Pēc Trampa uzvaras vēlēšanās Siliņa un Rinkēvičs uzsver Latvijas tēriņus aizsardzībā
Pēc republikāņu kandidāta Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās, Latvijas premjerministre Evika Siliņa uzsvērusi Latvijas ievērojamos tēriņus aizsardzībai. Arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pozitīvi izteicies par Latvijas piemēru, norādot, ka divi procenti no IKP aizsardzībai "vairs nav atbilde".
"Latvija aizsardzībai atvēl 3,45% no iekšzemes kopprodukta, un tas ir daudz salīdzinājumā ar citām NATO valstīm," trešdien tādu vērtējumu pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču pauda Ministru prezidente Evika Siliņa (JV). Premjere aicināja citas Eiropas valstis sekot Latvijas piemēram, atzīstot, ka tādas izvēles ne vienmēr ir vienkāršas, jo tērēt aizsardzībai ir nepieciešams, bet vienmēr jāatrod veids, kur var rast nepieciešamos līdzekļus.
Congratulations to @realDonaldTrump on winning the US presidential election! Latvia’s priority is to continue strenghtening transatlantic ties. We count on strong US leadership in the world. The US is our strategic partner and strong NATO Ally. Latvia spends over 3% on defence.
— Evika Siliņa 🇱🇻🇺🇦 (@EvikaSilina) November 6, 2024
Ministru prezidente uzskata, ka 2025.gada budžets, kas ir nodēvēts par drošības un konkurētspējas veicināšanas budžetu, esot nācis "īstajā laikā". "Latvijai ir skaidrs plāns par iekšējās un ārējās drošības stiprināšanu," uzsvēra Siliņa. Viņa atzīst, ka patlaban netiek vērtēta iespēja palielināt Latvijas aizsardzības izdevumus līdz 4 procentiem.
Savukārt Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pēc Trampa ievēlēšanas pauda, ka "šobrīd nav pamata apšaubīt ASV interesi saglabāt spēcīgu NATO". Prezidents uzsvēra, ka Latvija ir gatava strādāt ar jaunievēlēto ASV prezidentu un jauno kongresa sastāvu. Latvijai tradicionāli ir bijušas labas attiecības gan ar ASV republikāņu, gan demokrātu partijām, uzskata Rinkēvičs, kura vērtējumā Latvijai jau bijusi laba sadarbība ar Trampa administrāciju, kad Trampam bija pirmais prezidenta termiņš. Tajā laikā Rinkēvičs bija Latvijas ārlietu ministrs.
Valsts prezidenta ieskatā, ASV prezidenta vēlēšanas apliecina, ka Eiropai ir daudz vairāk jāinvestē aizsardzībā. 2% no IKP vairs nav atbilde, teica Rinkēvičs, uzsverot, ka investīcijām aizsardzības sektorā ir jābūt 2,5% līdz 3% no IKP. Latvija patlaban aizsardzībai atvēlot jau 3,45% no IKP.
Pēc Rinkēviča vārdiem, kad Tramps bija prezidents pirms četriem gadiem, aizsardzības izdevumi bija viena no galvenajām tēmām, par ko iestājās jaunievēlētā prezidenta administrācija. ASV arī pēc pēdējām vēlēšanām noteikti uzstās uz to, lai Eiropa investē vairāk, lēsa Valsts prezidents.
"Esam pārliecināti, ka Eiropas interesēs ir spēcīga ASV, bet arī ASV interesēs ir spēcīga Eiropa," izteicās prezidents, atzīstot, ka mums būs jāiespringst un jāiegulda aizsardzībā, mobilizējot militāro rūpniecību. Latvija turpinās darīt visu, lai politiskās, drošības un ekonomiskās attiecības turpinātos, solīja prezidents. Mūsu interesēs ir, lai turpinātos ASV klātbūtne reģionā, uzsvēra Rinkēvičs.
Runājot par Ukrainu, Rinkēvičs nesteigtos ar pareģojumiem par to, ka tagad būs ļoti radikāli ASV lēmumi, kas kaitētu Ukrainas interesēm. Līdzšinējos skaļos Trampa paziņojumus Rinkēvičs novērtēja kā skaļas vēlēšanu kampaņas daļu. Rinkēvičs atzīmēja, ka Eiropa jau šobrīd ir atvēlējusi ļoti ievērojamu finanšu līdzekļu paketi gan Ukrainas militārajam, gan nemilitāram atbalstam. Ir arī NATO lēmums par 40 miljardu atvēlēšanu, akcentēja prezidents.
Valsts prezidents nevienās sarunās ar augstām amatpersonām neesot dzirdējis NATO lomas apšaubīšanu, taču ir dzirdējis skaidru signālu, ka Eiropai jādara vairāk drošības un aizsardzības jomā.
Rinkēvičs vērtē, ka pēc Ukrainas prezidenta Vlodomira Zelenska publiskajiem paziņojumiem var secināt, ka arī Ukraina uzsāk miera procesu. Ir bijuši miera samiti un Zelenskis ir runājis ar ASV politiķiem, akcentēja prezidents.
Kā ziņots, republikāņu kandidāts eksprezidents Donalds Tramps trešdien paziņoja par savu uzvaru otrdien notikušajās ASV prezidenta vēlēšanās. Pēc jaunākajām telekanālu aplēsēm, Trampam pietrūkst tikai dažas no uzvarai nepieciešamajām 270 elektoru balsīm, un demokrātu kandidātei, pašreizējai viceprezidentei Kamalai Herisai vairs nav izredžu viņu uzvarēt.
