Notiesā par draudiem Parīzes olimpisko spēļu skandalozās atklāšanas ceremonijas horeogrāfam, kura veikumā daudzi saskata "ņirgāšanos par reliģiju"
foto: AP/Scanpix
Horeogrāfa Tomasa Žolī aizvainošana ātri vien pārauga no profesionālās darbības kritikas līdz seksuālās orientācijas apspriešanai.

Notiesā par draudiem Parīzes olimpisko spēļu skandalozās atklāšanas ceremonijas horeogrāfam, kura veikumā daudzi saskata "ņirgāšanos par reliģiju"

Kaspars Apsītis

Jauns.lv

Francijas tiesa notiesājusi septiņus cilvēkus par draudiem, kas tika izteikti pret Parīzes olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijas horeogrāfu Tomasu Žolī pagājušajā vasarā. Tiem piespriesti nosacīti cietumsodi un naudas sodi par naidīgiem ziņojumiem, tostarp nāves draudiem, kas tika izsūtīti internetā.

Notiesā par draudiem Parīzes olimpisko spēļu skand...

Tiesā ieradās tikai viens no apsūdzētajiem, bet visi septiņi tika notiesāti par kibervardarbību pret 43 gadus veco vīrieti pēc ceremonijas, kas bija gan plaši slavēta, gan izraisīja protestus no kristiešu un galēji labējo grupu puses. Kritika īpaši pievērsta bija mielasta ainai, kurā piedalījās drag mākslinieki, un, pēc dažu domām, tā izsmēja Leonardo da Vinči gleznu "Svētais vakarēdiens", kas attēlo Bībelē nozīmīgu brīdi. Olimpisko spēļu organizatori vēlāk atzina, ka ceremonija radījusi arī negatīvu reakciju un atvainojās par to, ka tās fragmenti izraisījuši aizvainojumu.

Olimpisko spēļu atklāšana Parīzē.

Parīzes olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija

2024. gada 26. jūlijā Parīze piedāvā atklāšanas ceremoniju, kas notiek ārpus stadiona.

Kristiešu grupas, tostarp Francijas katoļu baznīca, asi nosodīja šos elementus, norādot uz "izsmieklu un ņirgāšanos par reliģiju". Tāpat ASV telekomunikāciju uzņēmums "C Spire" atsauca savu olimpisko reklāmu, paužot šoku par ikoniskās gleznas izsmiešanu.

Pats Žolī pēc tam uzsvēra, ka viņa nolūks nebija nevienu izsmiet vai nomelnot. Viņš paskaidroja, ka aina bija veidota kā atsauce uz pagānu dieviem, un bija paredzēta kā liela pagānu ballīte, kas saistīta ar Olimpa dieviem. Viņš norādīja, ka ceremonija bija domāta, lai vienotu cilvēkus un apliecinātu republikāniskās vērtības – brīvību, vienlīdzību un brālību.

Notiesātie bieži izteica draudus un aizvainojumus, pamatojoties uz Žolī seksuālo orientāciju un kļūdainu pieņēmumu par viņa Izraēlas izcelsmi. "Mēs vēlējāmies runāt par daudzveidību. Dažādība nozīmē būt kopā," sacīja Žolī, piebilstot, ka banketa aina bija iedvesmota no franču gastronomijas, prieka un mitoloģijas, nevis reliģiskām tēmām, vēsta olimpisko kustību aprakstošais izdevums "Inside the Games".

Tomēr pretreakcija turpināja pieaugt. Reliģiskie līderi no Marokas, Ēģiptes un Austrālijas pauda sašutumu, un arī Krievija izteica oficiālu kritiku. Nepieciešamību boikotēt olimpiskās spēles pauda arī diskvalificētais meksikāņu bokseris Raiens Garsija, kurš sociālajos medijos izteica arī homofobiskus apvainojumus.

Viedokļu dalīšanās bija arī politiskajā vidē – ASV prezidents Donalds Tramps norakstīja ceremoniju kā "apkaunojumu", bet Francijas prezidents Emanuels Makrons kritiku par uzbrukumiem Žolī nosauca par "apkaunojošu" un uzsvēra, ka Francijas tauta "ļoti lepojas ar šo ceremoniju".