LOK mērķē bezdeficīta budžetu un uz Milānas spēlēm braukt ar kuplāko Latvijas delegāciju

Pirms oficiālās asamblejas sākuma LOK sanākušie 75 biedri nobalsoja par Latvijas Boksa federācijas atgriešanos organizācijā. Šī gada 6. februārī ārkārtas sēdē par tās jauno prezidentu ievēlēja Gati Gudermani. Ārkārtas kongress LBF tika rīkots pēc tam, kad 2024. gada 16. oktobrī Latvijas Sporta federāciju padome atņēma tai atzītas sporta federācijas statusu. 

Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Raimonds Lazdiņš savā uzrunā pateicās biedriem par iebalsošanu amatā pagājušā gada vasarā. Viņš atskatījās uz paveikto, kā vienu no pirmajiem darbiem pieminot saglabāto zemes nomas maksu olimpiskajam sporta centram Rīgā. Tāpat norit darbs pie grozījumiem Sporta likumā, kurā plānots iekļaut sporta fonda likumu. “Gribu cerēt, ka jau tuvākajā laikā jaunā sporta likuma redakcija nonāks publiskajā apspriešanā. Ir uzņēmēji, kuri izteikuši gatavību atbalstīt sportu caur sporta fondu. Ar viņu palīdzību sporta fondu varam aizpildīt. Par sporta fonda nepieciešamību sporta sabiedrībā valda vienbalsīgs atbalsts,” teica Lazdiņš. 

Cits uzdevums Latvijas Olimpiskajai komitejai ir saistībā ar Latvijas Jaunatnes olimpiādes atjaunošanu, ko plānots paveikt 2026. gadā Valmierā. Šādu olimpiādi organizētu arī 2028. un 2030. gadā Kurzemē - Ventspilī un Liepājā, jo tieši šajā reģionā 2031. gadā notiks Eiropas jaunatnes olimpiskais festivāls. Lazdiņš komentēja vēl daudzus citus paveiktos darbus, un būtisku uzmanību pievērsa sagatavošanās darbiem 2026. gada ziemas olimpiskajām spēlēm, kā rezultātā organizācijā darbu sācis bijušais olimpietis Juris Šics. 

Par organizācijas budžetu klātesošos informēja LOK finanšu departamenta vadītāja Aija Buša. Viņa uzrunu sāka ar teikto, ka ir patīkami atrasties biedru priekšā divu iemeslu dēļ - bezdeficīta budžeta un tā pirms analīzes nenotikšanas dažādos masu medijos, tos gan konkrēti nenosaucot. 2025. gada 15. janvārī Latvijas Olimpiskās komitejas izpildkomitejā tika pieņemts 2025. gada budžets, kā rezultātā gan ieņēmumi, gan izdevumi plānoti 3,5 miljonu eiro apmērā. Organizācija gadu sākusi ar gandrīz 1,5 miljonu pārpalikumu, no kā 671 tūkstotis ir valsts iemaksātais finansējums 2024. gada beigās Milānas - Kortīnas spēļu sagatavošanās izdevumu segšanai. Budžeta ieņēmumi gan ir lejupslīdoši - vēl 2022. gadā tas bija 11 miljonu apmērā, bet 2024. gadā vien 4,5 miljoni eiro.

LOK ģenerālsekretārs Raitis Kesels klātesošos iepazīstināja ar gatavošanos olimpiskajām spēlēm. Viņš vērsa uzmanību uz faktu, ka spēles strauji tuvojas, turklāt tās būs aizraujošas, jo vairs nenotiks Covid-19 pandēmijas ērā, tas ir, tribīnēs būs līdzjutēji. Pēc viņa sagatavotās prezentācijas tiek sagaidīts, ka Latvija tiks pārstāvēta deviņos sporta veidos - hokejā (vīriešu izlase ir jau kvalificējusies), bobslejā, biatlonā, daiļslidošanā, distanču slēpošanā, kalnu slēpošanā, skeletonā un šorttrekā. Kvalifikācija uz olimpiskajām spēlēm noslēgsies 2026. gada 18. janvārī, un tikai tad būs zināma Latvijas delegācija. Keselim gan ir ambiciozs mērķis. “Sagaidu un ceru ka kopēja darba rezultātā Milānā varēs piedalīties vairāk par 60 sportistiem, kas tādējādi būtu dalībnieku ziņā bagātākās ziemas spēles no Latvijas.” Pekinā no Latvijas startēja 57 atlēti.