Autoavārijās bojāgājušo daudz, Saeimas deputāti joprojām kūtri nepopulāru lēmumu pieņemšanā

Saeimas deputāti gan ir gatavi ātri un neminstinoties izlemt, ka uz auto numurzīmēm jābūt ģerbonim, taču tā nenotiek, ja vajadzīgi nepopulāri lēmumi, kas var pasargāt ceļu satiksmes dalībnieku dzīvības.

Ja automašīna brauc vairs ne ar atļautajiem 50 kilometriem stundā (km/h), bet jau ar 65 km/h, tad, uztriecoties gājējam, viņa bojāejas risks palielinās 4 reizes, liecina pētījumi. Droša braukšanas ātruma pārsniegšana ir biežākais iemesls ceļu satiksmes negadījumiem.

Aizvadītajā trešdienas rītā uz Vidzemes šosejas vieglās automašīnas vadītājs sāka vairāku auto apdzīšanu – lielā ātrumā un vietā, kur apdzīt aizliegts. Sadūrās ar kravas automašīnu, pēc tam ar vēl vienu vieglo. Ātrais braucējs gāja bojā. Šogad ceļu satiksmes negadījumos zaudētas jau simt dzīvību. Vairāk nekā 250 cilvēku smagi ievainoti, vēl vairāk nekā trīs tūkstoši guvuši vieglākus ievainojumus.

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) sākusi pētījumu, padziļināti analizējot ceļu satiksmes negadījumu iemeslus. No 54 negadījumiem, kas līdz šim pētīti, biežāk kā citi iemesli klātesoša bijusi neatbilstoša ātruma izvēle. 

Mīnus 10 km/h = mīnus 10% bojāgājušo

Savukārt plašāks Rīgas Tehniskās universitātes pētījums, apkopojot miljoniem mērījumu uz Latvijas ceļiem 13 gadu garumā, ļāvis secināt – pieaugot vidējam ātrumam, pieaug arī negadījumu skaits. “Kad noņēma pirmos fotoradarus, tad pieauga gan ātrums, gan ļoti būtiski bojāgājušo skaits, kad pēdējo reizi mums bija vairāk nekā 200 bojāgājušie uz Latvijas ceļiem. Pēc tam, kad atkal atsākās fotoradari, vidējais ātrums kritās,” raidījumam stāsta RTU docents Juris Kreicbergs. 

Lai arī pēdējos gados statistika nedaudz uzlabojas, Latvijā aizvien ir trešais lielākais bojāgājušo skaits uz ceļiem starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. Ja ES vidējais rādītājs pērn bija 46 nonāvētie uz vienu miljonu iedzīvotāju, Latvijā tie bija 75. Salīdzinājumam Igaunijā, kur jau vairākus gadus autobraucējus var sodīt par jau pirmo pārkāpto kilometru, un arī citi sodi ir bargāki, bojāgājušo skaits bija 43 uz miljonu jeb gandrīz uz pusi mazāks nekā Latvijā. Arī Lietuvas rādītāji ir būtiski labāki nekā pie mums (56 uz miljonu) - tur satiksmes mierināšanai uzlikts daudz fotoradaru. 

“Pētījums, ka samazinot vidējo ātrumu valstī uz visiem valsts ceļiem dažādu gadu griezumā - daudz pētīts ārzemēs ar milzīgu transportlīdzekļu skaitu un pēdējos gados arī Latvijā – parāda, ka vidējam ātrumam uz ceļiem samazinoties par 1 km/h, par apmēram 10% samazinās bojāgājušo skaits,” stāsta CSDD valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks.

Vairums pārkāpj ātrumu, puse – robežās, kurās iztiek bez naudas soda

Latvijā ātruma pārkāpšana ir norma – ārpus apdzīvotām vietām, kur nav fotoradaru vai citas kontroles, tikai 29% cilvēki ievēro atļauto braukšanas ātrumu, un tas ir viszemākais rādītājs starp visām Eiropas valstīm, liecina CSDD dati. No visiem braucējiem 15%  ātrumu pārsniedz par vairāk nekā 13 km/h.

Savukārt vairāk nekā puse autobraucēju - 56%, ātrumu pārkāpj līdz plus 13 km/h. Tā ir robeža, kurā vadītājs faktiski paliek nesodīts – par to pat pie atkārtota pārkāpuma var izteikt tikai brīdinājumu. Naudas sods par ātruma pārkāpšanu šādās robežās nav paredzēts. Par satiksmes drošību atbildīgie Saeimai ierosināja to mainīt, lai paralēli brīdinājumam -  ne obligāti, bet būtu iespēja, uzlikt arī naudas sodu – desmit eiro. Taču velti.

“Šis lēmums pilnīgi noteikti nav populārs sabiedrībā. Un tas droši vien nav vienas dienas jautājums - izaudzināt sabiedrībā šo izpratni, šo pārliecību par to, ka ātrumam ir nozīme, to, ka ātrums ir bīstams. Latvijā patiešām ir ļoti tāda toleranta attieksme pret ātruma pārsniegšanu,” saka Aksenoks, norādot, ka izmaiņas, protams, nav paveicamas tikai ar sodu un vienā dienā - tas ir ilgstošs audzināšanas process.

Divreiz pasaka “nē”

Priekšlikumi par nelielu naudas sodu, desmit eiro, pārkāpjot ātrumu līdz desmit kilometriem, Saeimai tika sniegti divreiz. Vispirms, gada sākumā par to ilgi sprieda Juridiskajā komisijā.  “Man ir bažas, ka mums būs vairāk cietušo tieši tādēļ, ka rinda likumpaklausīgo radīs tādu situāciju, ka kāds, apdzenot to, būs izraisījis smagāku avāriju. Es nevaru uzņemties atbildību par tiem cilvēkiem, kas zaudēja dzīvības tādēļ, ka kādam ir svarīgi, lai tā būtu rakstīts likumā,” saka Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Andrejs Judins (JV). 

Komisija neatbalstīja un arī Saeimas vairākums nē. Par priekšlikumu nobalsoja Progresīvo frakcija, Ainars Latkovskis (JV) un bijušais Ceļu policijas šefs Edmunds Zivtiņš (LPV), kurš debatēs uzsvēra, ka šis ir jautājums, kur nevajadzētu skatīties caur partijas prizmu. “Bieži vien mums Latvijā patīk sevi salīdzināt ar mūsu kaimiņiem igauņiem un lietuviešiem. Tad sakiet: kā tas nākas, ka brīdī, kad mēs pārbraucam pāri Latvijas–Igaunijas robežai, Igaunijas pusē visi uzreiz tādi likumpaklausīgi, uzreiz tik smuki ievērojam ceļa zīmes? Kāpēc? Tāpēc, ka Igaunijā ir no pirmā kilometra [sods],” debatēs šā gada 1. februārī sacīja Zivtiņš  (..) Viņš aicināja ar balsot par priekšlikumu, piebilstot, ka “ceļu satiksmes noteikumi ir rakstīti ar asinīm”.

Vēlāk, kad līdzīgs priekšlikums gāja caur Tautsaimniecības komisiju, Zivtiņš to vairs neatbalstīja, sakot, ka kopumā gan aizvien esot par, bet viņš sagaidot kompleksāku risinājumu. Par priekšlikumu nobalsoja Progresīvie un Jānis Patmalnieks no Jaunās Vienotības, pārējie deputāti bija pret vai atturējās.

Aktīvi pret izmaiņām, kas dotu iespēju piemērot arī desmit eiro naudas sodu, gan pirmajā, gan otrajā piegājienā Saeimā bija Apvienotā saraksta deputāts Andris Kulbergs. “Es neesmu par sodu kultūru Latvijā, es esmu par to, ka mums ir jāizglīto sabiedrība. Sabiedrība nemāk pārvietoties uz ceļa arī no tā, ka viņi nezina, kā tur pārvietoties uz ceļa, tā ir problēma,” raidījumam “de facto” sacīja Kulbergs. 

Kulberga ieskatos – naudas sods neko nemainīšot, tikai fotoradari iekasēs vairāk naudas. Apgalvo, ka uz ielas esot par maz policistu. Lai gan tieši policija Kulbergu šogad pieķēra, pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu par vairāk nekā 20 kilometriem stundā, turklāt velkot piekabi. Pats skaidro, ka tobrīd aizdomājies.

Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks Juris Jančevskis norāda, ka “joprojām ātruma pārkāpumi ikdienā ir lielākais pārkāpums, kas tiek konstatēts, uzraugot ceļu satiksmi. Ikdienā apmēram puse no visiem fiksētajiem pārkāpumiem attiecas tieši uz ātruma pārkāpumiem. Bet šajos posmos, kur uzstādītas tehniskās iekārtas, ir samazinājies gan negadījumu skaits, gan smagie negadījumi, gan arī bojāgājušie. Faktiski šajos posmos šādi negadījumi nav bijuši.”

Satiksmes ministrija otrreiz grozījumus mēģināja virzīt šoruden, kad likumprojektu skatīja Saeimas Tautsaimniecības komisija. Uz sēdi 15. oktobrī ieradās CSDD, bruņojušies ar jauniem pētījumiem, statistiku un argumentiem. Taču šajā piegājienā komisija viņus pat neuzklausīja, diskusiju neatvēra, nosaucot to par lieku laika tērēšanu. Viens no tiem, kas iebilda pret diskusijas sākšanu bija arī Amils Saļimovs (Stabilitātei!). “Kāds sakars tieši ar to, ka cilvēks pārsniegs ātrumu par tiem dažiem kilometriem, viņš saņems par to sodu - kāds tam sakars ar drošību uz ceļa?! (..) Šeit ir tikai iekasēšana, tikai sodīšana,” deputāts sacīja raidījumam “de facto”. 

“Turpiniet censties,” novēl deputāts

Likums atkal ir aizvērts un stājies spēkā. Tikmēr 14. novembrī Satiksmes ministrijā notikušajā Ceļu satiksmes drošības padomē, kas sapulcē nozares amatpersonas, ekspertus un nevalstiskās organizācijas, nulles toleranci pret ātruma pārkāpējiem aizvien sauc par vienu no prioritātēm. “Tā ir iecere, no kuras mēs neesam konceptuāli atteikušies, ir vairākas reizes sniegti priekšlikumi Ceļu satiksmes likuma grozījumiem šajā pavasarī, kurus neatbalstīja Saeima,” sanāksmē sacīja Satiksmes ministrijas Sabiedriskā transporta pakalpojumu departamenta direktore Annija Novikova. Šim teikumam uzreiz sekoja Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra, deputāta Igora Rajeva replika: “To jau trešo reizi šī Saeima neskatīs, bet nu turpiniet censties, cerams, ka kādreiz izdosies!”

Taču kompleksie risinājumi, par kuriem runāja vairāki deputāti, jau ir procesā - gan informatīvās kampaņas, gan ceļu sakārtošana, gan jaunu vidējā ātruma radaru uzstādīšana. Nākamgad tos paredzēts uzstādīt vēl 18 vietās, bet mērķis tuvākajos gados ir, lai būtu kopumā vismaz piecdesmit pieci vidējā ātruma radari.

To efektivitāti plūsmas mierināšanā parāda šovasar CSDD veiktais eksperiments, vairākus fotoradarus pārslēdzot režīmā, kas fiksēja pilnīgi visu garāmbraucošo mašīnu ātrumu. CSDD secināja - radara klātbūtnē aptuveni 93,5% vadītāju nepārsniedz atļauto ātrumu (daļa brauc lēnāk par atļauto), vēl pieci procenti ātrumu nepārkāpj vairāk par 5 km/h. Un tikai nepilns procents ir tie, kas brauc ātrāk jeb tā, kā ikdienā vairums.

Taču likuma izmainīšana gan ir tikai deputātu ziņā. Uz jautājumu, vai šīs Saeimas laikā satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) mēģinās vēlreiz virzīt līdzīgus likuma grozījumus, viņš atbild: “Es neizslēdzu, es domāju, ka šis jautājums savu aktualitāti nezaudēs. Arī turpināšu konsultēties ar koalīcijas partneriem un, ja būs indikācijas, ka šim jautājumam būtu iespējams gūt Saeimas vairākumu, tad, protams, nekavējoties būšu gatavs virzīt.” 

Lai gan iekšlietu ministra Riharda Kozlovska pārstāvēta partija “Jaunā vienotība” (ar diviem izņēmumiem) arī balsoja pret likuma grozījumiem, ministrs saka, ka ir mēģinājis pārliecināt kolēģus Saeimā: “Es pieļauju, ka jā, varbūt vajag to darīt skaļāk. Tas mērķis, kas mums jāsasniedz uz 100 000 iedzīvotājiem ir vēl gana tālu.”