Latvijas augstskolas sāk diskusiju ciklu par Latvijas nākotnes formulu

Diskusiju cikls “Latvija formula” pētīs astoņas prioritātes, kas ir būtiskas Latvijas nākotnei. Dažādu jomu eksperti dalīsies idejās par to, kā Latvija var kļūt par izdevušos valsti un “laimīgo zemi”. “Latvijas formulu” kopīgiem spēkiem, piesaistot dažādus ekspertus, risinās Latvijas Universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes spožākie prāti.

Diskusijas TV24 ēterā būs vērojamas katru otro sestdienu pulksten 21.00 un paralēli norisināsies arī žurnālā “Patiesā Dzīve”. Savukārt informācija par karstākajām tēmām, raidījumu pieteikumi un apskati būs pieejami arī “Kas Jauns Avīzē” un portālā “jauns.lv”.

Valsts mērķu formulēšana

Viens no idejas autoriem un diskusiju vadītājs, Latvijas Universitātes Padomes priekšsēdētājs Mārcis Auziņš atklāj, ka ideja veidot diskusiju par valsts nākotni radās pirms vairāk nekā astoņiem gadiem, kad viņš beidza pildīt LU rektora pienākumus un kļuva par iniciatoru biedrības “Latvijas Formula 2050” dibināšanai, kurā  dažādu nozaru eksperti varēja piedāvāt valsts attīstības mērķus un risinājumus. “Mūsu mērķis toreiz bija kopīgi nodrošināt līdzsvarotu pieeju valsts attīstības mērķu formulēšanai, vienlaikus nodrošinot to izpildes kritēriju definēšanu. TV24 raidījumu cikls “Latvijas formula” ir starts nākamajā līmenī, apvienojot zinātņu universitāšu drosmīgākos un gudrākos prātus intensīvai ikdienas sarunai ar sabiedrību un politikas veidotājiem. Mūsu uzdevums ir iedvesmot un mobilizēt sabiedrību, radīt diskusiju, kas mudinātu sabiedrību domāt par Latvijas nākotni, piedalīties lēmumu pieņemšanā un veicināt pozitīvas pārmaiņas. Mēs ticam, ka joprojām esam savas laimes kalēji!”

Izdevušās Latvijas formula

Viens no biedrības “Latvijas Formula 2025” idejas autoriem un dibinātājiem, LU rektors, ekonomists Gundars Bērziņš atceras, ka ideja radās, domājot par LU misiju – garants Latvijas valsts attīstībai – un to, kā LU nonākt pasaules augstskolu TOP 500. “Valstu attīstības un universitāšu ietekmes mērīšanai izmanto ANO 17 ilgtspējīgas attīstības mērķus. Tos izmanto arī vairāki universitāšu reitingi, no kuriem plašāk pazīstamākais ir Times Higher Education Impact reitings. Tā radās iecere, ka LU jāfokusējas uz izdevušās valsts un universitātes astoņiem svarīgākajiem mērķiem, kas jāpiepilda ar saturu diskusijā gan pašā LU, gan starp zinātnes universitātēm, gan ar sabiedrību un politikas veidotājiem. Mūsu mērķauditorija ir ikviens, kas uzskata Latviju par savām mājām, par mūsu kopīgo lietu un atbildību. Visvairāk ceru tieši uz sabiedrības interesi un iesaisti, jo mēs spējam ietekmēt daudz vairāk nekā domājam. Latvietis ir talantīgs, un Latvija var būt izdevusies valsts. Tieši to mēs šajā raidījumu ciklā arī centīsimies parādīt.”

Jāizmanto augstskolu potenciāls

RSU administrācijas un attīstības prorektors Toms Baumanis uzsver, ka diskusijas mērķis ir izgaismot aktuālās tendences Latvijas attīstībā un iepazīstināt ar augstskolu devumu sabiedrībai un tā potenciālu nākotnē. Profesors uzskata, ka diskusija stiprinās augstākās izglītības un zinātnes prestižu, kā arī akcentēs, ka augstskolas ir ne tikai izglītības iestādes, bet arī nozīmīgi pētniecības, starptautiskās sadarbības un inovāciju centri. “Ņemot vērā globālās tendences, šobrīd svarīgi ir izmantot augstskolu potenciālu, lai stiprinātu valsts stratēģiskās intereses, kā arī apmierinātu sabiedrības vajadzības. Ir būtiski saprast, kā varam stiprināt Latvijas pozīcijas, jo, neskatoties uz Eiropas Savienības fondu ieguldījumiem, Latvija daudzos rādītājos atpaliek no Lietuvas un Igaunijas.”

Toms Baumanis uzskata, ka svarīgi ir iesaistīt diskusijā augstskolu sadarbības partnerus un sabiedrību. “Tikai kopīgā darbā varam nonākt pie pozitīva rezultāta. Dialogs ar valdību un politiķiem ir būtisks, jo ir jādefinē valsts prioritātes, attīstības mērķi un jāveido Latvija kā labklājības valsts.”

Universitātes palīdz ieraudzīt valsts potenciālu

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes rektore Irina Arhipova uzsver, ka LBTU misija ir veidot starptautiski konkurētspējīgu, inovatīvu, radošu un ilgtspējīgu nākotni Latvijas sabiedrības attīstībai. Profesore ir pārliecināta, ka diskusijām par Latvijas nākotni ir jānotiek nemitīgi, jo valsts un sabiedrības attīstības perspektīvas ir cieši saistītas ar strauji mainīgajiem globālajiem procesiem, tehnoloģiju attīstību un sociālajām pārmaiņām. “Latvija saskaras ar vairākiem stratēģiski svarīgiem izaicinājumiem, piemēram, ģeopolitisko situāciju, kritiskiem demogrāfijas rādītājiem, ilgtspējīgas attīstības un digitālās transformācijas jautājumiem. Būtiski, lai dažādu nozaru attīstības scenāriju izstrādē piedalās nozares eksperti, kuri neapšaubāmi koncentrējas tieši universitātēs. Turklāt nepieciešams ieraudzīt un izvērtēt katras jomas starpdisciplināros saskares punktus,” saka Arhipova.

“Augstskolas tradicionāli ir bijušas zināšanu centri, kas palīdz izprast nozīmīgus procesus dažādās nozarēs un kopumā valsts attīstībā, ieraudzīt potenciālu un attīstīt to. Universitāšu mācībspēku diskusijas par valsts attīstības jautājumiem ne tikai stiprinās akadēmisko vidi, bet arī veicinās viedokļu apmaiņu ar sabiedrību un valsts pārvaldi. Tas palīdzēs kvalitatīvāk vērtēt, vai līdzšinējais ceļš ir virzījies pareizi un pieņemtie lēmumi ir pamatoti ar jaunākajām zinātniskajām atziņām un praktisko pieredzi,” piebilst Arhipova.