Rozes Stiebras skaistās animācijas filmas ir iespējams noskatīties bez maksas

Režisore Roze Stiebra ir viena no visbūtiskākajām personībām Latvijas animācijas vēsturē un arī šodienā, viņas radošā darbība aptver gandrīz 60 gadu periodu un filmu skaits gandrīz sasniedz 70, formātu variācijās no divas minūtes garu īsfilmiņu cikla līdz pilnmetrāžas filmām.

Tieši Rozes Stiebras uzdrīkstēšanās un jaunības maksimālisma rezultātā Latvijā tika nodibināta divdimensiju animācija, vispirms aplikāciju tehnikā, strādājot Latvijas Televīzijas radošajā apvienībā Telefilma-Rīga. Par šo periodu portāla filmas.lv kolekcijā liecina trīs senākās īsfilmas – Ringlas ceļojums (1973), kuras pamatā ir Erika Ādamsona dzejā rakstītā pasaka Čigānmeitēns Ringla (1939); režisores pirmā muzikālā filma Zelta sietiņš (1975), kuru veido Imanta Kalniņa un ansambļa Menuets dziesmas ar Raiņa dzeju, un varbūt visleģendārākais Rozes Stiebras kinodarbs Zaķīšu pirtiņa (1979), ar kuru uzaugušas jau vairākas skatītāju paaudzes. Tieši ar šīm filmām iezīmējas būtiskākā līnija Rozes Stiebras radošajā mūžā – viņas jaunizveidotais muzikālās filmas modelis, kura pamatā ir augstvērtīga Latvijas literatūras klasika vai laikmetīgā dzeja, filmas veidošanā pieaicinot talantīgus līdzautorus – komponistu un mākslinieku. Piemiņas kolekcijā iekļautajām filmām mūziku rakstījuši Imants Kalniņš, Zigmars Liepiņš, Valts Pūce, Ilga Reizniece un citi, neparastu vizuālo tēlu veidojuši Helēna Heinrihsone, Miervaldis Polis, Juris Petraškēvičs, Ilze Vītoliņa, Laima Eglīte, Dzintra Aulmane, Aivars Rušmanis, Aija Zīle.

Ar filmu Kabata (1983), kas balstīta Ojāra Vācieša dzejā bērniem, sākās zīmētās animācijas vēsture Latvijā, bet filmu Man vienai māsiņai (1984) varētu saukt par Rozes Stiebras ieguldījumu Atmodas tuvināšanā – šajā filmā postfolkloras grupas Iļģi aranžētu tautasdziesmu pavadījumā uz ekrāna virknējas arhetipiski rituālas darbības un pirmoreiz tik skaidri nolasāms nacionāls vēstījums, tātad tā bija jau gluži politiska drosme. Piemiņas kolekcijā iekļauta arī Rozes Stiebras apjomīgākā sadarbība ar Iļģiem – Raiņa lugas uzvedumā balstītā, pusstundu garā filma Spēlēju, dancoju (2007) ar mākslinieces Helēnas Heinrihsones veidotajiem azartiski spilgtajiem tēliem pārgalvīgi košās krāsās.

Latvijas vēsturē pirmā pilnmetrāžas animācijas filma Ness un Nesija (1991), kas uzņemta pēc Vika grāmatas Zemūdens bara lielā diena un veltīta arī šodien tik aktuālajai ekoloģiskā apdraudējuma tematikai, ir viens no pirmajiem darbiem filmu studijā Dauka, kuru Roze Stiebra kopā ar režisoru un producentu Ansi Bērziņu vadīja 30 gadus, veidojot Latvijas animācijas vēsturi un audzinot talantīgus sekotājus, režisorus un animatorus. 90. gadu ekonomiskās grūtības atjaunotajā Latvijā studija Dauka pārcieta ar veiksmīgi izdomātu mini-filmu modeli – ciklu Pasaciņas, kura pamatshēma ir divās minūtēs izstāstīts vai izdziedāts un radoši ilustrēts dzejolis vai tautasdziesma – no latviešu literatūras klasikas līdz mūsdienu oriģināldzejai, iesaistot spilgtākos Latvijas māksliniekus, tāpēc gandrīz katra filma veidota atšķirīgā stilistikā. Šo ciklu piemiņas kolekcijā pārstāv Aspazijas un Raiņa dzejas iedvesmotās filmiņas Aicinājums, Ciemā, Zeltītas vasaras un Nebēda (visas 1994), folkloras motīvos balstītā Aiz deviņi ezeriņi (2003) un spilgti atraktīvais Ceļojums (2003) ar Roberta Gobziņa mūziku. 

 21. gadsimtu studija Dauka un Roze Stiebra iesāk ar filmu Neparastie rīdzinieki (2001), veltījumu „Latvijas bērniem Rīgas astoņsimtgades svētkos” – filmas darbība risinās tieši svētku laikā, 2001. gada 19. augustā, un šajā dienā arī svinēja pirmizrādi. Pusstundu garās filmas galvenais varonis cālēns Justiņš sapņo kļūt par Rīgas sargātāju – zelta gaili pilsētas augstākajā tornī. Tomēr viņam vēl jāizaug par īstu gaili, un šajā pieaugšanas ceļā Justiņš kopā ar meiteni Anci piedzīvo dažādus brīnumus un uztraukumus senajā un noslēpumainajā Rīgā.

Ar filmu Kā Brālītis Trusītis uzvarēja lauvu 2010. gadā noslēdzas studija Dauka darbība, bet Roze Stiebra nepārstāj strādāt – tālākai sadarbībai režisori uzrunāja filmu studija Lokomotīve, un Nacionālā Kino centra filmu programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei  tika iekļauta arī Rozes Stiebras pilnmetrāžas animācijas filma Saule brauca debesīs. Šis muzikālais stāsts, kas balstīts radošā folkloras motīvu interpretācijā,  kļuva par vienu no emocionāli skaistākajām Simtgades programmas filmām, spilgti apliecinot arī režisores jauneklīgo domāšanu – šoreiz filmas mūzikas sacerēšanai viņa pieaicināja atraktīvu apvienību no pavisam citas paaudzes, par filmas komponistu kļuva Juris Kaukulis ar Jauno Jāņu orķestri un filmas mūzika tika izdota arī CD formātā. 

Režisores Rozes Stiebras filmu kolekciju portālā filmas.lv no 24. decembra var bez maksas skatīties dažādu izmēru ekrānos un dažādās ierīcēs visā Latvijas teritorijā, kur vien pieejams internets.  Portāls filmas.lv vienlaikus ir arī plaša filmu nozares datu bāze, kuru saturiski veido Nacionālais Kino centrs un tehniski nodrošina Kultūras informācijas sistēmu centrs (KISC).

Atvadīšanās

Atvadīšanās no Rozes Stiebras notiks piektdien, 27. decembrī, no pulksten 10.00 Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas baznīcā (Klostera ielā 2), atvadu dievkalpojums pulksten 11.00. Tuvinieki lūdz atvadīties vien ar dažiem ziediem.