Kāpēc neizšķiras pat par pirmdzimto? Tie, kuriem jau ir bērni, zina atbildi
Latvijā pieredzēta vēsturiska izgāšanās dzimstībā: 2024. gada 9 mēnešos pasaulē nākuši mazāk nekā 10 tūkstoši jaundzimušo. Kopš 2016. gada dzimstība ir samazinājusies par 40%, un iemesls ir tas, ka valsts ir gatava burtiski investēt betonā, nevis cilvēkos, paziņojumā presei norāda daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes priekšsēdētāja Elīna Treija.
Sabiedriskās organizācijas vadītāja norādīja uz galvenajām sociāli ekonomiskajām problēmām, kas, viņasprāt, attur Latvijas iedzīvotājus no bērnu piedzimšanas - turklāt ne tikai otrajiem un trešajiem, bet pat pirmdzimtajiem, viņa uzsver. Un visas šīs problēmas ir iekšējas. Valsts aizmirst, ka dzimstības uzlabošanai ir svarīgi celt labklājību ģimenēm, kurās bērni jau ir dzimuši un aug, uzsver Treija.
Valsts izdevumi ģimeņu un bērnu sociālajai aizsardzībai kļūst arvien mazāki
Kopš 2021. gada nabadzības risks ievērojami pieaudzis ģimenēs, kur uz vienu apgādnieku ir vairāk nekā viens apgādājamais, t.i., kur viens vecāks audzina vismaz divus bērnus vai abi vecāki audzina trīs un vairāk bērnus. Un nekas netiek darīts, lai mazinātu šo nabadzības risku. Samazinoties bērnu skaitam kopumā, sākot ar 2016. gadu, Labklājības ministrijas (LM) bērna kopšanas pabalsts vien automātiski budžetā radīja ikgadējo ietaupījumu 3 miljonu eiro apmērā uz katru tūkstoti nedzimušo bērnu. Neskatoties uz to, LM turpina izsniegt idejas par bērnu kopšanas atvaļinājuma un vecāku pabalsta izmaksas termiņu samazināšanu, raksta portāls "Lsm+".
Analizējot dzimstības rādītājus, varam ļoti precīzi paredzēt, cik bērnu tuvākajā laikā dosies uz skolu vai pirmsskolas izglītības iestādi, norāda Treija. Protams, ir atsevišķas ēkas, kuras nepieciešams renovēt vai uz laiku paplašināt, un aug mikrorajoni, kur vēlas dzīvot ģimenes, bet tur bērnudārzu tuvumā nav.
No mītiem par bērniem līdz finansēm
Pastāv daudz dažādu iemeslu, kas veicina vai kavē dzimstību. Pirmā bērna ienākšanu ģimenē traucē stereotipi un neziņa par to, kas ir dzimstība. Ir dažādi mīti par to, cik tas ir sarežģīti vai ka bērna piedzimšanu var bezgalīgi atlikt uz vēlāku laiku.
Lēmumam par otrā bērna piedzimšanu ģimenē spēcīgāk traucēs negatīvā pieredze ar pirmdzimto - piemēram, vecāku savstarpējo attiecību pasliktināšanās, problēmas veselības aprūpes jomā, rindas uz bērnudārziem utt. Šajā posmā svarīgāki kļūst arī finansiālie apsvērumi.
Savukārt, kad ģimenē aug divi veseli bērni un vecāku attiecībās viss ir kārtībā, viņu lēmumu, vai dzemdēt trešo, visvairāk ietekmē finansiālā situācija ģimenē.
Vidējais vecāku pabalsts 2023. gadā bija 680 eiro mēnesī
Spriežot, ko varam darīt valsts līmenī demogrāfisko rādītāju uzlabošanai, jāņem vērā, ka vidējais labklājības līmenis valstī nav augsts un ko var tieši ar finanšu instrumentiem ietekmēt cilvēku lēmumus par labu bērnu piedzimšanai. Tie varētu būt, piemēram, mājokļa granti, pabalsti, kas kompensē bērnu izdevumus, vai par 100% valsts finansēti pakalpojumi, piemēram, pirmsskolas izglītība vai interešu izglītība.
Pērn vidējais vecāku pabalsts bija 680 eiro mēnesī. 80% tā saņēmēju ir mātes, kuru vidējā bruto alga pirms mazuļa piedzimšanas bija aptuveni 1500 eiro. Proti, viņi piederēja pie vidējo darba ņēmēju grupas Latvijā. Pie šādas abu vecāku algas ģimene ar četriem bērniem automātiski atbilst maznodrošinātās statusam.
Daudzas mātes vēlētos nedaudz piepelnīties bērna kopšanas atvaļinājuma laikā - taču viņas par to gaida sods: 50% vecāku pabalsta ieturēšana par labu valstij. Par laimi, izdevies panākt, ka 2025. gadā ieturējuma summa jau būs tikai 25%.
