"AJ Power" vadītājs Roberts Samtiņš par gatavību atslēgties no BRELL un sabotāžu riskiem

Vai Baltijas valstis ir gatavas atslēgties no BRELL tīkla?

Baltijas valstis noteikti ir gatavas atslēgties no BRELL un sinhronizēties ar Eiropu. Kopējās investīcijas, lai to varētu izdarīt, Baltijas valstīs sasniedz divus miljardus eiro, un tās ir veiktas jau vismaz 15 gadus, sākot jau ar augstsprieguma līniju darbības stiprināšanu, beidzot ar investīcijām bateriju sistēmās un sinhronizācijas iekārtās. Tādēļ fiziski Baltijas valstis tam ir gatavas. Vienīgās bažas pašlaik ir saistītas ar sabotāžām no Krievijas un Baltkrievijas puses, ar ko mēs saskārāmies vēl nesen, kad tika bojāts "Estlink2" kabelis. Šādus gadījumus izslēgt mēs nevaram, un tādēļ tiem jābūt gataviem.

Tomēr to pašu gadījumu ar "Estlink2" iedzīvotāji faktiski pat nepamanīja. Vai tas neliek domāt, ka arī sabotāžām sistēmas ir pietiekami labi sagatavotas?

Jā, iedzīvotāji to tiešām nepamanīja, jo starpsavienojumiem ir pietiekami liela jauda, pietiekami liela elektroenerģijas ģenerācija Latvijā notika arī uz vietas. Tad, kad "Estlink2" kabelis pārtrauca darboties, sāka darboties vietējās jaudas, lai to kompensētu. Tajā pašā laikā papildu enerģijas apjoms tika importēts no Krievijas un Baltkrievijas, lai nodrošinātu tīkla stabilitāti. Tad, kad BRELL nebūs pieejams un visas rezerves jaudas būs jānodrošina pašiem, būs cita situācija un riski avāriju vai pārrāvumu gadījumos būs augstāki. Tomēr es domāju, ka arī turpmāk šos gadījumus iedzīvotāji faktiski nemanīs.

Tas, ko cilvēki varēja pamanīt un pamanīs arī turpmāk šādos gadījumos, ir elektroenerģijas cenas. Ja "Estlink2" nebūtu pārrauts, tad janvārī Latvijā un Baltijā kopumā viennozīmīgi būtu bijušas zemākas cenas, nekā bija.

Vienlaikus ir skaidrs, ka sabotāžas tiek un visdrīzāk tiks veiktas, kaut vai vērojot to, cik regulāri pēdējā laikā Baltijas jūrā kuģiem nokrīt enkuri. Vai ir jāgatavojas dzīvot ar apziņu, ka dažādi līniju pārrāvumi ir jaunā realitāte, ar kādu jāsadzīvo?

Iedzīvotājiem gan nevajadzētu visu laiku dzīvot ar apziņu, ka ik pa laikam var notikt avārijas. Taču gan nozares uzņēmumiem, gan valstij ir jāstiprina savi tīkli un enerģijas ģenerācijas jaudas uz vietas, kas jau aktīvi notiek. Iespējams, ir jādomā arī par jaunu bāzes jaudu uzstādīšanu. Tad gan sabotāžas, gan arī nejaušas avārijas atstās mazāku iespaidu. Pašiem ir jāstrādā un jāstiprina gan savi iekšējie tīkli, gan pašas elektroenerģijas ražošana.

Vai infrastruktūras drošības jautājumā ir jādomā vēl par kaut ko, kaut vai ņemot vērā Ukrainas mācības?

No mūsu kā infrastruktūras lietotāju viedokļa tās drošība viennozīmīgi ir jāstiprina.

Tas ietver gan fizisko aizsardzību, lai mazinātu bojājumu riskus, gan IT sistēmu drošību, lai novērstu iespējamos kiberuzbrukumus.

Tāpat, jo vairāk tiks investēts ģenerācijas jaudās, veidojot izkliedēto ģenerāciju, jo sistēmai kopumā ir mazāks risks, ka vienas lielas energostacijas bojājums var radīt milzīgas problēmas. Arī katrs Latvijas iedzīvotājs, kurš uz sava jumta ir uzstādījis saules paneļus, ir kaut ko paveicis Latvijas enerģētiskās neatkarības un drošības labā.

Vai jūs kā nozares uzņēmums jūtaties pietiekami informēti par visu sinhronizācijas procesu?

Jā. Mēs kā nozares speciālisti arī pastiprināti par visu interesējamies - gan par to, ko tas nozīmēs mums, gan ko tas nozīmēs tehniski, gan ko tas nozīmēs ekonomiski. Nepieciešamā informācija ir pieejama un tiek regulāri analizēta.

Ja nerunājam par iespējamām sabotāžām, tad cik gatava izmaiņām ir Baltijas energosistēma?

Sistēma noteikti ir gatava. Kā jau es minēju, investīcijas ir ieguldītas, un gan "Augstsprieguma tīkls" (AST) Latvijā, gan elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori Lietuvā un Igaunijā ir veikuši visus priekšdarbus. Sistēmas noteikti ir gatavas. Es domāju, ka mūsu pusē gatavība ir ļoti augsta un visam vajadzētu noritēt bez problēmām.

AST gan vēl pilnībā nav pabeidzis uzkrājošo bateriju uzstādīšanu. Tas var ietekmēt, piemēram, elektroenerģijas cenu?

Pēc AST teiktā, problēmām tādēļ nevajadzētu būt. Tās rezerves jaudas, ko plānots nākotnē nodrošināt ar elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmām, šobrīd AST iegādāsies tirgū no komercspēlētājiem, kas var būt arī, piemēram, "Latvenergo" termoelektrocentrāles vai hidroelektrostacijas. Savukārt pēc tam, kad AST pilnībā varēs izmantot savus aktīvus, mums kā patērētājiem tas būs lētāk.

Kā sinhronizācija kopumā ietekmēs elektroenerģijas cenas?

Viens jautājums ir, kas notiks ar elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenām. Uz tām sinhronizācijas procesam zināma ietekme būs. Elektroenerģijas cenu nosaka pieprasījuma un piedāvājuma attiecība, un, notiekot desinhronizācijai, visticamāk, daļēji tiks ierobežota importa kapacitāte no Zviedrijas un Somijas, kas var samazināt lētākas elektroenerģijas ieplūšanas iespējas Baltijā. Tāpat, iespējams, tirgum mazāk būs pieejamas tās ģenerējošās jaudas, kuras tiks izmantotas rezervju uzturēšanai Baltijas valstīs. Attiecīgi mēs varam sagaidīt, ka brīžos, kad piedāvājums samazināsies, cenas nedaudz pieaugs.

Tajā pašā laikā Baltijas valstīs ļoti daudz tiek investēts atjaunojamās enerģijas projektos, un pērn kopējais uzstādītās jaudas pieaugums saules un vēja enerģijai bija tuvu 3000 megavatstundu. Tas palīdzēs līdzsvarot pieprasījumu un piedāvājumu, neļaujot cenām pieaugt būtiski.

Otrs jautājums ir, kā AST segs izmaksas, kas ir saistītas ar rezerves jaudu uzturēšanu. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem šīs izmaksas ir plānots pārlikt uz gala lietotājiem caur elektroenerģijas tirgotājiem. Līdz ar to no 1. jūlija maksājumos par elektroenerģiju tiks ieviestas divas jaunas komponentes. Viena tiks attiecināta visam elektroenerģijas patēriņam un būs apmēram 3 eiro par megavatstundu, otra tiks attiecināta elektroenerģijas tirgotājiem un tiks pielīdzināta to nebalansa apjomam [atšķirība starp plānoto un fiziski sistēmā nodoto vai no tās saņemto elektroenerģijas apjomu noteiktā intervālā - red.], kuru katrs tirgotājs radīs. Tas varētu būt apmēram 40 eiro par megavatstundu par katru nebalansa vienību.

Šīs izmaksas, izmantojot tirgotājus, tiks pārnestas uz gala patērētājiem, tādējādi desinhronizācijas izmaksas ietekmēs visus.

Jūsuprāt, šī sistēma ir izvēlēta optimāli, vai vairāk tomēr vajadzēja uzņemties pašam AST?

Izmaksas jebkurā gadījumā būtu jākompensē, tādēļ tas tādā vai citādā veidā vienalga nonāktu pie mums kā sabiedrības. Veidot Baltijas elektroenerģijas sistēmu sinhronizāciju ar Eiropu ir pilnīgi pareizs solis un ar to saistītās izmaksas ir neizbēgamas. Jautājums ir par to, kā tās tiks segtas. Pastāv divi varianti. Viens variants ir pilnībā tās iekļaut AST tarifā, un tas nozīmē, ka tam, mazākais, būtu jāpieaug divas reizes. Vēlāk tas caur "Sadales tīkla" tarifu tāpat pārietu uz jebkuru elektroenerģijas lietotāju. Otrs variants ir šīs izmaksas uz gala lietotājiem pārlikt nevis caur AST tarifu, bet caur elektroenerģijas tirgotājiem, iespējams, kaut kādā ziņā mīkstinot sajūtu par izmaksu kāpumu, un tas bija politisks lēmums izvēlēties šo variantu. Mēs un arī citi elektroenerģijas tirgotāji šo modeli esam kritizējuši, jo mums tas rada augstu nenoteiktību, jo daļa no izmaksām joprojām nav īsti zināmas un pārejas periods ir gana īss, bet līgumi par elektroenerģijas tirdzniecību parasti tiek slēgti uz gadu. Tāpat neizbēgams būs pienākums skaidrot, kādēļ maksājumi pieaug, kas nonāks uz elektroenerģijas tirgotāju pleciem, nevis AST vai "Sadales tīkla".

Tas nozīmē, ka visiem, kuriem ir izlīdzinātie vai fiksētie maksājumi, ir jārēķinās, ka kaut kad līgumos par elektrības iegādi būs grozījumi un mainīsies maksa?

Līgumos grozījumi tādēļ visdrīzāk nebūs jāveic, jo normatīvie akti paredz iespēju iekļaut šīs izmaksas galalietotāja rēķinā. Rēķinos tiks atspoguļota jauna pozīcija - rezerves jaudu uzturēšana.

Vienlaikus komersantiem, kuri strādā enerģētikā, tagad parādās jauns darbības segments - balansēšanas tirgus. Cik tas būs apjomīgs un interesants?

Lai uzturētu rezerves jaudas, AST tās iegādāsies konkursa kārtībā. Faktiski iepirkums notiks katru dienu, iegādājoties rezerves jaudas nākamajai dienai, un tajā varēs piedalīties visi komersanti, kuriem ir elektroenerģijas ģenerējošās jaudas. Turklāt tās var būt gan elektroenerģiju ražojošās iekārtas, gan elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas. Ir uzņēmumi, tostarp mēs, kas uz šo tirgu skatās ar interesi un tajā vēlas piedalīties. It īpaši sākumā ir paredzams, ka no AST puses būs diezgan liels pieprasījums pēc rezerves jaudām, un tā ir interesanta biznesa iespēja.

Tomēr AST ir plāni turpināt uzstādīt savas baterijas. Līdz ar to vai tas būs ilgtermiņa bizness, vai ar laiku tomēr pieprasījums no AST puses varētu krietni samazināties?

Jebkurai ģenerācijas vienībai vai bateriju sistēmai pašlaik tirgū parādās plašākas iespējas divu iemeslu dēļ.

Galvenais iemesls ir tas, ka pieaug elektroenerģijas ģenerācijas īpatsvars no atjaunojamajiem resursiem un veidojas situācijas, ka elektroenerģijas tirgū ir vai nu ļoti daudz, vai arī tās trūkst. Ja ir ģenerācijas jaudas, kuras var ieslēgt un izslēgt, vai arī bateriju sistēmas, kuras atbilstoši situācijai var uzlādēt vai izlādēt, parādās iespējas izmantot cenu svārstības tirgū. Proti, nenodot tīklā elektrību, kad cena ir zemāka, bet nodot tad, kad tās trūkst un cena ir augstāka.

Otrs iemesls ir saistīts ar desinhronizāciju un tīkla stabilitātes nodrošināšanu. Jā, tas nav ilgtermiņa bizness. Visdrīzāk tie ir tikai pirmie pāris gadi pēc atslēgšanās no BRELL. Paredzams, ka, pieaugot bateriju sistēmu izmantošanai un uzkrājot pieredzi tīkla stabilitātes nodrošināšanā pēc desinhronizācijas, rezerves jaudas AST būs nepieciešamas arvien mazāk.

Savukārt pieprasījums pēc tām rezerves jaudām, kas nepieciešamas atjaunojamo energoresursu īpatsvara pieauguma dēļ, noteikti saglabāsies. Iespējams, pat pieaugs. Tāpēc rezerves jaudu nodrošināšanai ir būtiska nozīme enerģētikas tirgū līdz brīdim, kamēr tiks sasniegts augsts bateriju sistēmu izmantošanas līmenis.

Taču Baltijā tas noteikti nenotiks vēl nākamo gadu laikā. Ir jau redzams, cik daudz projektu ir būvniecības stadijā vai tuvu tam, lai tiktu uzsākti, un šis apjoms joprojām ir nepietiekams, lai Baltijā nodrošinātu elektroenerģijas cenu stabilitāti.

Jūs tikko informējāt par 6 miljonu eiro investīcijām uzkrājošajās baterijās. Vai turpināsiet investēt šādās iekārtās?

Pie minētā projekta mēs darbu sākām gandrīz pirms gada - gan meklējām labāko piedāvājumu, gan to, kur labāk šīs bateriju sistēmas uzstādīt, gan labāko jaudas proporciju. Tagad elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas ir uzstādītas un tuvāko mēnešu laikā tiks nodotas ekspluatācijā.

Mēs pašlaik domājam arī par jauniem projektiem, tostarp par vēl lielākiem bateriju sistēmu projektiem. Tomēr no sākuma mēs gribam izvērtēt, kā darbosies šis projekts, jo mēs esam vieni no pirmajiem Latvijā, kas tādu īsteno. Attiecīgi ir vēl pietiekami daudz šķēršļu, kurus kā pirmajiem nākas pārvarēt, un pēc gūtajām mācībām tālāk lemsim par nākotnes investīciju stratēģiju. Noteikti, ka šajā virzienā mēs raugāmies, bet konkrēti lēmumi par nākamajiem projektiem vēl nav pieņemti.

Vai balansēšanas tirgū ir paredzama liela konkurence?

Es domāju, ka rezerves jaudu piedāvājums būs pietiekami liels. Bet ir jārēķinās, ka piedāvājums būs diezgan koncentrēts, jo lielākā daļa rezerves jaudu atrodas Baltijas valstu lielo energokompāniju rokās. Es nebūt negribu teikt, ka tādēļ varētu būt paaugstinātas cenas, bet noteikti būtu vajadzīgs lielāks konkurences spiediens, lai rezerves jaudu piedāvājuma cenas kristos. Tādēļ ikviena privāta investīcija, kas rezerves jaudās tiek veikta, ir atbalstāma. Mēs pilnīgi noteikti neesam vienīgie, kas to dara, un ar privātā kapitāla rokām izmaksas var tikt mazinātas.

Kaut vai to pašu saules parku sakarā tiek uzsvērts, ka klāt ir jābūt arī baterijām, jo enerģijas ražošana no saules ir ļoti sezonāla. Jūs redzat, ka tādēļ tirgū ir liela aktivitāte un pieprasījums pēc šādām tehnoloģijām? Vai investīcijas tajās arī ir pietiekami lielas, lai tas daudzus atturētu?

Jā, investīcijas ir ievērojamas. Turklāt bateriju sistēmu izveide atšķiras ar to, ka ir nepieciešams

augsts kompetences līmenis un padziļinātas zināšanas, nekā tad, ja tiek veidots tikai saules enerģijas parks. Pirmkārt, ir nepieciešamas zināšanas, lai izvēlētos bateriju sistēmu piegādātāju, jo tehnoloģiju var iegādāties, sākot no ļoti lētiem Ķīnas ražojumiem un beidzot ar dārgākiem un kvalitatīvākiem Eiropas un ASV ražojumiem. Otrkārt, ir vajadzīgas zināšanas par bateriju sistēmu pieslēgšanu, jo arī šādas kompetences mums Latvijā pašlaik trūkst. Treškārt, ir nepieciešama IT sistēma, kā bateriju sistēmu vadīt. Tas viss nozīmē, ka bateriju sistēmas ir sarežģītākas nekā saules elektrostacijas. Tādēļ interese, no vienas puses, par bateriju sistēmu uzstādīšanu blakus saules enerģijas parkiem ir. No otras puses, kad saules enerģijas parku attīstītāji sastopas ar izaicinājumiem un riskiem, tie bieži tiek novērtēti kā pārāk augsti un tiek pieņemts lēmums nogaidīt un investīcijas pagaidām neveikt.

Ja pievēršamies "AJ Power", tad kādi bija pagājušā gada finanšu rezultāti?

Informācija vēl tiek apkopota, bet apgrozījums visdrīzāk pārsniegs 2023. gada rādītājus. Grupas apgrozījums ir ap 110 miljoniem eiro. Pērn, salīdzinot ar 2023. gadu, mums ir izdevies vairāk pārdot elektroenerģiju. Tas gan nav audzējis apgrozījumu, jo pērn kritās elektroenerģijas cenas, bet apgrozījums tādēļ nav arī samazinājies. Tas pats attiecas uz dabasgāzi, kur ir neliels kāpums.

Vai ir mainījies arī jūsu klientu skaits?

Klientu skaits 2024. gadā ir nedaudz pieaudzis. Pērn mēs vēl vairāk koncentrējāmies uz to, ka strādājam tikai ar biznesa klientiem, un mūsu kopējais klientu skaits Latvijā ir sasniedzis apmēram 600, kas visas ir juridiskas personas. Mēs arī cenšamies strādāt ar pēc iespējas lielākiem patērētājiem un piedāvāt viņiem pēc iespējas personalizētākus risinājumus.

Attiecībā uz privātpersonu segmentu jums ir konceptuāls lēmums ar to nestrādāt?

Jā, privātpersonu segmentā mēs nestrādājam. Vienā brīdī mēs mēģinājām, bet šajā segmentā konkurence ir pietiekami augsta, un tur joprojām vislabāk var konkurēt tie uzņēmumi, kuriem vēsturiski ir izveidotas labas klientu apkalpošanas sistēmas un tādējādi ir iespējas labāk un lētāk apkalpot daudz klientu. Jauniem uzņēmumiem šajā tirgū ir iespējams ielauzties, taču tas prasa ļoti lielas investīcijas. Šobrīd šādām investīcijām mēs nespējam atrast ekonomisko pamatojumu un iespējas tās atpelnīt pārskatāmā nākotnē.

Kā mainās juridisko klientu paradumi? Ko klienti izvēlas vairāk - fiksēto cenu vai biržas cenu?

Mūsu klientu vidū fiksētās un biržas cenas izvēlas diezgan līdzīgi. Jāsaka, ka klienti pēc 2022. gada energokrīzes "apdedzinājās" divos virzienos. Vieni "apdedzinājās", jo cenas nebija fiksētas un viņi pieredzēja 2022. gada augstās biržas cenas. Šie klienti ir piesardzīgāki, domā, ka cenas atkal var strauji kāpt un vairāk domā par cenu fiksāciju. Savukārt, otra daļa "apdedzinājās", jo 2022. gadā noslēdza fiksētas cenas līgumus uz vairākiem gadiem ar salīdzinoši augstu cenu. Šie klienti uz fiksētām cenām raugās tieši pretēji un domā, ka labāk ir strādāt ar biržas cenām. Manuprāt, vēsturiski ir tā, ka tie, kas pieraduši strādāt ar fiksētām cenām, strādā ar fiksētām cenām, bet tie, kuriem pieraduši pie biržas cenām, - ar biržas cenām. Protams, ka tie uzņēmumi, kuriem elektroenerģijas izmaksu īpatsvars pašizmaksā ir lielāks, vairāk izvēlas strādāt ar fiksētām cenām - viņi negrib piedzīvot to, ka īstermiņa biržas svārstības būtiski maina viņu rentabilitāti. Savukārt, uzņēmumi, kuriem elektroenerģijas izmaksu īpatsvars nav tik liels, vairāk izvēlas riskēt un nefiksēt cenas.

Kā mainās elektrības patēriņš - no vienas puses, iekārtas kļūst modernākas un energoefektīvākas, no otras puses - ir elektromobīļi, uzņēmumos vairāk procesu tiek automatizēts?

Publicētie dati par pagājušo gadu liecina, ka elektroenerģijas patēriņš pērn Latvijā ir pieaudzis par nedaudz vairāk kā 1%, taču tas joprojām ir par aptuveni 5% zemāks nekā 2018. gada patēriņš. Elektroenerģijas patēriņš Latvijā būtiski samazinājās gan Covid-19 pandēmijas laikā, gan enerģētiskās krīzes laikā 2022. gadā. Pēc 2022. un 2023. gada pagājušais gads ir bijis atkal ar elektroenerģijas patēriņa pieaugumu - nelielu, bet pieaugumu. Šogad janvārī salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri būs elektroenerģijas patēriņa kritums, kas ir saistīts ar ļoti siltiem laikapstākļiem, jo daļa elektroenerģijas tiek izmantota arī apkures nodrošināšanai. Sagaidāms, ka šogad kopumā patēriņam vajadzētu nedaudz pieaugt, bet pieauguma temps būs ļoti lēns. Tas saistīts ar transporta elektrifikāciju, arī daļēju siltumapgādes elektrifikāciju, bet tās ir ļoti nelielas izmaiņas, un kopumā uz vienu Latvijas iedzīvotāju elektroenerģijas patēriņš ir ļoti zems.

Kā to varētu mainīt? Jaunas modernas rūpnīcas jābūvē?

Elektroenerģijas patēriņu var veicināt divos veidos. Pirmkārt, valsts kopējā ekonomiskā attīstība valstī un iedzīvotāju patēriņš. Pieaugot iedzīvotāju maksātspējai, pieaug arī elektroenerģijas patēriņš, kas ir globāli novērojama tendence. Otrkārt, industrializācija. Šobrīd pasaules mērogā tiek sekots tam, kā pieaugs elektroenerģijas patēriņš datu centros mākslīgā intelekta attīstības dēļ. Gan Amerikā, gan Ķīnā tiek veiktas ievērojamas investīcijas elektroenerģijas ražošanas jaudu attīstībā. Baltijas un Latvijas mērogā šobrīd līdzvērtīgus

investīcijas plānus vēl neesam redzējuši un uz to cerēt, vismaz tuvākajā laikā, nevaram.

Protams, ikviena jauna rūpnīca, kas tiks uzcelta, visticamāk, patērēs elektroenerģiju, un jācer, ka šādu ražotņu skaits pieaugs, tādējādi veicinot kopējo elektroenerģijas patēriņa kāpumu.

Jāsaka, ka kopumā Baltijas valstīm savā starpā ļoti atšķiras skatījums uz to, kāds būs elektroenerģijas patēriņš tuvākajos 15 gados. Manuprāt, Latvija ir viskonservatīvākā - nesen publicētajā Latvijas enerģētikas stratēģijas projektā tiek pieņemts, ka 2040. gadā Latvijas patēriņš būs apmēram 10 teravatstundas, kas ir par apmēram 20-25% vairāk, nekā tiek patērēts šobrīd. Visticamāk, 15 gados tas ir stipri par maz, ja vēlamies nodrošināt pietiekami augstu ekonomisko attīstību un investīcijas. Lietuvā ir plānots, ka patēriņš, mazākais, divkāršosies. Gan elektroapgādes drošums, gan elektroenerģijas cena ir tas, kas var veicināt normālu ekonomisko aktivitāti un ir viena no svarīgākajām lietām, kas valstij ir nepieciešama. Šobrīd mums ar to īsti neveicas.

Kāpēc, jūsuprāt, Latvijai ir tik konservatīvas prognozes? Netic, ka vecās automašīnas nomainīs pret elektroauto?

Pilnīga transporta sektora elektrifikācija neradītu divkāršu elektroenerģijas patēriņa pieaugumu. Pat ja visu transporta sektoru elektrificētu, tad patēriņš pieaugtu par apmēram 20-25%. Es domāju, ka mums kopumā ir visai piesardzīgas prognozes par kopējo ekonomisko attīstību, mēs neesam pārliecināti par to, ka spēsim attīstīties. Tas ir jautājums par to, kas ir pirmais - vista vai ola. Lietuvieši ir izvēlējušies būtiski investēt gan elektroenerģijas tīklā, gan ģenerējošajās jaudās ar domu, ka patēriņš būs. Mēs, savukārt, no politiķiem esam dzirdējuši pretēju viedokli - kad patēriņš būs, tad domāsim par investīcijām. Manuprāt, lietuviešu pieeja ir pareizāka.

Stabila un konkurētspējīga elektroenerģijas apgāde ir būtisks priekšnoteikums, lai piesaistītu ārvalstu investīcijas Latvijā.

Kādas šobrīd ir tendences elektroenerģijas cenām? Vai var jau izteikt prognozes, kas gaidāms šogad?

Cenas piedzīvoja milzīgu pīķi 2022. gadā, kad vidējās cenas elektroenerģijai pārsniedza 200- 225 eiro par megavatstundu. Mazinoties energokrīzes sekām, 2023. un 2024. gadā elektroenerģijas cenas bija daudz stabilākas un vidējā cena bija ap 90 eiro par megavatstundu. Domāju, ka arī šogad elektroenerģijas cena būs tuvu pagājušā gada līmenim - vidēji vairumtirdzniecībā saglabāsies 90-100 eiro par megavatstundu. Lai elektroenerģijas cenas samazinātos būtiskāk, ir jāsamazinās dabasgāzes cenai, bet pēdējos mēnešos dabasgāzes cena būtiski nav kritusies un kopš pagājušā gada sākuma ir pieaugusi. Šobrīd dabasgāzes cena pārsniedz jau 50 eiro par megavatstundu, un šāds līmenis nav bijis sen - kopš 2023. gada sākuma. Ja dabasgāzes cena Eiropā būtiski nesamazināsies, tad nevaram arī cerēt uz lētāku elektroenerģiju, jo dabasgāzei joprojām ir būtiska loma reģiona elektroenerģijas ražošanā.

Vai kaut ko var mainīt sankcijas Krievijas "ēnu flotei", jo nav noslēpums, ka daļa Eiropas joprojām pērk sašķidrināto dabasgāzi (LNG) no Krievijas?

Manuprāt, no dabasgāzes vairumtirdzniecības perspektīvas šobrīd jau ir iestājušies visi iespējamie apstākļi, kas dabasgāzes cenu varēja paaugstināt, jo ir pārtraukts arī Krievijas dabasgāzes imports uz Eiropu caur Ukrainu. Piekrītu tam, ka joprojām ir liels apjoms, kas no Krievijas uz Eiropu tiek transportēts LNG veidā, bet arī šis apjoms ir aizstājams, piemēram, ar importu no ASV vai citiem reģioniem. Plānots, ka šogad un nākamgad būtiski pieaugs LNG eksporta kapacitāte, īpaši Amerikai, kas nodrošinās, ka globālajā tirgū būs vairāk pieejama LNG un ar to būtu iespējams aizstāt Krievijas dabasgāzes apjomu. Iespējams, ka Amerikas ārpolitika arī būs vērsta uz to, ka Eiropai nāksies pilnībā atteikties no LNG piegādēm no Krievijas. Protams, ka šajā situācijā Eiropa ir kā ķīlniece, ņemot vērā ierobežoto vietējo dabasgāzes ieguves apjomu. Ir imports no Norvēģijas, bet arī tur kapacitāte ir izsmelta. Eiropai kopumā transformācijas laiks ekonomikas pārejai prom no dabasgāzes ir ļoti smags, tādēļ kurss, kas uzņemts, investējot atjaunojamā enerģijā, ir jāturpina.

Vai mēs tuvākajā laikā varam sagaidīt būtiski zemākas elektroenerģijas cenas? Domāju, ka nē, jo arī Vācijā, kas atjaunojamās enerģijas jaudu uzstādīšanas ziņā ir pirmrindniece, ir augstākas elektroenerģijas cenas nekā pie mums. Problēmu sākums droši vien ir meklējams senāk, kad Vācija nolēma slēgt savas atomelektrostacijas stipri par ātru, tādējādi savu ekonomiku pakļaujot ļoti lielām problēmām.

Kāda situācija pašlaik ir ar elektrības ražošanu? Ja sākam ar pašģenerāciju, kas ļoti populāra kļuva energokrīzes laikā, tad vai šobrīd jūsu klienti vēl arvien investē elektrības ģenerējošo jaudu attīstīšanā?

2024. gadā interese uzstādīt saules paneļus mazinājās. Tas skaidrojams ar diviem apstākļiem. Pirmkārt, tie uzņēmumi, kas vēlējās investēt saules paneļu risinājumos, to uzstādīja jau 2022. un 2023. gadā, līdz ar to uzņēmumu skaits, kas šobrīd to apsver, fiziski ir samazinājies. Uzstādīt saules paneļus lielākā daļa uzņēmumu izvēlas tad, ja ir pieejams kāds atbalsta instruments, grants. Atbalsts pagājušajā gadā bija pieejams, un uzņēmumi to izmantoja. Otrs ietekmējošais faktors bija tas, ka elektroenerģijas cenas salīdzinājumā ar 2022. gadu būtiski samazinājās, līdz ar to ekonomiskais ieguvums no saules paneļu izmantošanas arī mazinājās.

Ja turpinām ar kopējo situāciju, tad kā jūs šobrīd vērtētu saules enerģijas ražošanas tirgu un konkurenci tajā?

Ir jāpiekrīt tam, ka tirgus sākumā bija haotisks, bija ļoti daudz "uzņēmīgu" cilvēku, kuri vēlējās iesaistīties saules elektrostaciju būvniecībā, un lielos apjomos tika rezervētas sistēmas jaudas

- gan pie "Sadales tīkla", gan AST. Tomēr tikai neliela daļa no šiem sākotnēji pieteiktajiem projektiem tika realizēta. Lielai daļai pamata doma bija veikt sistēmas jaudas rezervēšanu un pēc tam to pārdot tālāk. Rezervētās jaudas tika izmantotas dažādi: daļa uzņēmumu īstenoja savus projektus, citi centās pārdot rezervētās jaudas, dažiem tas izdevās, citi atteicās, savukārt atlikusī daļa joprojām strādā pie projektu realizācijas. Šobrīd Latvijā būvniecības stadijā vai ļoti tuvu tam ir ievērojami lieljaudas saules enerģijas parki, un paredzams, ka 2025. un 2026.gadā ekspluatācijā tiks nodoti saules enerģijas parki, kas dubultos pašreizējās ražošanas jaudas.

Jūs arī saskarāties ar problēmām, ka netiekat pie gribētajām jaudām?

Mēs saskārāmies ar to pastarpināti, jo bija plāni par vēl vairāku saules elektrostaciju būvniecību. Kopumā saasinātas aktivitātes dēļ tirgū būtiski paaugstinājās zemes cena saules elektrostaciju izbūvei - gan zemes iegādes cena, gan nomas maksas. Racionāli vērtējot biznesa plānu, šādas izmaksas nebija ekonomiski pamatotas.

Šobrīd Saeimā ir arī grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz atmaksāt drošības naudu, ja atsakās no rezervētajām tīkla jaudām. Vai tas vēl palīdzēs uzlabot situāciju un attīrīt tirgu no šaubīgajiem projektiem?

Daļa šaubīgo projektu atkrita jau tajā brīdī, kad bija jāveic pirmā pieslēguma izbūves drošības naudas iemaksa. Daļa, kas šo pāris gadu laikā nebūs spējuši novest projektu līdz realizācijai, iespējams, tagad raugās uz iespēju atteikties no jaudām un atgūt drošības naudu. Man grūti spriest par uzņēmumu skaitu, kas izvēlēsies atteikties no rezervētajām sistēmas jaudām. Tas, ko tirgū var novērot, ka joprojām ir aktīvi mēģinājumi šos projektus pārdot, bet pircēju loks lielajiem projektiem arvien vairāk samazinās. Vienīgās, kas šobrīd šādus projektus var realizēt, ir lielās Baltijas valstu vai tuvākā reģiona energokompānijas. Lielās energokompānijas var uzbūvēt saules vai vēja parkus un daļēji akumulēt šīs izmaksas savā kopējā ģenerācijas portfelī, taču, ja uz šādiem projektiem skatās kā uz atsevišķu vienu investīciju, tad biznesa plānu šādai investīcijai izveidot ir praktiski neiespējami.

Vai jūs apsverat kādu projektu iegādi?

Šobrīd šādu projektu iegāde netiek plānota. Mēs aktīvi skatāmies bateriju sistēmu virzienā, bet ne saules elektrostaciju, ne vēja elektrostaciju projektu pirkšanu šobrīd neizskatām. Mūsuprāt, tirgus ir pietiekami piesātināts un projekti, kas vēl tiks realizēti, pilnībā nodrošinās nepieciešamo apjomu.

Saules enerģijas asociācija ir izstrādājusi vadlīnijas ietekmes uz vidi novērtējumam, kas paredz, ka ne tikai vēja parkiem, bet arī saules parkiem turpmāk būtu jāveic ietekmes uz vidi novērtējums. Kā jūs šīs vadlīnijas vērtējat?

Kad mēs sākām būvēt, šādu vadlīniju saules parkiem nebija, bija spēkā vispārējie būvniecības normatīvi, kurus, protams, ievērojām. Iespējams, ka tas atsevišķās būvniecības stadijās varēja radīt iebildumus un jautājumus no vietējo pašvaldību vai iedzīvotāju puses. Bija jāskaidro, ka tas notiek atbilstoši vispārējiem būvniecības normatīviem. Ja pirms tam būtu bijušas šādas vadlīnijas vai speciāli noteikumi, tad, iespējams, tas būtu palīdzējis un padarījis spēles noteikumus skaidrākus. Turpmāk noteikti būtu jāievieš skaidri un vienoti noteikumi, bet, protams, tos nevar attiecināt uz jau uzbūvētiem projektiem.

Cik daudz saules parku jums ir? Vai ir plānos kādi jauni?

Mūsu portfelī šobrīd ir saules enerģijas parki ar kopējo jaudu apmēram 30 megavati. Jaunus saules parkus neplānojam būvēt. Esam trijos saules parkos jau uzstādījuši elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas un plānojam tādas uzstādīt vēl vismaz trijiem parkiem. Izvērtēsim ekonomisko pamatojumu esošajām bateriju sistēmām un vērtēsim tālāku sistēmu uzstādīšanu.

Vai šogad ir plānoti kādi investīciju projekti?

Šogad mēs plānojam turpināt investēt bateriju sistēmās, pagājušajā gadā veicām pirmo investīciju industriālajos lieljaudas siltumsūkņos, un arī šogad plānojam turpināt investēt vismaz pāris projektos šajā virzienā. Papildus tam pagājušajā gadā un arī šogad turpināsim investēt IT risinājumos, kas nepieciešami, lai vadītu gan bateriju sistēmas, gan saules enerģijas parkus. Mēs izstrādājam savu enerģijas pārvaldības sistēmu, kuru veidojam gan sev, gan saviem klientiem, lai varētu pārvaldīt arī viņu saules enerģijas parkus vai bateriju sistēmas. Mēs turpināsim investēt šajā virzienā.

Vai varat atklāt investīciju summas?

Bateriju sistēmās investīciju apjoms šogad varētu būt līdzīgs kā pagājušajā gadā - apmēram 6 miljoni eiro, savukārt IT sistēmās mēs pagājušajā gadā investējām 500 000 eiro, un šogad investīciju apjoms būs vēl apmēram 500 000 eiro.

Jūs tirgojat elektroenerģiju, dabasgāzi, veidojat saules enerģijas parkus. Kā procentuāli sadalās jūsu apgrozījums pa šiem segmentiem?

2024.gadā dabasgāze veidoja apmēram 30-35% apgrozījuma, elektroenerģija - 50%. Latvijā dabasgāzes patēriņš kopumā samazinās. Pagājušajā gadā gan bija neliels kāpums, bet tas bija saistīts ar ļoti auksto janvāri un augstajām elektroenerģijas cenām. Piemēram, "Latvenergo" janvārī bija liels patēriņš, un, "Latvenergo" patērējot dabasgāzi kaut vienu mēnesi vairāk, tas uzreiz ietekmē visas Latvijas kopējo patēriņu. Kopumā patēriņš dabasgāzei pārējos sektoros, kas ir rūpniecība un siltumapgāde, tomēr ir vai nu stagnējošs, vai krītošs.

Kādu jūs kopumā prognozējat dabasgāzes patēriņu nākotnē, ņemot vērā arī ģeopolitisko situāciju?

Dabasgāzes patēriņā, protams, viens apstāklis ir ģeopolitika, bet otrs - klimata mērķi. Latvijas nacionālajā enerģētikas un klimata plānā ir paredzēts būtisks dabasgāzes patēriņa samazinājums un plāns pāriet uz atjaunīgiem energoresursiem. Manuprāt, dabasgāzei tuvākajos 10-15 gados tomēr saglabāsies ļoti nozīmīga loma energoapgādē, it īpaši tādēļ, ka dabasgāze ir labs resurss, ko izmantot brīžos, kad ir samazināta atjaunīgo resursu ģenerācija. Baltijas reģionā Klaipēdas LNG terminālis spēj pilnībā nodrošināt Baltiju ar dabasgāzi esošajā patēriņa apmērā, tādējādi arī ģeopolitiskie riski zināmā mērā ir izslēdzami. Dabasgāzes loma noteikti saglabāsies, bet, visticamāk, patēriņš ar katru gadu turpinās samazināties. Cik strauji samazināsies, ir grūti prognozēt, bet kritums noteikti būs.

Vai klienti tagad vispār uzstāda iekārtas, kas darbojas ar dabasgāzi?

Uz dabasgāzes iekārtām arī mēs šobrīd vairāk skatāmies kā uz papildinošām. Piemēram, siltumapgādē brīžos, kad atjaunojamie resursi paliek par dārgu, pieaug elektroenerģijas

tarifi, tad iespējams izmantot dabasgāzi. Dabasgāzes iekārtas vairāk tiek uzstādītas kā rezerves jaudas brīžiem, kad pārējie resursi ir vai nu dārgi, vai nav pieejami.

Kā vispār vērtējat konkurenci Latvijā elektroenerģijas un gāzes tirgū?

Konkurence ir pietiekami augsta. Gan elektroenerģijas, gan dabasgāzes tirgū ir pieci seši spēlētāji, kas savā starpā aktīvi konkurē. To var novērot gan publiskajos iepirkumos, gan privātajā sektorā. No patērētāja perspektīvas ir pietiekami lielas iespējas izvēlēties sev atbilstošāko energoresursu piegādātāju.

Vai ir vieta vēl kādam spēlētājam?

Šobrīd neesam tādus signālus no neviena saņēmuši. Latvijā jau ir ienākušas lielākās energokompānijas gan no Lietuvas, gan Igaunijas. Vai kāds jauns varētu rasties šeit Latvijā uz vietas, ir grūti spriest. Tas būtu diezgan sarežģīti, tādēļ domāju, ka jauna spēlētāja ienākšana ir mazticams scenārijs.

Vai jums nav plānu paplašināties ārpus Latvijas?

Mēs Latvijā darbojamies jau vairāk nekā desmit gadus un esam darbojušies arī ārpus Latvijas

vairumtirdzniecības līmenī gan dabasgāzē, gan elektroenerģijā, bet neesam strādājuši ar gala patērētājiem ārpus Latvijas.

Šobrīd, līdz ar mūsu investīcijām elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmās un IT risinājumos sistēmu pārvaldībai, mēs plānojam strādāt pie iespējas eksportēt šo pakalpojumu - gan bateriju sistēmu uzstādīšanu, gan risinājumu to pārvaldīšanai. Vai tā būs Lietuva vai Igaunija, par to vēl šobrīd domājam, bet katrā ziņā ārpus Latvijas gribam šo risinājumu iznest. Kopumā 2024. gadā bateriju sistēmu tirgus pasaulē tiek lēsts uz apmēram 90 miljardiem eiro, tā ir nozare, kas ļoti strauji attīstās, un ir sagaidāms, ka nozares kopējais apjoms tikai pieaugs. Mēs redzam, ka izstrādātie risinājumi varētu būt interesanti ne tikai Latvijas patērētājiem, bet arī klientiem citās valstīs, īpaši tajos tirgos, kur šo risinājumu attīstība vēl tikai notiks. Mēs raugāmies šajā virzienā.

Kuros tirgos?

Mēs vairāk raugāmies uz tām valstīm, kuros šis tirgus vēl nav tik ļoti attīstīts, piemēram, Rumānija, Horvātija, arī Centrāleiropas valstis. Plānojam, ka šogad sāksim pirmās aktivitātes. Mūsu mērķis ir izmantot priekšrocības, kuras esam ieguvuši Latvijā. Latvija ir ļoti laba vieta, kurā mācīties, jo tirgus ir salīdzinoši neliels, esam ļoti strauji audzējuši atjaunojamo energoresursu apjomu Baltijā, kā arī ir desinhronizācijas aspekts. Mēs esam jau ieviesuši risinājumus, kurus tur vēl tikai ieviesīs. Mums ir iespēja tam sagatavoties un būt jau gudrākiem, nekā, iespējams, ir vietējie spēlētāji.

Kādu kopumā prognozējat šo gadu "AJ Power" grupas uzņēmumiem?

Šogad turpināsim pagājušajā gadā un arī aizpagājušajā gadā iesāktos projektus un darbības paplašināšanos. Esam izgājuši arī ārpus enerģētikas sektora un darbojamies arī atkritumu apsaimniekošanā. Pagājušajā gadā pārdevām iepakojuma tirgotāju "Pakella", kur darbojāmies kā investors, savukārt iegādājāmies kapitāldaļas uzņēmumā "Apply", kas nodarbojas ar mākslīgā intelekta risinājumiem. Kopumā mūsu stratēģija būs meklēt arī citas investīciju iespējas, kas ir ne tikai enerģētikā un atkritumu apsaimniekošanā. Mums jau ir pāris iestrādnes, bet tās vēl nevar šobrīd atklāt.

Plānojam, ka kopumā "AJ Power" uzņēmumu grupai šis būs izaugsmes gads. Apgrozījuma ziņā 2025. gads plānots līdzīgs kā 2024. gads, bet izaugsmi gribam veicināt tieši ar investīcijām un, iespējams, jaunu kapitāldaļu iegādi citos uzņēmumos.

Kā jums veicas ar atkritumu apsaimniekošanu?

Kopumā veicas labi. Mums ir ražotāju atbildības sistēma, kas nodrošina atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa gan iepakojumā, gan videi kaitīgajās precēs, elektronikā, tekstilā. Pagājušajā gadā mēs aktīvi strādājām pie tā, lai iegūtu klientus tekstilā, kas bija jauns virziens Latvijā. Šā gada mērķis ir turpināt stabilu attīstību. Šajā biznesa virzienā straujas izaugsmes iespējas nav iespējamas, jo to regulē daudzi normatīvie akti, bet mēs strādājam pie tā, lai noturētu savas tirgus pozīcijas, un strādājam pie jauniem risinājumiem, kas saistīti ar atkritumu pārstrādi.