Kāpēc Latvijā nav miljardieru? Uzņēmēji atklāj cīņu ar birokrātiju un sabiedrības aizspriedumiem
Jaunajā TV24 diskusiju raidījumā „Naudas cena” uzņēmējs un investors Ģirts Rungainis, Telekomunikāciju asociācijas valdes priekšsēdētājs Pēteris Šmidre un „Anti-Aging Institute” vadītāja Zane Rēvalde dalījās pieredzē par to, ko nozīmē būt miljonāram, kāpēc Latvijā nav miljardieru un kā birokrātija apgrūtina uzņēmējdarbību.
Pēteris Šmidre raidījumā skaidroja, ko īsti nozīmē būt miljonāram. „Daļai sabiedrības priekšstats par šiem cilvēkiem ir no padomju multenēm: resnītis frakā un cilindrā sēž uz maisiem. Ļoti svarīgi ir saprast, ka tā nav. Nauda nav kabatā vai maisā, tie ir aktīvi, tā ir ekonomika, kas darbojas. Miljoni un miljardi ir naudas plūsma, darba vietas un ekonomikas attīstība,” teica Šmidre. Viņš arī norādīja, ka Latvijā privātiem miljonāriem konkurēt ar valsts uzņēmumiem ir gandrīz neiespējami.
Šmidres viedokli papildināja Zane Rēvalde, uzsverot negodīgas konkurences problēmas. „Privātiem uzņēmējiem bieži jākonkurē un jāstrīdas ar valsti, kas viņiem liedz iespējas attīstīties. Tas lauž spārnus un kavē ieguldījumus tautsaimniecībā,” viņa sacīja.
Ģirts Rungainis norādīja uz fundamentālu problēmu – sabiedrības attieksmi pret uzņēmējiem. „Lielākā daļa cilvēku negrib būt miljonāri, viņi grib tikai to, ko miljonāri var atļauties – naudu, automašīnas, nekustamos īpašumus. Bet viņi nav gatavi darīt visu nepieciešamo, lai to sasniegtu,” uzsvēra Rungainis. Viņš arī piebilda, ka Latvijā uzņēmēji bieži tiek uztverti kā „kāju pamesls” politiķu vidū, kas traucē valsts attīstībai.
Runājot par miljardieru trūkumu Latvijā, Zane Rēvalde norādīja, ka kaimiņvalstis piesaista starptautiskas investīcijas un izveido miljardiem vērtas ekosistēmas, kamēr Latvija koncentrējas uz tradicionālām nozarēm, piemēram, transportu un mežizstrādi. Ģirts Rungainis piebilda, ka Lietuva un Igaunija jau sen pabeidza privatizāciju un sāka pelnīt naudu, kamēr Latvija vairākus gadu desmitus pavadīja, dalot postpadomju īpašumus.
Diskusija izgaismoja problēmas, kas kavē Latvijas uzņēmējdarbības vides attīstību, un akcentēja nepieciešamību mainīt attieksmi pret uzņēmējiem, kas rada valsts ekonomisko pamatu.
