"Ja robežas mainīs pēdējā brīdī, tas nebūs pareizi!" Burovs aicina VARAM skaidrot Garkalnes un Ādažu pagastu robežu grozījumu atlikšanu
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nākamgad varētu aicināt Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), lai saņemtu pamatojumu par valdības lēmumu, kas paredz Garkalnes un Ādažu pagastu robežu grozīšanu apspriest tikai pēc 2025. gada pašvaldību vēlēšanām.
Komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) pauda, ka viņš vēlas sagaidīt oficiālu vēstuli, lai iepazītos ar valdības lēmuma pamatojumu. Tad vēstule tiks pārsūtīta komisijas deputātiem, un komisijas locekļi lems par nākamajiem soļiem.
Politiķis atzīmēja, ka pastāv norma, kas nosaka, ka cilvēki var izvirzīt savu kandidatūru pašvaldību vēlēšanās tikai gadījumā, ja administratīvajā teritorijā dzīvo ne mazāk kā desmit mēnešus. Ja šobrīd tiktu mainītas pagastu robežas, piemēram, tie, kas dzīvo Baltezerā, nevarētu izvirzīt savu kandidatūru. Tomēr, ņemot vērā, ka tur cilvēki dzīvo vairākus gadus, normai varētu būt izņēmums, sprieda Burovs, atsaucoties uz parlamenta juristu sacīto. "Ja tas notiktu pēdējā brīdī, diez vai tas ir pareizi," sacīja komisijas vadītājs, akcentējot, ka, ja tiek pieņemts lēmums ignorēt iedzīvotāju vēlmi, tad jābūt pamatojumam.
Burovs personīgi esot neitrālā pozīcijā, bet, ieklausoties iedzīvotājos, viņš saredz loģisku pamatojumu mainīt pagastu robežas.
Kā ziņots, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti nolēma uzdot valdībai nekavējoties lemt par Ādažu un Ropažu novadu robežu grozīšanu, lai nākamā gada pašvaldību vēlēšanās iedzīvotāji varētu kandidēt vēlēšanās un balsot atbilstoši jaunajām pašvaldību teritorijām. Taču no valdības sagatavotās atbildes saprotams, ka uzdevums netiks pildīts.
Valdība atbildes vēstulē Saeimas komisijai klāsta, ka izmaiņas pašvaldību un administratīvo reģionu sociālekonomiskajā situācijā un Rīgas metropoles sadarbības un attīstības scenāriji esot jāizvērtē un līdz 2026.gada 1.maijam jāiesniedz attiecīgs ziņojums Saeimā. Darbs pie Rīgas metropoles sadarbības un attīstības scenārijiem "jau norit" ar viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministres Ingas Bērziņas (JV) rīkojumu izveidotajā darba grupā par Rīgas metropoles attīstības jautājumiem.
Savukārt pašvaldību sociālekonomiskās situācijas izvērtējumu plānots sākt 2025.gadā, sadarbojoties ar pārējām pašvaldībām un Latvijas Pašvaldību savienību, teikts valdības atbildē Saeimas atbildīgajai komisijai.
Vienlaikus valdība uzsver, ka tā esot "atvērta sadarbībai ar pašvaldībām, iedzīvotājiem un Saeimas deputātiem, lai nākotnē rastu vislabāko risinājumu Garkalnes pagasta un Ādažu pagasta robežu grozīšanas jautājumā".
Saeima šī gada jūnijā grozīja Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu un uzdeva Ministru kabinetam līdz 29.oktobrim izstrādāt un apstiprināt Garkalnes un Ādažu pagastu robežu grozījumus, paredzot Garkalnes pagasta daļas atdalīšanu un pievienošanu Ādažu pagasta administratīvajai teritorijai. Pēc ilgas situācijas analīzes rudenī valdībā tika piedāvāts lemt par "kosmētiskiem labojumiem" Ādažu un Ropažu novadu robežā Garkalnes pagastā, bet vēlāk - vispār atturēties no izmaiņām, apelējot pie pašvaldību vēlēšanu tuvuma.
Iepriekš Ropažu un Ādažu novadu pašvaldībām neizdevās vienoties par Garkalnes sadalīšanu starp abiem novadiem, bet centrālā valdība un Saeima šajā jautājumā nekādu līderību neuzņēmās.
Ropažu novada dome atbalstīja Baltezera ciema pievienošanu Ādažu novadam. Baltezera ciemam tiek piedāvāts nodot arī Ādažu novadam vēl atsevišķas vietas, kas ļautu veiksmīgāk apsaimniekot, attīstīt un uzturēt teritorijas, piemēram, Ādažu novadam plānots nodot ciema "Mārsili" attīstībai nepieciešamo teritoriju. Ādažu novads no lēmumiem atturējās vispār, norādot uz neskaidrībām par lēmumu pieņemšanas procesu.
Savulaik administratīvi teritoriālās reformas plāni paredzēja Ādažu novadam pievienot lielāku bijušā Garkalnes novada daļu - līdz pat Vidzemes šosejai.
Savukārt Saeimas Pieprasījumu komisija noraidīja desmit deputātu pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV) par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā paredzētā uzdevuma valdībai izstrādāt un apstiprināt Garkalnes un Ādažu pagastu robežu grozījumus izpildi. Kā aģentūrai LETA pauda pieprasījuma autors, opozīcijas deputāts Māris Sprindžuks (AS), tādējādi, viņaprāt, tiek apliecināts, ka Ministru kabinets un VARAM var nepildīt likumus.
Viņaprāt, lēmums negrozīt novadu robežas, jo tādējādi daļai iedzīvotāju būs liegta iespēja piedalīties pašvaldību vēlēšanās, ir tikai atrunāšanās. Sprindžuks uzskata, ka bija iespējami tehniski lēmumi, kā šo situāciju atrisināt un neliegt iedzīvotājiem tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās.
Ministru kabinets 19.novembrī izskatīja VARAM sagatavoto informatīvo ziņojumu par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma izpildi un vienojās patlaban saglabāt Garkalnes pagasta teritoriju Ropažu novadā. Ņemot vērā, ka pašvaldību vēlēšanas Latvijā notiks nākamā gada jūnija sākumā, novadu robežu grozīšanas gadījumā neesot iespējams nodrošināt tiesības personai kandidēt vēlēšanās, skaidroja ministrija.
Tikmēr Garkalnes pagasta Baltezera ciema iedzīvotāji nosūtījuši atklātu vēstuli Valsts prezidentam, Ministru prezidentei, viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrei, Saeimas Juridiskā biroja vadītājai, Saeimas deputātiem, kā arī Ādažu un Ropažu domju vadītājām par Garkalnes pagasta sadalīšanas plānu un Baltezera ciema nodošanu Ādažu novadam. Iedzīvotāji aicina tomēr Baltezera ciemu pievienot Ādažu novadam, jo tas saskan ar Garkalnes pagasta, Baltezera ciema iedzīvotāju balsojumā pausto gribu, tas atbilst Ropažu un Ādažu novada domju pieņemtajiem lēmumiem, kā arī atrisina strauji augošo Ādažu un Ādažu novada ciemu, kā arī Ādažu militārās infrastruktūras stratēģisko savienojamību ar A2 autoceļu.
Iedzīvotāji vēstulē pauž, ka VARAM piedāvātie varianti, tostarp "nedarīt neko", nav apspriesti ar iedzīvotājiem un šāda lēmuma pieņemšana esot iedzīvotāju viedokļa un likumu ignorēšana.
