Luka Banki ar nepacietību gaida Eirolīgas spēli Rīgā; atklāj detaļas par sava līguma nosacījumiem 

Saruna ar Luku Banki notiek 19. martā, dienu pirms Stambulas “Anadolu Efes” izlidošanas uz Belgradu un trauksmainā dienā pašā Turcijā. Valstī tika aizturēts esošā prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana lielākais politiskais konkurents, Stambulas mērs Ekrems Imamoglu. Pēc aizturēšanas valstī tika ietekmēti arī sociālie tīkli, Turcijas iedzīvotājiem esot grūtībām piekļūt tādiem sociālo tīklu kontiem kā “X”, “Whatsapp”, “Instagram” un citiem. Lai arī Turcijā politiskā situācija ir nokaitēta, Lukam Banki jākoncentrējas uz “Anadolu Efes” ievešanu ULEB Eirolīgas izslēgšanas cīņās, un ceļā uz to viena spēle gaidāma Rīgā - jau piektdien, 28. martā, pret Telavivas “Maccabi”, uz ko biļetes joprojām ir pārdošanā. 

Gaidāms uz uzbrukumu tendēts basketbols

Trener, kādas ir jūsu gaidas un vispār sajūtas par Eirolīgas spēli Rīgā? 

Mūsu šī brīža atrašanās vieta Eirolīgas tabulā (bilance 16-14, 9. vieta, aut.) izveidojusi situāciju, ka katrs nākamais mačs turnīrā mums ir kā dzīvo vai mirsti spēle. Mūsu nākamā spēle ir pret “Partizan”, kam ir tāda pati bilance kā mums (spēlē Stambulas klubs uzvarēja ar 97:65, aut.). Pēc tam spēlēsim pret Vitorijas “Baskonia”, kam tā var kļūt par pēdējo iespēju vēl saglabāt cerības turpināt turnīru pēc regulārās sezonas. Un tikai tad dodamies uz Rīgu. Mačs Latvijā man būs gan svarīgs, gan emocionāls, jo nekad nebiju iedomājies, ka Rīgā aizvadīšu ULEB Eirolīgas spēli ar komandu, kuru trenēju. 

Es tev pastāsīšu vienu stāstu par laiku, kad vēl trenēju Boloņas “Virtus”. Vadība bija pamanījusi, kā Rīgā pagājušogad (2024. gada februāra beigās “Anadolu Efes” jau vienu reizi Latvijā uzņēma “Maccabi” - aut.) bija noorganizēta Eirolīgas spēle un cik lielu interesi tas raisīja sabiedrībā. Viņi man prasīja viedokli, vai Rīga būtu laba vieta sezonas pirmo piecu spēļu norisei, jo arēna Boloņā (“Virtus Segafredo” arēna - aut.) bija aizņemta. Ja atceries, beigās šīs spēles aizvadījām citur (“Unipol Arena” Boloņā - aut.). Taču pirms lēmuma spēlēt citā arēnā Boloņā tika apsvērtas arī citas iespējas, kā, piemēram, Rimini, Roma, Pjačenca un arī Rīga, jo komandā biju es un piesaistījām Andreju Gražuli. Viņi jau bija sazinājušies ar Latvijas Basketbola savienību un izvērtēja izmaksas, taču beigās pieņēma lēmumu par citu risinājumu.

Kad mani nozīmēja par “Anadolu Efes” treneri, viena no pirmajām lietām, ko viņi man teica - aizvadīsim spēli tavās mājās. Atbildēju - par ko jūs runājiet? Tā kā klubs Turcijā nedrīkst uzņemt “Maccabi”, tad tas izlēma atgriezties Rīgā. Esmu sajūsmināts, ka vēlreiz varēšu būt arēnā. Diemžēl sarežģītā kalendāra dēļ Rīgā nebūsim ilgi - ieradīsimies dienu pirms spēles, aizvadīsim treniņu, un piektdien pēc spēles lidosim uz Ankaru. 

Vai esat runājis ar Rolandu un ir skaidrs, kurš no jums šo spēli gaida ar pacilātākām emocijām - jūs vai viņš? 

Pat nezinu, ar kādām sajūtām spēli gaida Rolands. Viņš ir aizrautīgs spēlētājs, taču šosezon Stambulā kopā ar viņu nedzīvo ģimene. Personīgi šķiet, ka Rolandam tā būs īpaša spēle, jo profesionāļa karjerā kluba sastāvā Rīgā viņš nav spēlējis. Tikai izlasē. Tagad viņa spēli varēs apmeklēt draugi un tuvinieki, kas bijis sarežģīti laikā, kad viņš spēlēja Spānijā vai Lietuvā. Godīgi sakot, pat nezinu, cik daudz viņš spēs pagulēt pirms spēles (smejas). 

Uzvarā pār Minhenes "Bayern" Rolandam bija 30 minūšu ilgs spēles laiks. Vai viņa lomas pieaugums saistāms ar to, ka viņš iederas jūsu spēlētajā basketbola stilā? 

Viņš ir svarīgs šīs komandas spēlētājs. Rolanda spēles laiks ir saistīts ar demonstrēto sniegumu laukuma. Šajā līmenī ir spēlētāji, kuriem ir iespēja dalīt minūtes ar Rolandu. Tomēr šādā sezonas brīdī, kad cīnāmies par mērķa sasniegšanu, tāda spēlētāja kā Rolanda pieredze, raksturs un mentālā noturība ļauj gan man kā trenerim, gan visai komandai justies drošāk. Dažreiz piezīmju problēma nav ļāvusi man viņu laukumā izmantot tik daudz, cik būtu vēlējies. Lai arī pēdējā Turcijas čempionātā spēlē es viņam devu atpūtu, arī vietējā turnīrā vēlos viņu iesaistīt aizvien vairāk. 

Komandai šobrīd ir nozīmīga uzvaru sērija ULEB Eirolīgas ietvaros. Vai, jūsuprāt, tā šobrīd sākusi spēlēt tā, kā to vēlaties? 

Ja es tā teiktu, tad mans darbs izklausītos pārāk vienkāršs. Kā jebkura komanda Eirolīgā, arī mēs esam cietuši no spēlētāju traumām un izmaiņām, kas prasījušas pielāgošanos. Kad ierados, savainojumu dēļ līderu vidū nebija iespēja spēlēt labākajā sastāvā. Lai arī izstājāmies priekšlaicīgi no Turcijas kausa, mums bija trīs nedēļas laika, lai sadziedētu savainojumus, kas ļāvis šobrīd spēlēt pilnā sastāvā. Divas no pēdējām trīs Eirolīgas spēlēm aizvadījām mājās, kas arī nedaudz palīdzēja. Un, jā, mūsu sniegums soli pa solim uzlabojas. Pēc tam, kad kļuvu par treneri, veicu atsevišķas izmaiņas - klubu pameta divi spēlētāji, bet viens pievienojās. Es šeit neieviešu savu basketbola sistēmu, taču cenšos ieviest tādu, kāda, manuprāt, būtu efektīvākā “Anadolu Efes” ilgtermiņā. Mans darbs ir likt šai komandai būt konkurētspējīgai katru vakaru. Ne vienmēr mēs uzvarēsim, bet vismaz spēli būsim pabeiguši ar augsti paceltām galvām un cīņu līdz galam, darot visu, lai uzvarētu. 

Ko fani no spēles 28. marta vakarā varētu sagaidīt? 

Klau, tā būs grūta spēle, taču skatītāji var gaidīt pietiekami aizraujošu dueli, jo abās komandās netrūkst talantīgu basketbolistu. To stils ir vairāk balstīts uz izcelšanos uzbrukumā, jo abas dod priekšroku ātrākam spēles stilam. Lai arī “Macabi” kopā ar Boloņu un Berlīnas “Alba” necīnās par tikšanu izslēgšanas spēlēs, pēdējā laikā klubs demonstrējis augsta līmeņa basketbolu (pēdējās desmit spēlēs bilance 5-5, aut.). Viņi spēlē labā līmenī, ļoti labā! Eirolīgu šobrīd var uzskatīt par otro labāko līgu pasaulē un ar atrāvienu labāko Eiropā! 

Atbild uz baumām Turcijas medijos

Vai trenējot tādā valstī kā Turcijā tik lielu komandu kā Stambulas “Anadolu Efes” esat pamanījis papildus uzmanību un spiedienu no masu medijiem un apkārtējiem?

Pavisam noteikti var just, ka šī ir ļoti pieprasoša vide. Tāda gan ir jebkurā Eirolīgas klubā, turklāt karjeras laikā esmu strādājis visā Eiropā. Turcijā, kas ir ļoti liels tirgus, cilvēki seko basketbolam. Komandas šeit ir pietiekami turīgas un mērķē sasniegt augstākos uzdevumus. Eirolīgā spēlējam mēs un “Fenerbahce”, Eirokausā “Bahcesehir”, iespējams, ir viena no galvenajām kandidātēm uz uzvaru un arī Čempionu līgā turku klubi spēlē labi. Tā kā Turcija ir liels tirgus, tas arī nozīmē augstas gaidas un pietiekami nozīmīgu spiedienu. Pastāv tādi cilvēki, kuri uzskata, ka tikai liela budžeta dēļ tev ir jāuzvar katrā spēlē. 

“Anadolu Efes” ir gandrīz 50 gadu sena vēsture (50. gadu jubileja būs nākamgad - aut.). Līdz šim klubs jau divas reizes uzvarējis ULEB Eirolīgā, un, iespējams, to paveiktu vēl reizi, ja ne Covid-19 pandēmija. Tajā sezonā viņi bija pārāki pār citiem. Esot šajā komandā, apkārtējie gaida, ka vienmēr būsi starp labākajiem. Ja ir nepatīkami rezultāti īstermiņā, tas var radīt papildus spiedienu un vilšanos. 

Apkārtējās runas, ka “Anadolu Efes” jau skatās citu treneru virzienā nākamās sezonas kontekstā ir saprotamas. Komandai arī būs cits treneris, jo mans līgums ir īstermiņa līdz šī gada jūnijam. Šāda situācija ar īstermiņa vienošanos var radīt baumas par to, kurš būs nākamais treneris, taču šīs runas var arī veidot izaicinājumus komandai. Klubs izplatīja publisku paziņojumu. Pie manis vērsās sporta direktors un ģenerālmenedžeris, sakot, ka varu būt mierīgs. Atbildēju, ka esmu pietiekami pieredzējis, lai izprastu šo situāciju un ar to tiktu galā. Pavisam noteikti šajā vasarā “Anadolu Efes” nākamā trenera jautājums būs ļoti aktuāls treneru tirgū. Visi vēlas trenēt Madrides “Real”, “Barcelona”, “Fenerbahce”, “Olympiacos” un “Panathinaikos”. 100 aģenti pārstāv tūkstošiem treneru un viņi visi vēlas strādāt Eirolīgā! Tieši aģenti ir šo baumu izplatītāji. Komandai teicu, ka nav nepieciešamības izplatīt publisku paziņojumu. Es turpināšu strādāt un darīt savu darbu, nepievēršot uzmanību baumām. Tās nekādā veidā neietekmē manu vēlmi sasniegt mērķi. Esmu priecīgs, ka viņi par mani iedomājās janvārī. Neraugoties uz to, ka šis ir īstermiņa līgums, došu komandai visu savu atbalstu, palīdzību un pieredzi. 

Man gan ir jāprecizē. Paziņojumā par jūsu līguma noslēgšanu, Stambulas klubs vēstīja, ka vienošanās ir līdz šīs sezonas beigām ar iespēju to pagarināt vēl uz sezonu. Pēc jūsu teiktā saprotu, ka šī opcija netiks izmantota? 

To var izmantot. Tomēr, ja tev tiek piedāvāts šāda veida līgums, tad tas pārsvarā nozīmē īstermiņa sadarbību līdz tekošās sezonas beigām. Pienāks jūnijs un tad katra no pusēm var izskatīt savas iespējas. Klubs ar šādu līgumu varēs pētīt iespējas treneru tirgū. Nav jau nekāds noslēpums, ka pirms manis klubs izskatīja trenerus, kuriem piedāvātu ilgtermiņa līgumu. Tādu treneri atrast gan neizdevās. Neesmu sevi gan uzskatījis par otro izvēli. 

Nedaudz atgriezīšos pagātnes notikumos. Kad janvāra sākumā saņēmāt zvanu par iespējamo “Anadolu Efes” trenēšanu, bijāt pārsteigts? 

Ļoti! Tajā brīdī atrados Tallinā, kur notika Baltijas kauss jauniešiem. Es tur atrados, lai iepazītu tuvāk U-16 un U-18 izlašu spēlētājus. Fināla spēles laikā saņēmu pavisam negaidītu zvanu, kur tika jautāts mans viedoklis par iespēju kļūt par Stambulas kluba treneri līdz jūnijam. Lielākā daļa treneru sezonas vidū nelec šādā riskantā situācijā. Eirolīgas klubā ātri vien ko ir grūti ietekmēt. Man pirmo septiņu dienu laikā bija četras spēles, taču esmu pietiekami traks, lai šo izaicinājumu pieņemtu. 

Tā kā tiku informēts par arī citu kandidātu izskatīšanu, svētdienas vakarā atgriezos Rīgā, lai pavadītu dažas dienas Latvijā. Tikos ar Jāni Strēlnieku, Dairi Bertānu un pavadīju laiku LBS. Šo dienu laikā saņēmu zvanu no “Anadolu Efes”, kur man pavēstīja, ka esmu izvēlēts par nākamo treneri. Viņi gan mani arī informēja, ka Stambulā ir jāierodas nākamajā dienā. Atbildēju, ka man ir divas problēmas - uz Rīgu biju ieradies bez pases un vien ar ID karti, kā arī man bija tikai ziemas drēbes. Lai nākamajā dienā būtu Stambulā, lidoju caur Romas “Fiumicino” lidostu. Tur mana meita nogādāja man pasi, un tālāk lidoju uz Stambulu, kur ierados ziemas jakā, cepurē, cimdos un zābākos. Stambulā tobrīd bija ap +15 grādiem. Tas ir tikai piemērs, lai tu saprastu, cik viss notika strauji un negaidīti. 

Vēl viena iespēja

Kad būsiet Rīgā, notiks arī “Eurobasket 2025” izloze. Vai jums izdosies to apmeklēt klātienē? 

Vēl nezinu. Iespējams, ka sanāks arī apmeklēt, taču ne visā garumā, jo FIBA ieplānojusi pietiekami garu dienu. Man vakarā plānots treniņš ar komandu. Es gribētu būt uz vietas! Vēl skatīšos, taču tāpat būsim labi pārstāvēti. 

Ar izlozēm pēdējos gados Latvijas vīriešu izlasei ne pārāk veicies.

Klausies, tu taču redzēji, kas notika Pasaules kausā? Kad piedalās šāda veida turnīros, nav tāda formulējuma kā viegla izloze. Sagaidu, ka pretiniekos mums būs spēcīgas komandas, taču Latvijas izlase ir atgriezusies tur, kur tā pelnījusi būt. Grupa būs grūta, par to nav jautājumu, taču mēs uz turnīru dosimies ar pārliecību, ka varam būt viena no top komandām.  

Trener, šis jums būs pēdējais turnīrs kopā ar Latvijas izlasi. Ko vēlaties sasniegt? 

Jāturpina sapņot un jāpadara šis turnīrs neaizmirstams. Ar Latvijas izlasi man jau ir vairākas atmiņas, kuras nekad neaizmirsīšu. Man ir vēl viena iespēja, un es to izmantošu.