Krievu klubi atgriezīsies Eirolīgā jau nākamgad? Latvijas basketbolistiem tiks slēgta Eiropas spēcīgākā līga
Šī gada februāra sākumā notikušajā ULEB Eirolīgas akcionāru sapulcē tika uzsāktas diskusijas par paplašināšanos par divām komandām (kopā 20) ar nākamo sezonu. Kā uzskata Eirolīgas klubu galveno treneru padomes direktors Gorans Sasičs, tad šāda paplašināšanās domāta, lai atgrieztu Krievijas komandas, kuras turnīrā nespēlē kopš valsts pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā.
Iepriekš tika ziņots, ka ar 2025./2026. gada sezonu paplašināties līdz 20 komandām varētu Eiropas spēcīgākais basketbola turnīrs, ULEB Eirolīga. Šobrīd līgā spēlē 18 vienības, kuras regulārajā turnīrā katra pret katru tiekas divas reizes (kopā 34 regulārā turnīra mači). Lai arī pēdējā divu dienu Eirolīgas akcionāru sapulcē oficiāli lēmumi pieņemti netiki, paplašināšanas gadījumā būtu divi iespējamie izspēles formāti.
Viens nozīmētu palikšanu pie esošā izspēles principa, kas nozīmētu vairāk regulārā turnīra spēles, vairāk dubultās nedēļas un, iespējams, vairāk ienākumu līgai (katrai komandai 38 spēles, deviņas dubultās nedēļas). Cits formāts paredzētu 20 komandu sadalīšanu divās konferencēs pa desmit vienībām, kas nozīmētu 28 spēles katrai komandai (divas reizes pret savas konferences, vienu reizi pret otras konferences komandu). Tas gan nozīmētu mazāk regulārā turnīra spēļu un potenciāli samazinātus ienākumus līgai.
Par iespējamo iesaisti Eiropas spēcīgākajā klubu basketbolā interesi izrāda Apvienotajos Arābu Emirātos dibinātā komanda “Dubai”, ar kuru 2024. gada vasaras beigās trīs gadu līgumu parakstīja Dāvis Bertāns. Savukārt kopš Krievijas pilna mēroga kara sākšanas Ukrainā 2022. gada 24. februārī Eirolīgā nespēlē krievu klubi. Pirms tam viena no līgas spēcīgākajām vienībām bija Krievijas armijas komanda CSKA, kura ir viena no sacensību dibinātājām un vienība ar A licenci, kam ir garantēta piedalīšanās, neraugoties uz sportiskajiem sasniegumiem, tāpat līgā piedalījās Sanktpēterburgas “Zenit”, un bieži vien no šīs agresorvalsts Eiropas spēcīgākajā līgā spēlēja līdz trīs komandām.
Pēc Donalda Trampa ievēlēšanas ASV prezidenta amatā sākušās pārrunas par iespējamo konflikta noregulējumu Ukrainā. Krievu vienam no zināmākajiem sporta medijiem “Sport-Express” ne pirmo gadu interviju sniedzis ULEB Eirolīgas klubu galveno treneru padomes direktors Gorans Sasičs, kurš izteicis pārliecību par krievu klubu atgriešanos kontinenta spēcīgākajā turnīrā.
“Jūs man līdzīgu jautājumu uzdevāt pirms gada. Jau toreiz teicu, ka šāda veida starptautiskas sankcijas ilgs ne vairāk par trim gadiem, kā savulaik tas bija pret Dienvidslāviju. Vai sekojiet tam, kas ģeopolitikā noticis pēdējās dienās? Pēc Krievijas un ASV delegāciju tikšanās Rijādā es aizvien vairāk ticu tam, ka Krievijas klubi atgriezīsies Eirolīgā. Kā varbūt esiet pamanījuši, šobrīd Eirolīgas vadības sanāksmēs norit pārrunas par paplašināšanos no 18 līdz 20 komandām. Kāpēc Eirolīga vēlas paplašināties? Atbilde ir ļoti vienkārša: lai atbrīvotu vietu divām Krievijas komandām,” intervijā min Sasičs, kurš pauž pārliecību par CSKA un “Zenit” atgriešanos sacensībās.
“Domāju, ka būs CSKA un “Zenit”. Jā, arī Kazaņas “Unics” būtu pelnījusi atgriešanos, taču esošajā Eirolīgas formātā neredzu iespēju, kā uzreiz atgrieztos trīs Krievijas komandas. Nākotnē gan saredzu trīs klubu spēlēšanu, taču jaunajā sezonā sagaidu, ka turnīrā piedalīsies CSKA un “Zenit”. Mums nepieciešams izlabot vēsturisko netaisnību, kas notika 2022. gadā,” savu viedokli turpināja izteikt galveno treneru padomes vadītājs.
Sasičs nav vienīgais, kurš publiski paudis atbalstu Krievijas komandu atjaunošanai Eiropas basketbola turnīros. Priecīgs par CSKA atgriešanos turnīrā būtu bijušais armijas kluba spēlētājs, grieķis Tedors Papaluks. “Ir jāredz situācija, kas varētu pieļaut šādu scenāriju. Kurš negribētu redzēt CSKA atgriešanos Eirolīgā? Viņi ir vieni no Eirolīgas akcionāriem, kā arī viena no turnīra vēsturē labākajām komandām. Būtu labi, ja tādas komandas kā CSKA atkal spēlētu turnīrā.” Papaluks CSKA sastāvā spēlēja no 2002. līdz 2008. gadam un 2012./2013. gada sezonā, ar klubu divas reizes triumfējot turnīrā.
Nevar gan uzskatīt, ka Eirolīgas treneru padome ir ar ļoti augstu ietekmē šī turnīra gaiteņos. To nodibināja 2019. gadā Serbijas galvaspilsētā Belgradā. Par organizācijas prezidentu ievēlēja leģendāro Žeļko Obradoviču, bet viceprezidentu Pablo Laso. Šobrīd organizācija apvieno 41 galveno treneri no ULEB Eirolīgas un ULEB Eirokausa klubiem, taču nākotnē plāno būt atvērta jebkuram vecā kontinenta trenerim. Organizācijas misija ir apmācīt jaunos trenerus, lai tie varētu nākotnē strādāt Eiropas augstākajā līmenī. Organizācija rīko treneru akadēmijas, treniņu nedēļas, kā arī izveidojusi vēstnešu programmu.
Tajā pašā laikā nevar arī uzskatīt, ka šādi paziņojumi nav nopietni izvērtējami. Ne visas turnīra komandas kopš Krievijas sāktā pilna mēroga iebrukuma sarāvušas saites ar krievu klubiem. Pārbaudes spēles pret šīs valsts vienībām aizvadījuši Belgradas “Partizan” un “Crvena zvezda”, kā arī Artūra Žagara pārstāvētā Stambulas “Fenerbahce”. Francijas komandas “Monaco” īpašnieks ir Aleksejs Fedoričevs, kuram pagājušā gada vasarā Itālijas varasiestādes konfiscēja īpašumus 41 miljona eiro vērtībā.
2022. gadā Ukrainas izmeklētāji Odesas ostā konfiscēja tūkstošiem kilogramu Ukrainas graudu, kurus Fedoričevam piederošais uzņēmums “TransInvestService” plānoja caur Moldovu nelegāli eksportēt uz viņam piederošām kompānijām Ungārijā, Čehijā un Rumānijā. 2022. gadā Ukrainā Fedoričevam desmit gadus liedza nodarboties ar tirdzniecību un bloķēja visus esošos resursus valstī. Pieprasot Itālijas varasiestāžu palīdzību, divus gadus vēlāk tika konfiscēti trīs viņam piederošie nekustamie īpašumi un kompāniju kapitāldaļas trīs miljonu eiro vērtībā.
Ir arī komandas ar ļoti skaidru nostāju. Par tādu var saukt Baltijas vienīgo vienību Eirolīgā, Kauņas "Žalgiris", kuras mājas spēles bieži vien fani kopā vienojas par saukli, kas pasaka visu, ko domā par Krievijas prezidentu, Vladimiru Putinu.
Latvijā 2024. gada 27. februārī tika pieņemti grozījumi Sporta likumā. To papildināja ar 16.1 pantu “Aizliegums piedalīties sporta sacensībās”. Grozījumi nosaka, ka Latvijas Republikā reģistrētām sporta komandām ir aizliegts piedalīties Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas nacionālajos čempionātos un nacionālo kausu izcīņās, kā arī piedalīties tādās komandu sporta spēļu starptautiskajās līgās, kur vairāk nekā puse dalībnieku ir komandas no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas republikas.
Grozījumi paredz arī sportistiem un sporta darbiniekiem liegumu piedalīties sporta sacensībās, kas norisinās Krievijā un Baltkrievijā. Šī panta neievērošana draud ar liegumu spēlēt valsts izlasē, kā arī valsts un pašvaldības līdzekļu turpmāku nesaņemšanu sporta treniņu un sacensību izdevumu segšanai. Ne visi Latvijas sportisti šo normu ievērojuši, visvairāk grēkojot hokejistiem.
Ar pantu 17.1 “Aizliegums organizēt sporta sacensības” noteikts, ka Latvijas Republikā ir aizliegts organizēt Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas nacionālos čempionātus, nacionālo kausu izcīņas un starptautiskos turnīrus, kuros vairāk nekā puse dalībnieku ir no Krievijas vai Baltkrievijas. Tāpat Latvijā aizliegts organizēt komandas sporta spēļu izlašu sacensības (pieaugušo, jauniešu, junioru), kurās piedalās Krievija vai Baltkrievija zem sava vai neitrāla karoga. Tāpat Latvijas komandu sporta spēļu izlasēm ir liegts spēlēt pret Krievijas vai Baltkrievijas izlasēm jebkādā statusā.
Esošie sporta likuma grozījumi neparedz liegumu Latvijas izlases basketbolistiem, kuri spēlē ULEB Eirolīgā, nedoties laukumā pret Krievijas klubiem, ja tie atgriezīsies sacensībās. Attiecībā uz Eirolīgas turnīru, tad vēl nesen vienā no spēlēm bija manāma karte ar nogrieztu Latvijas austrumu daļu. Pēc Latvijas Basketbola savienības (LBS) iejaukšanās tika gūta atvainošanās no turnīra rīkotājiem.
