Valsts policijai pievienojas jauns censonis ar slapju degunu - šnauceris Neo
Sekmīgi nokārtojot pirmreizējo testēšanu, Valsts policijas kolēģu rindām pievienojies vidējais šnaucers Neo. Mazāk sabiedrībā dzirdēti kā Kinoloģijas nodaļas, bet tikpat neaizvietojamu darbu daroši ir Valsts policijas Odoroloģisko ekpertīžu nodaļas darbinieki, kuru galvenais darba sabiedrotais ir suns.
“Odoroloģiskā ekspertīze pēc būtības ir personas identifikācija pēc tās atstātajām smaržvielām uz apkārtējā vidē esošiem priekšmetiem un virsmām. Odoroloģiskajā ekspertīzē veic pārbaudāmās personas (aizdomās turētā, cietušā u.c.) identifikāciju ar speciāli apmācītu suņu palīdzību, salīdzinot notikuma vietā izņemto smaržu pēdu ar pārbaudāmās personas smaržu, “ tā Neo testēšanas laikā norādīja Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes Ekspertīžu biroja Odoroloģisko ekpertīžu nodaļas priekšniece Evija Krūmiņa.
Nodaļas sastāvā jau bija četri suņi – divi vācu aitu šķirnes suņi Nitro un Arsa, borderkollijs Fasters un zeltainais retrīvers Argus.
“Šobrīd mūsu komandas sastāvam pievienojies arī piektais, jaunākais kolēģis – vidējais šnaucers Neo, kurš sevi jau ir pierādījis kā spējīgu un ļoti apķērīgu biedru. Lai gan policijas komandā Neo ir salīdzinoši īsu laiku, viņš atpazīst jau savus kolēģus – ja garām brauc automašīna ar sirēnām, viņš uzskata par pienākumu tos ar gaudošanu pavadīt,” skaidro Krūmiņa.
Viņa norāda, ka odoroloģiskā ekspertīze ir viena no sarežģītākajām specializācijām sunim. Suņi apgūst specializāciju vidēji vienu līdz divu gadu laikā, vadoties pēc īpaši izstrādāta apmācību plāna, un tā tiek pielāgota katram sunim individuāli. Suņi-biodetektori tiek apmācīti nereaģēt uz fona smaržām, to uzdevums ir atrast cilvēka smaržu. Pēc apmācību pabeigšanas katram sunim ir jākārto prasmju pārbaude, lai apliecinātu savas spējas kopā ar ekspertu – tāpat, kā eksperta kandidāts sertifikācijas eksāmenā, tāpat suns kārto savu eksāmenu, pirms to drīkst pielietot ekspertīžu veikšanai. Pēc tam ik gadu tiek veikta suņa-biodetektora prasmju pārbaude, lai noteiktu suņa spējas, un tā atbilstību turpināt dienestu.
Odoroloģijas specialitātes īpatnība ir tā, ka apmācīts suns strādā ar konservētām smaržām, kuras ir vairākus mēnešus vai pat gadus vecas, kuru kvalitāte ir dažāda. Sunim jābūt līdzsvaram starp koncentrēšanos un vēlmi strādāt. Sunim-biodetektoram ir jāspēj atšķirt cilvēka individuālo smaržu pat tādos apstākļos, kad tā ir sajaukta ar citu (vides, piemaisījumu vai cilvēka) smaržu. Piemēram, gadījumos, kad nav iespējams izņemt DNS cilvēka identifikācijai, kad bioloģiskais materiāls ir sajaucies, apmācīts suns spēs veikt identifikāciju arī pie vairāku personu smaržas klātbūtnes.
Kā norāda Krūmiņa, piesaistot dienesta suni notikuma vietā, tā galvenais mērķis ir iegūt operatīvo informāciju, kas sekmētu pierādījumu iegūšanu, kas veicinātu vainīgās personas noskaidrošanu, aizturēšanu un turpmāku saukšanu pie kriminālatbildības. Nereti dienesta suņi atrod lietiskos pierādījumus, no kuriem notikuma vietas speciālistam ir iespēja iegūt smaržu pēdas vai citam ekspertīžu veidam derīgus pierādījumus. Iegūtos lietiskos pierādījumus var izmantot tālāku ekspertīžu nozīmēšanā. Tā ir tā atšķirība – kinologi ar suni izbrauc un strādā notikuma vietā, bet odorologi saņem ekspertīzei iesniegtos materiālus, suņu-biodetektoru ikdiena ir saistīta ar laboratorijas darbu.
