Anna Sedokova: "Pūļi kliedza - sodīt viņu, neapžēlot. Par to, ka visu mūžu esmu glābusi?"

Annu Sedokovu Jāņa Timmas nāvē vaino ne tikai viņa tuvinieki, bet arī daudzi soctīklu lietotāji. Zināmā veidā atbilde visiem nelabvēļiem izskanēja dziedātājas jaunākajā dziesmā "Ēd, mīli, lūdzies". 

"Nu ko? Tu salauzi manu sirdi? Es nepaguvu atjēgties. Sadauzīji tā, kā gribēji. Tas noteikti paliks atmiņā uz visiem laikiem. Viņš sabradāja mūsu mīlestību ar nebijušu, dīvainu nežēlību. Un paskaties, es te esmu sastingusi virs bezdibeņa," viņa dzied.

Savā dziesmā dziedātāja ierunājusies arī par nelabvēļiem: "Un pūlis kliedza: "viņu sodīt, sadedzināt, nekādi neapžēlot." Par to, ka glāba visu mūžu un par to, ka tik ļoti mīlēju es?" dziesmā vaicā Anna.

"Tās skumjas pāries, un ilgas aizies. Tikai turies - ēd, mīli, lūdzies. Sāpes nav uz visiem laikiem, prasīs gadu. Visas tavas bēdas kā kūstošs ūdens. Lai cik sāpīgi tas būtu. Lai cik grūti tas būtu. Šī dzīve nav iespējama bez taviem zaudējumiem. Lai cik sāpīgi tas būtu. Lai cik grūti tas būtu. Jāceļas, jāceļas, jādzīvo, jātic."

Iepazīstinot ar dziesmu, Anna savā "Instagram" profilā atklāja: "Kādreiz dzīvoju un domāju, ka zinu visu par dzīves sarežģītību. Un tad pienāca diena, kas mainīja visu. Tukšuma diena, kad zeme pagaisa zem kājām. Sāpes, kas ar viņu atnāca, nav salīdzināmas ne ar ko. Tās nekad un nekur neaizies. Gribu, lai šī dziesma palīdz tiem, kas šobrīd iziet sarežģītus pārbaudījumus, dod spēkus un cerību, ka kādreiz viss būs nevis labi, bet vienkārši nedaudz labāk."

"Esmu iemācījusies dzīvot un priecāties par dienām, kad nenotiek nekas slikts. Jūs nevarat iedomāties, cik daudz laimes tajās ir. Paldies tiem, kas bija kopā ar mani šos mēnešus. Es zinu, ka jums bija grūti. Kad esi stiprs, visi ir ar tevi, bet, kad tev vienā brīdī nekas nepaliek... Bet es savākšos, dzīvošu, dziedāšu, uzticīgi ticēšu, ka labā un mīlestības pasaulē pietiks visiem, lai glābtu," viņa piebilda.

Klausītāji gan uzskata, ka līdzjūtības un līdzcietības izrādīšanas vietā Sedokova atkal uzmanības centrā nostādījusi tikai sevi. Dziesmā nav ne miņas no cieņas pret mirušā piemiņu, ne atbalsta vārdiem viņa tuviniekiem, ne mēģinājuma apjēgt, cik traģisks un sarežģīts bijis Jāņa ceļš. Viss, ko dzird klausītāji, ir aizvainotas un atstātas sievietes rūgtums. Lūk, daži no komentāriem:

• "Zemiski. Cilvēks ir aizgājis no dzīves, bet viņa dzied, kā viņš "salauzis viņai sirdi". Kāda nelietība..."
• "Dziesmā nav ne grama līdzjūtības. Tikai viņa, viņas sāpes, viņas ciešanas. Un kur ir līdzjūtība pret cilvēku, kurš gājis bojā?"
• "Pat vīra nāvi izmantoja, lai raudātu par savu "liktenīti"."
• "Padarīt sevi par upuri pēc cilvēka nāves nav tikai bezkaunība. Tas ir amorāli."
• "Viņa nopietni domā, ka kāds to klausīsies un viņu žēlos? Pēc tādiem vārdiem par cilvēku, kurš vairs neko nevar atbildēt?"
• "Zemiski. Tukšums un savtīgums. Un nekādas dvēseles."
• "Viss, kas viņai sanācis, ir nokrist vēl zemāk. Pat just līdzi pārstāj, tas ir tik bezdvēseliski un zemiski."
• "Kā varēja pārvērst svešu nāvi par iemeslu dziesmai par sevi? Tā vairs nav tikai necieņa. Tas ir pretīgi."