Cīņa par pirmo medaļu 23 gadu laikā: ar trīs Latvijas vieglatlētu dalību sākas Eiropas čempionāts telpās
No 6. līdz 9. martam Nīderlandes Apeldornas pilsētā risināsies 2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās. Latviju, kas šāda līmeņa sacensībās nav izcīnījusi godalgu kopš 2002. gada, pārstāvēs trīs sportisti – kārtslēcējs Valters Kreišs, garo distanču skrējēja Agate Caune un augstlēcēja Patrīcija Jansone. Sacensību tiešraides LTV7 kanālā.
Valters Kreišs, kurš nesen laboja Latvijas rekordu kārtslēkšanā, kā arī jaunā Patrīcija Jansone piedzīvos debiju Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās. Agate Caune startēs otrajās meistarsacīkstēs – pirms diviem gadiem Stambulā viņa 3000 metru skrējienā ierindojās 11. vietā.
Latvijai 23 gadu sausais periods
Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās tiek rīkots kopš 1966. gada, un šogad tas notiks jau 38. reizi. Mūsdienās šīs sacensības organizē reizi divos gados. Ja šogad tās notiks Nīderlandē, tad pēc diviem gadiem sacensības uzņems Spānijas pilsēta Valensija.
Vieglatlētikā telpās nenotiek cīņa par medaļām visās šī sporta veida disciplīnās, kā tas ir stadionā. Sportisti 100 metru sprintu nomaina pret 60 metriem, bet 100 un 110 metru barjerskrējienu pret 60 metru barjerskrējienu. Tāpat nav 200 metru, 3000 metru šķēršļu skrējiena, 10 000 metru skrējiena, šķēpmešanas, vesera mešanas, diska mešanas un 4x100 metru stafetes. Arī daudzcīņas ir saīsinātākas – sievietes startē pieccīņā (60 metru barjerskrējienā, augstlēkšanā, lodes grūšanā, tāllēkšanā un 800 metru skrējienā), kamēr vīrieši septiņcīņā (60 metru sprintā, tāllēkšanā, lodes grūšanā, augstlēkšanā, 60 metros barjerskrējienā, kārtslēkšanā un 800 metru skrējienā).
Latvijas sportisti zem valsts karoga izcīnījuši septiņas medaļas un sešas no tām nākušas 60 metros barjerskrējienā vīriešiem. 1992., 1996. un 1998. gadā par Eiropas čempionu šajā disciplīnā kļuva Igors Kazanovs, bet 2002. gadā zeltu izcīnīja Staņislavs Olijars. Viņam sudrabs 2000. gadā, bet tāda pati godalga Guntim Pederam 1996. gadā. Par Eiropas čempionu trīssoļlēkšanā 1996. gadā kļuva Māris Bružiks, kurš par čempionu kļuva arī vēl 10 gadus iepriekš, startējot zem PSRS karoga.
Kopš Olijara zelta 2002. gadā neviens cits Latvijas vieglatlēts nav ticis pie godalgām. 23 gadu laikā tikai trim Latvijas sportistiem izdevies iekļūt labāko sešiniekā. 2005. gadā Ineta Radeviča izcīnīja piekto vietu tāllēkšanā, 2017. gadā Elvijs Misāns bija ceturtais trīssoļlēkšanā, bet 2019. gadā Laura Ikauniece izcīnīja piekto vietu pieccīņā.
Bez Caunes 11. vietas 3000 metros pirms diviem gadiem Eiropas čempionātā startēja arī skrējēja Gunta Vaičule un Iļja Petrošenko. Vaičule 400 metros ieņēma desmito vietu, bet Petrošenko tādā pašā distancē vīriešiem bija 23. vietā 25 skrējēju konkurencē. Vaičule nesen paziņoja par gaidāmu ģimenes pieaugumu, bet Petrošenko pēdējos gados nav startējis augstākā līmeņa sacensībās.
Latvijas rekordists
Latviju 2025. gada sacensībās atkal pārstāvēs tikai trīs sportisti. Visdrīzāk augstākās cerības uz labu rezultātu jāliek kārtslēcēja Valtera Kreiša sakarā, kurš februāra vidū sacensībās Francijā laboja Latvijas rekordu. Viņš pārlēca 5,82 metru latiņu, tādējādi par diviem centimetriem labojot Aleksandra Obižajeva sasniegto rekordu tālajā 1987. gadā. Jāpiebilst, ka Kreišs vieglatlēta karjeru sāka daudzcīņā (šajā disciplīnā startēja vēl pat 2020. gadā), vien vēlāk pārceļoties tikai uz kārtslēkšanu.
Kārtslēkšanas sakarā vērts atzīmēt, ka kopš 2000. gada Starptautiskā Vieglatlētikas federāciju asociācija (IAAF) pieņēma izmaiņas noteikumos, ar kurām pieļāva viena rekorda sasniegšanu kārtslēkšanā neatkarīgi no sacensību norises vietas – iekštelpās vai stadionā. Tas ļāvis vairākas reizes rekordu labot zviedram Armandam Duplantisam, kurš 28. februārī Francijā rekorda latiņu palielināja līdz 6,28 metriem.
“Man tas bija svarīgs un liels mērķis – savā sportista karjerā labot to Latvijas rekordu,” sarunā ar “Latvijas Radio” teica Kreišs. “Mēs esam daudz strādājuši pie ieskrējiena, kas man parasti bija vājā puse.” Kreišs atzina, ka ir gatavs lēkt augstāk par 5,82 un jau rekorda sasniegšanas sacensībās mēģinājis pārvarēt 5,90 metru augstu latiņu, kas gan neizdevās.
Kreišam pirms sacensībām ir sestais labākais rezultāts Eiropā, bet dalībnieku sarakstā redzams, ka sporta disciplīnas lielākā zvaigzne Duplantiss čempionātā nepiedalīsies. No 18 sportistiem labākais sezonas rezultāts ir grieķim Emanuoilam Karalim (6,01 metrs, sudrabs pirms diviem gadiem), kam seko turks Ersu Sasma (5,90 metri), norvēģis Sondre Gutormsens (5,85 metri, zelts pirms diviem gadiem), mājinieks Meno Vlons (5,83 metri) un francūzis Tibo Kolē (5,82 metri). Jauna rekorda sasniegšana un, piemēram, 5,90 metru pārvarēšana var ļaut Kreišam cerēt uz medaļu.
Latvijas rekordiste 3000 un 5000 metru distancē Caune pagājušā gada oktobrī paziņoja, ka noslēdz sadarbību ar savu ilggadējo jaunatnes treneri Raiti Ravinski, tā vietā sākot strādāt Uģa Joča uzraudzībā. Šajā sezonā Caunei ir tikai 45. labākais laiks (astoņas minūtes 58,33 sekundes), kas viņu šobrīd neierindo starp kandidātēm uz augstākajām vietām. Čempionātā gan piedalīsies 25 skrējējas, starp kurām Caunei ir 21. rezultāts. Kā labākā čempionātu sagaidīs britu skrējēja Melisa Kortnija-Braiente, kura skrējusi astoņas minūtes 26,69 sekundes.
19 gadus vecā Jansone savā pirmajā Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās varēs gūt starptautisku sacensību pieredzi. Starp 19 sportistēm viņai ir vājākais personīgais rekords (1,88 metri) un 16. labākais sezonas rezultāts (1,86 metri). Virs diviem metriem šogad lēkusi tikai ukrainiete Jaroslava Mahučiha – 2,01. Tieši viņa, pašreizējā pasaules rekordiste (stadionā 2 metri un 10 centimetri) sacensības sagaidīs kā labākā no 19 sportistēm.
Ne visiem Latvijas sportistiem ir iespēja startēt meistarsacīkstēs. Sacensību grafiks ASV liedz Eiropas čempionātā piedalīties Darjai Sopovai (startē tāllēkšanā un trīssoļlēkšanā), bet Ahilleja cīpslas plīsumu dziedē trīssoļlēcēja Rūta Kate Lasmane un daudzcīņniece Kristīne Blaževiča.
7. martā plkst. 12:00 augstlēkšanā sievietēm ar Jansones dalību notiks kvalifikācijas sacensības. Lai iekļūtu finālā, jātiek astoņu labāko vidū. Fināls augstlēkšanā risināsies noslēdzošajā dienā, 9. martā plkst. 18:05. 7. martā plkst. 20:05 kvalifikāciju kārtslēkšanā sāks Valters Kreišs, kuram arī jātiek astoņu labāko vidū. Fināls gaidāms 9. martā no plkst. 17:42. Savukārt Agate Caune 8. martā plkst. 13:45 sāks sacensības 3000 metru skrējienā, bet iekļūšanas finālā gadījumā cīņa par medaļām gaidāma 9. martā ap plkst. 18:36. Lai tiktu finālā, Caunei pirmajā kārtā jātiek starp 15 labākajām.
