Var cīnīties par Top20. Distanču slēpotāji arī neparocīgos priekšnoteikumos cer uz augstām vietām

Otrās olimpiskās spēles pēc kārtas Latvija distanču slēpošanā dosies ar septiņiem sportistiem. Tas ir atkārtots masveidības rekords. Pēc izlaistās iepriekšējās sezonas labu formu atguvusi neapšaubāmā līdere Patrīcija Eiduka, bet olimpisko spēļu trase ir pietiekami zināma, jo tajā notikuši trīs pasaules čempionāti un arī Pasaules kausa sacensības. 

No pirmajām olimpiskajām spēlēm 

Distanču slēpošana, kurā netrūkst dažādu disciplīnu un augstas konkurences, olimpisko spēļu programmā atrodas kopš to pirmsākumiem - 1924. gada. Par medaļu ziņā bagātākajām valstīm kļuvušas Skandināvijas nācijas, kur arī pēc nostāstiem slēpošana arī dzimusi. Norvēģijas slēpotāji tikuši pie 129 medaļām (52 zelta, 43 sudraba un 34 bronzām), Somijas slēpotāji pie 86 medaļām (22 zelta, 27 sudraba, 37 bronzas), kamēr Zviedrijas - 84 (32 zelta, 27 sudraba, 25 bronzas medaļām). 

Distanču slēpošanas dažādajos slēpošanas stilos un distanču masveidībā var arī apjukt. Sacensības notiek divos slēpošanas stilos - klasiskajā un brīvajā. Klasiskajā stilā, slēpojot, slēpes pa sniegā speciāli izveidotām sliedēm iet paralēli viena otrai. Brīvajā stilā jeb slidsolī tehniku var salīdzināt ar slidēšanu (slēpotājs slēpes liek "V" veidā), un tieši tajā ir ātrāka došanās uz priekšu trasē. Klasiskajā solī ir nedaudz garākas slēpes un īsākas nūjas. 

Milānas olimpiskajās spēlēs distanču slēpotāji par medaļām cīnīsies 10+10 kilometru skiatlonā, sprintā klasiskajā stilā, 10 kilometru intervāla startā, komandu sprintā (katrā komandā divi dalībnieki) brīvajā stilā, komandu stafetē 4x7,5 kilometros un 50 kilometru klasiskajā stilā. Jāņem vērā, ka gan vīriešiem, gan sievietēm visos startos būs jāveic vienāda distance. 

Sprints distanču slēpošanā ir salīdzināms ar vieglatlētiku. Sportisti veic īsu distanci, cenšoties uzrādīt pēc iespējas ātrāku laiku finišā. Labāko 30 rezultātu īpašnieki sasniedz izslēgšanas kārtu, kas sākas no ceturtdaļfināla. Tajā slēpotāji sadalīti piecos braucienos. Pusfinālā iekļūst katra brauciena divi labākie un vēl divi labākie pēc rezultāta (“lucky losers”), kamēr finālā no katra pusfināla tiek divi labākie, kā arī divi ātrākie no netikušajiem sportistiem. 

Komandu sprintā, kas šoreiz plānots brīvajā stilā, katru komandu veido divi distanču slēpotāji. Katrs veic trīs apļus, pēc tam mainoties ar savu pārinieku. Uzvar tā komanda, kas ir bijusi ātrākā no visām. Skiatlonā apvienoti abi slēpošanas stili - tas nozīmē, ka desmit kilometri jāslēpo klasiskajā stilā, un pēc slēpju un nūju nomaiņas - desmit kilometri brīvajā stilā. Arī stafetē pirmos divus posmus slēpo klasiskajā, bet pēdējos divus posmus brīvajā stilā. Savukārt masu startā, kur visi sportisti sāks vienkopus, ir garākā distance - 50 kilometri. 

Olimpisko spēļu grafiks paredz, ka 7. un 8. februārī sportisti cīņu par medaļām sāks ar skiatlonu, 10. februārī notiks sprinta sacensības, 12. un 13. februārī 10 kilometru intervāla sacensības, 14. un 15. februārī komandu stafetes (4x7,5 kilometru), 18. februārī komandu sprinti, bet 21. un 22. februārī sacensības noslēgsies ar garo, 50 kilometru sacensībām masu startā. 

Atkārtots rekords

Latvijas distanču slēpotāji olimpiskajās spēlēs debitēja 1924. gadā, bet 12 gadus vēlāk uz nozīmīgo forumu devās veseli pieci slēpotāji. Lai arī augstākajā konkurencē latvieši pie medaļām tikuši nav, 2022. gadā Pekinā tika uzrādīts dalībnieku rekords - septiņi. Tas atkārtots arī uz 2026. gada spēlēm, jo uz tām dosies Patrīcija Eiduka, Kitija Auziņa, Linda Kaparkalēja, Samanta Krampe, Raimo Vīgants, Lauris Kaparkalējs un Niks Saulītis. Lai arī bija cerības uz astoto kvotu, tas visdrīzāk nenotiks, Jauns.lv atklāja Latvijas Slēpošanas federācijas valdes loceklis Jānis Puida, kura atbildībā ir distanču slēpošana.

Lai iegūtu tik daudz kvotu, daudz darba padarīts iepriekšējā sezonā, kuru pārslodzes radīto seku dēļ gandrīz pilnībā izlaida slēpošanas līdere, Patrīcija Eiduka. “Līdz ar viņas izlaisto sezonu nācās iesaistīties citām meitenēm. Kvotas ir izcīnītas pietiekamā skaitā, kas ļaus startēt komandu stafetē. Puišiem gan pagājušajā sezonā nācās vairāk iespringt. Viņi devās praktiski uz visiem Pasaules kausa posmiem, un tādā veidā arī tikām pie trīs kvotām. Šeit vajadzēja pielikt gana lielas pūles un arī bija jāpiesaista papildus finansējums. 

Kvotu sakarā jābilst, ka vairāk par astoņiem sportistiem katrā dzimumā (kopā 16) konkrēta valsts nemaz nevar iegūt. Latvijai bija pa vienai standarta kvotai vīriešiem un sievietēm, bet papildus divas kvotas Latvijas slēpotāji kungiem un dāmām ieguva pēc 2024./2025. gada sezonas beigu Nāciju ranga, kurā kungi bija 18. vietā, bet dāmas - 19. pozīcijā. Papildus vienu kvotu Latvijas sieviešu izlase ieguva 2025./2026. gada Pasaules kausa sezonā, kurā piecās kārtās dalīja papildus vietas. Kopumā piedalīsies veseli 296 sportisti no 67 valstīm. Arī no šķietami šim sporta veidam eksotiskām, kā, piemēram, Argentīnas, Austrālijas, Bolīvijas, Čīles, Kolumbijas, Ekvadoras, Haiti, Indijas, Libānas, Meksikas, Mongolijas, Nigērijas, Marokas un citām. 

Tieši eksotisku valstu iegūto kvotu palielināšanās dēļ vien desmit valstis (ASV, Šveice, Zviedrija, Norvēģija, Itālija, Vācija, Francija, Somija, Čehija un Kanāda) varēs nokomplektēt stafešu sastāvus gan vīriešiem, gan sievietēm. Tādu nevarēs izveidot, piemēram, Igaunija, kam distanču slēpošana ir īpašā cieņā, kā arī citas zināmas Eiropas nācijas. “Šo var skaidrot ar to, ka aizvien vairāk eksotisko valstu pārstāvju iesaistās cīņā par olimpiskajām kvotām. Turklāt ne jau etniskie šie zemju sportisti, bet, piemēram, skandināvu valstu, kuriem atrodamas kādas radniecības saknes Venecuēlā vai Kolumbijā. Lai arī daudzi šie sportisti mums var skaitīties eksotiski, viņiem ir pieejami labi treniņu apstākļi augstkalnēs,” secina LSF valdes loceklis. 

“Fakts, ka pie šiem kvalifikācijas nosacījumiem spējām iegūt tik daudz kvotu, noteikti var motivēt tos sportistus, kuri ir patālāk no galvgaļa. Tas var motivēt viņus turpināt iesāktās karjeras, turpināt trenēties un cīnīties par iekļaušanos komandā,” par iegūtajām septiņām kvotām saka Puida, norādot, ka vidējais sportistu līmenis ar katru gadu progresē. 

Var cīnīties ar labākajiem

Milānas un Kortīnas olimpisko spēļu distanču slēpošanas sacensības plānotas Tesero slēpošanas stadionā. To atklāja 1990. gadā un rekonstruēja no 2010. līdz 2012. gadam. 1991., 2003. un 2013. gadā šajā trasē notika pasaules čempionāts un pati trase atrodas 850 metrus virs jūras līmeņa. 

“Trasē un apkārt trasei vietās ir būts, tā kā neziņa, kā izskatīsies, īsti nav,” par olimpisko spēļu mājvietu distanču slēpošanai saka Puida. “Šajā gadījumā trase neatrodas ļoti augstu virs jūras līmeņa, taču pietiekami. Tiem, kuri trenējas Latvijas apstākļos, tas būs izaicinājums, bet pašiem vadošajiem mūsu sportistiem tas trasē grūtības nesagādās,” spriež Latvijas Slēpošanas federācijas pārstāvis. Viņš uzskata, ka pirms šīm olimpiskajām spēlēm darbu organizēt vieglāk. “Nav Covid-19 kā 2022. gadā. Ir vienkāršāka pieeja.”

“Ar sajūtām viss ir kārtībā,” par to, ar kādām emocijām slēpotāji gaida četrgades nozīmīgākās sacensības, atbildēja federācijas pārstāvis. “Patrīcija Eiduka ir atgriezusies savā ritmā un uzrāda labus rezultātus. Arī puiši ir gatavi cīņai, it sevišķi sprinta disciplīnās. Olimpiskās spēles gaidām ar patīkamām emocijām.” Viņš gan nenoliedz, ka rezultātu mērķu ziņā gan izjutas ir nedaudz citādākas nekā pirms Pekinas. Tad individuāli labāko rezultātu ar 23. vietu 10 kilometru klasikā ieguva Eiduka. 

“Distances mums savā ziņā ir ne visai parocīgas. Sprints mūsu sportistiem vairāk parocīgs ir brīvajā stilā, taču šoreiz tas notiks klasiskajā. Ņemot vērā Patrīcijas Eidukas rezultātus sezonas ievadā, no viņas var gaidīt labu rezultātu īsajā distancē. Pati viņa baidās prognozēt, taču nebūs pārsteigums, ja viņa spēs iespraukties labāko divdesmitniekā. Puišiem visas likmes varētu būt uz komandu sprintu. Tajā mērķis ir iekļūt finālā jeb starp 15 labākajām komandām. Ja tas izdosies, tad var arī cerēt par iespēju sasniegt vietu labāko desmitniekā,” par rezultātiem, kuri iepriecinās sporta veida pārstāvošo federāciju, atklāj Puida. 

Ņemot vērā aukstumu aiz loga, slēpošana ir pietiekami populāra arī tā saucamajā tautas sportā. Arī bērni un jaunieši pievēršas šai nodarbei, kas ir visnotaļ demokrātiska - tajā galvenais, ar ko sākt, ir slēpju un nūju iegāde.