Tā tu savai saimei un mājai gādāsi svētību, veselību, auglību un aizsardzību no ļaunā. Arī Rietumeiropā beidzas tradicionālais, budēļiem radnieciskais karnevālu laiks.
Vizinies no kalna ar ragavām – pēc iespējas tālāk! Jā, arī tu! Metenī no kalna lejā brauc visi – lieli un mazi, veci un jauni. Jo tālāk nobrauksi, jo vairāk labumu tev būs – spēks, veselība, ienākumi, panākumi profesionālajā jomā utt. Lai visu pastiprinātu, tev jāmācās lielīties, skaļi saucot: “Manam tēvam gari lini – manam tēvam vēl garāki!” – un tamlīdzīgi; pēc tavas fantāzijas. Un tik brauc no kalna lejā… Ja nav sniega, tad skrien no kalna lejā, tāpat skaļi lieloties.
Brauc ciemos! Pēc iespējas tālāk. Ticējumi vēsta – jo garāks brauciens, jo garāki augs lini, būs lielāka raža, viss būs labāks. Šis ir īstais laiks apciemot sen neredzētus radus, draugus un paziņas.
Daudz un bagātīgi ēd! Tāpēc, ka sekos Lieldienu gavēnis. Vari ēst cūkas smeceri, miežu un kaņepju plāceņus, pīrāgus, zirņus un pupas. Derēs arī īpašais Meteņu ēdiens zīdenis jeb grūdenis, savārot pusi žāvētas cūkas galvas ar grūbām un kartupeļiem.
* Meteņa dzīšana jeb Meteņa mīziens. Tā ir tradīcija, kas raksturīga tikai Meteņiem. Senāk Meteni iztēlojās kā būtni, kas atnāk un darbojas starp pārējiem saimes ļaudīm lauku sētā. Tad bērni sauc Meteni, un sākumā tas (kāds, kurš noslēpies) viņiem met saldumus – konfektes vai cepumus –, taču pēc tam bērnus pārsteidz, uzlejot viņiem ūdeni vai vismaz apšļakstot. Arī saldumu mešana latviešiem ir radniecīga Rietumeiropas karnevālu gājieniem.
