Valdība atbalsta "Rail Baltica" Rīgas staciju savienošanu esošajā dzelzceļa infrastruktūrā un tēriņu maksimālu samazināšanu

Valdība, skatot Satiksmes ministrijas (SM) "Rail Baltica" pirmās kārtas ieviešanas scenāriju Latvijā, otrdien sēdes laikā pauda atbalstu pārrobežu savienojuma no Lietuvas robežas līdz Igaunijas izveidei, kā arī pirms projekta pirmās kārtas pabeigšanas paredzētajai idejai savienot Rīgas lidostas un Rīgas Centrālās stacijas esošajā dzelzceļa infrastruktūrā, maksimāli nogriežot visus tēriņus.

Valdība otrdien vienojās, ka nākamajā nedēļā turpinās izskatīt "Rail Baltica" pirmās kārtas scenāriju, precizējot prokollēmumā noteiktos punktus.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) valdības sēdē sacīja, ka "Rail Baltica" projektā ir jārod skaidrību, kur prioritāri jāsāk būvdarbi, kā arī jāapstādina potenciāli tēriņi aktivitātēm, ko Latvijā pagaidām neplāno īstenot.

Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) pauda, ka finansējums ir lielākais izaicinājums "Rail Baltica" projektā, tāpēc SM piedāvā pirmās kārtas scenāriju ar maksimāli samazinātām izmaksām un strādā vēl pie citiem ietaupījumiem.

Briškens sacīja, ka atbilstoši finansējumam ir jāpanāk funkcionējošs dzelzceļa savienojums, papildinot, ka otrdien ir svarīgi vismaz daļēji iziet cauri SM piedāvātajam protokollēmumam.

Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietniece Kristīne Malnača valdībā prezentēja SM piedāvāto protokollēmumu, kas paredz izbūvēt "Rail Baltica" pārrobežu savienojumu kā vienu sliežu ceļu no Lietuvas robežas līdz Igaunijai. Viņa piebilda, ka patlaban ir pieejams finansējums Latvijas/Lietuvas robežas līdz Misai aptuveni 40 kilometru posmā, tādēļ turpmāk plānots virzīties uz ziemeļiem atbilstoši pieejamajam finansējumam, kā arī piesaistot alternatīvus finansēšanas instrumentus.

Vienlaikus pirmajā kārtā SM piedāvā pabeigt būvdarbus "Rail Baltica" pasažieru stacijā Rīgas lidostā un Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļā, kā arī savienojuma Rīgas lidostas stacija-Imanta izveide, lai abas pasažieru stacijas varētu sākt izmantot 1520 milimetru (mm) pasažieru vilcienu apkalpošanai. Malnača norādīja, ka, lai pabeigtu abas stacijas un ar tām saistīto infrastruktūru un uzbūvētu četru kilometru posmu no lidostas uz Imantu, ir nepieciešami apmēram 500 miljoni eiro. "Esam atraduši Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansējumu, ar kuru būtu iespējams nofinansēt šo ieceri," piebilda Malnača.

Siliņa valdības sēdē norādīja, ka ir jānoņem nost jebkuras izmaksas, jebkuri būvniecības darbi, kas neparedz to, par ko skaidri ir zināms, kas tiks būvēts. "Mēs šobrīd paredzam tikai pētīt, vai mums ir iespējams Rīgu uzbūvēt "Rail Baltica" pirmajā kārtā un par kādiem līdzekļiem," pauda Siliņa, piebilstot, ka noteikti ir jāsamazina staciju izmaksas, nogriežot potenciālās astes, kas sadārdzina projektu.

Tāpat Ministru prezidente akcentēja, ka ir jāgaida Eiropas Komisijas (EK) lēmums, jo valsts budžetā šāda finansējuma nav, kā arī EK izvērtēs, vai šo projektu izmaksu pamatojums ir atbilstošs. "Mēs to gribētu, bet mēs nevaram šobrīd pateikt, ka "Rail Baltica" brāzīsies caur Rīgu," uzsvēra premjere.

Premjere atzina, ka projekts ir virzījies pēc principa - "kur ir nauda, tur būvējam", piebilstot, ka tas nenodrošina kaut kāda viena loka funkcionalitāti.

Briškens norādīja, ka koalīcija ir vienisprātis, ka stacijas nevar atstāt neuzbūvētas, lai lidostas stacija nepaliek kā "izolēta sala", ir nepieciešams izveidot šo Imanta-Rīgas lidostas savienojumu, lai savienotu abas stacijas esošajā infrastruktūrā.

Premjere pauda, ka vēljoprojām nav zināms, vai "Rail Baltica" pirmajā kārtā tiks izveidots savienojums ar kādu no starptautiskajām stacijām, jo plānots veikt pētījumu, lai saprastu, kurš posms Rīgas Centrālā stacija-Upeslejas vai Rīgas lidosta-Misa ir Latvijai izdevīgākais. "Personīgi es vēl negribu neko pieņemt, jo es gribu saprast, cik šāds pētījums maksā. Es gribu saprast, kur mēs primāri ieguldīsim naudu un kur liksim sliedes," pauda premjere.

Tādējādi viņa norādīja, ka personīgi atbalsta to, ka stacijas vajadzētu pabeigt un savienot esošajā dzelzceļa infrastruktūrā, jo tas sniegtu funkcionālu dzelzceļa savienojumu.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) valdības sēdē uzsvēra, ka staciju pabeigšanai ir jāpārdala šie ES struktūrfondi. "Tomēr mēs kaut kam šo naudu noņemam nost," sacīja Valainis, norādot, ka ir nepieciešama pārliecība, ka šī pārdalītā nauda tiks "jēdzīgi investēta".

Siliņa rezumēja, ka maksimāli ir jānogriež visas ekstras un ir jāpanāk maksimāli funkcionāla līnija. "Patlaban mēs varam vienoties tikai par galvenajām prioritātēm, lai būtu funkcionāls savienojums," piebilda premjere.

Informācija Tiesību aktu projektu portālā liecina, ka otrdien SM ir iesniegusi izskatīšanai Ministru kabinetā (MK) protokollēmuma projektu, lai panāktu konceptuālu vienošanos par pirmās kārtas scenāriju, nosakot prioritāri veicamos darbus un citu ministriju iesaisti "Rail Baltica" projekta īstenošanā.

Premjere pauda, ka šis protokollēmums vēl tiks precizēts, jo viņas ieskatā par "sīkajiem darbiem" patlaban valdība nevar lemt, jo tam nav finansiāla seguma.

MK protokollēmuma projekts paredz konceptuāli atbalstīt "Rail Baltica" pirmās kārtas ieviešanas scenāriju Latvijā - prioritāri izbūvēt "Rail Baltica" pārrobežu savienojumu kā vienu sliežu ceļu no Lietuvas robežas līdz Igaunijai, bet pirms projekta pirmās kārtas pabeigšanas iecerēts savienot abas Rīgas starptautiskās stacijas esošajā dzelzceļa infrastruktūrā.

Savukārt par iespējām pirmajā kārtā izveidot Eiropas platuma sliežu savienojumu ar vienu no Rīgas starptautiskajām stacijām SM kopīgi ar Finanšu ministriju (FM) un Ekonomikas ministriju (EM) līdz 2025.gada 1.novembrim MK būtu jāiesniedz tehniski-ekonomisko analīzi un privāto investīciju piesaistes iespēju izvērtējumu - posmos Upeslejas-Rīgas Centrālā stacija un Misa-Rīgas lidosta.

Tādējādi ar MK protokollēmumu plānots atbalstīt 1435 milimetru (mm) dzelzceļa "Rail Baltica" pārrobežu savienojuma izveidi no Lietuvas robežas līdz Igaunijas robežai, sākot būvdarbus posmā Lietuvas robeža - Misa. Vienlaikus pirmajā kārtā paredzēta būvdarbu pabeigšana "Rail Baltica" pasažieru stacijā Rīgas lidostā un Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļā, kā arī savienojuma Rīgas lidostas stacija-Imanta izveide, lai abas pasažieru stacijas varētu sākt izmantot 1520 mm pasažieru vilcienu apkalpošanai, integrējot Rīgas lidostas dzelzceļa staciju arī esošajā dzelzceļa tīklā, kā arī Salaspilī (Daugavkrastos) nodrošinot pārsēšanās iespēju starp "Rail Baltica" un esošo 1520 mm dzelzceļa tīklu.

Vienlaikus pirmajā kārtā paredzēta kravu uzkraušanas/izkraušanas vietu izveide abās Daugavas pusēs militārās mobilitātes vajadzībām, kā arī plānots izveidot četras reģionālās pasažieru stacijas vietās, kur tostarp plānoti apdzīšanas ceļi (sānceļi) - Bauska, Salaspils (Daugavkrasti), Skulte, Salacgrīva, atbilstoši pamatlīnijas būvdarbu grafikam un pieejamajam finansējumam. Tāpat plānots izveidot pievedceļu infrastruktūru Salaspils multimodālajam kravu terminālim, kustības vadības centru un infrastruktūras apkopes punktus Iecavā un Skultē, kas sākotnēji tiks izmantotas kā būvniecības bāzes.

Tāpat ar MK prokollēmumu paredzēts SM kopīgi ar "RB Rail" un SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) turpināt darbu pie "Rail Baltica" projekta kopējo izmaksu samazināšanas, tostarp pie administratīvo izmaksu samazināšanas, kā arī pie Rīgas lidostas un Rīgas Centrālās stacijas un saistītās infrastruktūras būvdarbu izmaksu samazināšanas un būvdarbu sadalīšanas kārtās.

Vienlaikus plānots noteikt vairākus uzdevumus, sadarbojoties dažādām ministrijām, piemēram, Klimata un Enerģētikas ministrijai (KEM) sadarbībā ar SM un FM līdz 2025.gada 1.martam būtu jāizstrādā priekšlikumu emisiju kvotu tirdzniecības rezultātā iegūto līdzekļu izmantošanai "Rail Baltica" projekta realizācijai, savukārt Ārlietu ministrijai (ĀM), izstrādājot Latvijas nacionālo pozīciju ES daudzgadu budžeta plānošanas periodam no 2028.gada līdz 2034.gadam sadarbībā ar SM un FM, būtu jāparedz, ka pieprasāmais finansējums ļauj pabeigt "Rail Baltica" pirmo kārtu un citi uzdevumi.

LETA jau ziņoja, ka AM, ĀM, KM, VARAM un FM iepriekš iesniedza iebildumus par SM piedāvāto "Rail Baltica" pirmās kārtas ieviešanas scenāriju, tādējādi nesaskaņojot informatīvo ziņojumu.

SM informatīvajā ziņojumā teikts, ka pirmās kārtas pārrobežu savienojuma ieviešanas kopējās izmaksas no Igaunijas robežas līdz Lietuvas robežai, izmantojot tikai kravu apvedceļu caur Salaspili, ir 4,5 miljardi eiro. Savukārt abu starptautisko pasažieru staciju un ar tā saistīto sliežu ceļu infrastruktūras kopējās izmaksas veido 875 miljonus eiro, bet punktveida objektu, tostarp infrastruktūras apkopes punktu Iecavā un Skultē, kustības vadības centra un sānceļa Salaspils kravu terminālim, kā arī četru reģionālo staciju izbūvei nepieciešami 133 miljoni eiro.

Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" aplēses liecina, ka Rīgas posma Upeslejas-Rīgas Centrālā stacija īstenošanai būtu nepieciešami 629 miljoni eiro, savukārt Misa-Rīgas lidostas posmam - 924 miljoni eiro.

SM uzsver, ka šīs aplēsēs ir balstītas uz sākotnējo tehnisko izpēti un tajā piedāvātajiem tehniskajiem risinājumiem. Aktīvi sadarbojoties visām iesaistītajām pusēm, tostarp būvprojekta sagatavošanas laikā, būs iespējams mainīt un vienkāršot tehniskos risinājumus, kas varētu būtiski samazināt šajos posmos nepieciešamo investīciju apjomu.

Tāpat ziņots, ka atbilstoši Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotajam "Rail Baltica" projekta situācijas izpētes ziņojumam patlaban nav skaidrības par "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli.

Atbilstoši jaunākajai "RB Rail" informācijai "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 400 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.

Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.