Valdorfskolas lēmums mācīt lietuviešu valodu izraisa asu viedokļu sadursmi
foto: Shutterstock
Sabiedrība
2024. gada 16. septembrī, 20:47

Valdorfskolas lēmums mācīt lietuviešu valodu izraisa asu viedokļu sadursmi

Māris Puķītis

Jauns.lv

Rīgas Valdorfskolas 6a klase sākusi apgūt lietuviešu valodu. Šī ir lielākā grupa skolā, kas atteikusies no krievu valodas par labu kaimiņvalsts valodai. Bet kas to būtu gaidījis, ka "Facebook" pie ieraksta, kur rakstniece Rudīte Kalpiņa dalījusies ar šo ziņu, izvērtusies asa diskusija, un asākie kritiķi nepavisam nav krievu valodas aizstāvji.

Valdorfskolas lēmums mācīt lietuviešu valodu izrai...

Pazīstamā pedagoģe, viedokļu līdere Māra Ozola par to pauž: “Ļoti labi – ja var atrast skolotāju.” Ina Velberga arī uzskata: “Lieliska izvēle!” Un tad jautājumu uzdod uzņēmējs Harijs Tomaševskis: “Priekš kā lietuviešu valoda?” Vents Zvaigzne atbild: “Piemēram, lai varētu doties studēt uz Viļņas Universitāti, kas piedāvā visnotaļ kvalitatīvu izglītību dažādās jomās. Līdzīgi kā igauņu valoda noderēs, lai turpinātu mācības Tartu.”

Un te nu sākas sašutums. Tomaševskis: “Skaidrs! Tātad Latvijā mēs izglītojam angļu, lietuviešu un igauņu valodās, bet angļi, igauņi un lietuvieši savās valodās. Nemaz vairs nevajag latviešiem aizbraukt no Latvijas, lai iznīcinātu Latviju.”

Zvaigzne gan pauž neizpratni, kā kaimiņu lietuviešu valodas apguve var iznīcināt Latviju, turklāt no visām pārējām pasaules dzīvajām valodām tieši lietuviešu valoda esot pati noderīgākā, lai latvieši labāk izprastu savu dzimto valodu un padziļinātu tās zināšanas.

Arī Zane Brūvere-Kvēpa nesaprot, kāds sakars lietuviešu valodas mācīšanai ar iznīcību: “Man vienmēr škjitis dīvaini, ka ar leišiem jāsazinās krieviski vai angliski!” Tomaševskis viņai iesaka: “Sazinieties ar leišiem latviski. Vai Jūs pati nesaprotat, ka savā loģikā visu laiku meklējat iespēju piekāpties kādai citai tautai? Ja nevarat piekāpties krieviem, tad vajag izkalpoties lietuviešiem. Viņi tagad jau Latvijas piejūru izpirkuši Latvijas teritorijā un latviski netaisās runāt, bet jūs jau Latvijā lietuviski mācāties.”

Zvaigzne vaicā: :Un franču valodas mācīšanās tad būtu izkalpošanās frančiem, spāņu valodas – spāņiem un tamlīdzīgi? Tad varbūt latviešu skolās svešvalodas vipār nav jāmācās, tikai latviešu, lai nevienam neizkalpotos? Jā, es daudz labprātāk “piekāpjos lietuviešiem” nekā krieviem. Sarunāties ar viņiem lietuviski ir daudz pareizāk nekā krieviski vai angliski. Un pazīstu arī lietuviešus, kuri jau sen apguvuši latviešu valodu un ar latviešiem sazinās latviski.”

Tikmēr Tomaševskis uzskata, ka pasaules lielo valodu zināšanas dod pienesumu savai un valsts attīstībai, kamēr kaimiņvalstu valodu izmantošana savā valstī “turpina sašaurināt latviešu dzīves telpu”. Ne velti Vācijas, Francijas un Spānijas robežpilsētās strikti katra tauta ievērojot savas nacionālās intereses.

Zvaigzne iebilst: “Nāku no Latvijas un Igaunijas pierobežas, kur vēsturiski vienmēr ir bijuši latvieši, kuri prot igauņu valodu, un igauņi, kuri prot latviešu valodu. Nekādu dzīves telpas sašaurināšanos tāpēc neesmu izjutis. (..) Zinu gana daudzus pārkrievotus un jaunākajās paaudzēs – arī pārangļotus latviešus (senos laikos, kā zinām, bija pārvācoti latvieši), bet nezinu latviešus, kas būtu pārigauņojušies, pārleišojušies vai pārbaltkrievojušies tāpēc, ka pratuši savu kaimiņu valodas.”

Tomaševskis dalās citādā pieredzē: “Arī es pēdējos 20 gadus dzīvojos pa Ziemeļvidzemi. Situācija paliek arvien dramatiskāka. Rūjienā ar 2% krievu vēl joprojām ar krieviem runā krieviski, veikalos ar kasierēm daudzie igauņu pircēji runā TIKAI igauņu valodā, reti pat pasakot kādu vārdu krieviski vai angliski, tā liekot saprast, ka latviešiem tie jāapkalpo igauniski. Valkā veikalos ir tas pats. Valkā uz veikalu izkārtnēm jau ir uzraksti arī igauņu valodā, bet Valgā gan nekas tāds nenotiek. Cik zinu, tad visi latvieši kuri strādā Valgā, runā igauniski, bet veikalos tos latviski neapkalpo.”

Zvaigzne tik un tā nekādu reālu igauņu un lietuviešu valodas radītu apdraudējumu latviešu valodai neredzu, kamēr krievu un angļu valodas radīto gan, Rīgā dzīvodams, saskata ikdienā. “Jā, un tas, ka igauņu pircēji vairs nelieto “starptautiskās valodas”, pat šķiet simpātiski, vēl tikai jāpieradina arī Igaunijas puses pārdevēji saprast latviešu mēli. Jo mazāk šeit krievu un angļu valodas, jo labāk, paši tiksim galā.”

Tomaševskis nepiekrīt un rod atsauci vēsturē: “Berklava lavieši gribēja sociālismu ar latvisku seju. Realitātē sanāca 50/50 vispārkrievotākā Padomju republika. (..) Franči savās robežpilsētās un vācieši savās neapkalpo, nerunā un neraksta otrpusrobežas tautas valodā.”
Pie kopsaucēja oponenti nenonāk, Zvaigzne secina: “Ja NĒ, tad cīnieties par to, lai svešvalodu mācīšanos vispār atceļ.” Bet Tomaševskis par lietuviešu valodas apguves jēgu izsakās: “Lai beidzot latvieši saprastu, ka esam priekš leišiem žirga galva.”