Vai piedzīvotais zibens spēriens ietekmēs Dambju ozola dzīvotspēju? Skaidro Dabas aizsardzības pārvaldē
Pagaidām nevar prognozēt, vai zibens spēriens būs nodarījis būtisku kaitējumu Dambju ozola dzīvotspējai, informēja Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP).
Valmieras novadā nedēļas nogalē zibens iespēra vienam no lielākajiem Latvijas dižkokiem - Dambju ozolam -, kā rezultātā koks aizdegās. DAP skaidro, ka šāds negadījums ir rets, taču dabā sastopams process. Valmieras novadā netālu no Burtnieku ezera augošais Dambju dižozols ir reģistrēts dabas datu sistēmā "Ozols" un reģistrācijas brīdī tā apkārtmērs 1,3 metru augstumā virs sakņu kakla bija 9,48 metri. Šis ir viens no lielākajiem ozoliem Latvijā.
Dižozoli, tāpat kā jebkurš cits koks dabā, ir pakļauti dabas spēku iedarbībai un tas var būt arī zibens spēriens un tam sekojoša degšana. Šis ir uzskatāms par dabisku procesu un var veicināt bioloģisko daudzveidību, jo pastāv daudzas kukaiņu un sēņu sugas, kuru attīstībai nepieciešama tieši degusi koksne, skaidro DAP.
DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode stāsta, ka skaidri pateikt, vai zibens spēriens un tam sekojusī degšana būs nodarījusi kaitējumu koka dzīvotspējai, varēs tikai pavasarī. Tad koks būs bijis pakļauts temperatūras un mitruma svārstībām un pēc jauno dzinumu un lapu parādīšanās varēs noteikt tā dzīvotspēju.
"Gan zibens un uguns, gan arī vētras, augšanas apstākļu izmaiņas, kokā iedzīvojušās sēnes - tie visi ir dabiski procesi, kas ietekmē jebkuru koku, arī dižozolus. Dabas procesi ir mainīgi," pauž Strode.
Patlaban dabas datu pārvaldības sistēmā reģistrēti 15 224 dižkoki, no kuriem 633 ir piefiksēti šogad. Populārākās dižkoku sugas, kas oficiāli reģistrētas, ir parastais ozols (Quercus robur), parastā priede (Pinus sylvestris) un parastā liepa (Tilia cordata). DAP atgādina, ka par aizsargājamu dabas pieminekli kļūst ikviens koks, kas ir sasniedzis normatīvajos aktos noteikto izmēru.
Dižkokiem ir kultūrvēstures, izglītojoša un galvenokārt dabas daudzveidības funkcija. Tiem ir liela nozīme vispārējās bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. To esamība, kā arī to apdzīvojošo sugu daudzveidība, ir labs vides kvalitātes raksturojums.
Pieteikt jaunu dižkoku iespējams ikvienam DAP tīmekļvietnes sadaļā "Pieteikt dižkoku". Šajā sadaļā pieejams skaidrojums un video gan par to, kā pieteikt jaunu dižkoku iekļaušanai valsts oficiālajā dižkoku reģistrā, gan arī pamācība, kā pareizi nomērīt koka apkārtmēru un cik resnam vai garam ir jābūt katras sugas kokam, lai to uzskatītu par dižu. Šogad šajā sistēmā iedzīvotāji ir iesnieguši 117 kokus.
