Gada labākais Latvijas sportists Toms Skujiņš atklāj savu panākumu atslēgu
Septītā vieta viendienas sacensību rangā parāda, ka 2024. gada Latvijas labākā sportista balvu saņēmušais riteņbraucējs Toms Skujiņš beidzot ir atradis savu specializāciju, žurnāla "Sporta Avīzes" janvāra numurā pastāstīja sportists. Carnikavietis pauda, ka viņa fiziskais talants ir mazāks nekā daudziem citiem pasaules vadošajiem riteņbraucējiem, bet viens no viņa talantiem ir spēja pateikt draugiem “nē”, pilnu uzmanību veltot sporta karjerai.
2024. gadā Skujiņš izcīnīja ceturto vietu pasaules čempionātā un finišēja piektais Parīzes olimpisko spēļu grupas braucienā. Šādi lieliski rezultāti ļāva viņu atzīt par vienu no 2024. gada Latvijas labākajiem sportistiem. Tituls tika piešķirts arī Nacionālās basketbola asociācijas čempionam Kristapam Porziņģim. Kāds šosejas riteņbraucējs par gada labāko Latvijas sportistu nosaukts pirmoreiz kopš 1993. gada, kad pie laikraksta "Sports" organizētās valsts populārākā sportista balvas tika Kaspars Ozers. Starp 1994. un 2005. gadu labākie Latvijas sportā netika noskaidroti.
Skujiņš pērn varēja jau pēc sacensībām tikt pie pasaules čempionāta bronzas, jo Latvijas Riteņbraukšanas federācija iesniedza protestu Starptautiskajā Riteņbraukšanas federācijā (UCI) pret trešo vietu izcīnījušo Matjē van der Pūlu, kurš kādā epizodē bīstami uzbrauca uz gājēju ietves. Tas sporta veida sabiedrībā izraisīja milzīgu ažiotāžu. Skujiņš saprot – iespējamība, ka riteņbraukšanas superzvaigznei van der Pūlam atņems medaļu bija praktiski nekāda, tomēr šis protests aktualizēja valdošās problēmas.
“Federācija gāja protestēt, jo parādījās video, ka van der Pūls uzleca uz trotuāra, apsteidza braucējus, gandrīz uztriecās skatītājiem. Pēc UCI noteikumiem pa apmalītēm braukt nedrīkst, atkarībā no situācijas tā var būt diskvalifikācija, ja moments ir ļoti bīstams, vai naudas sods, bet šajā gadījumā viņam neiedeva neko. Manās acīs kaut kādai sankcijai tur bija jābūt, bet, protams, tas tika celts gaismā pārāk vēlu un komisāram vajadzēja rīkoties uzreiz. Apzinājos, ka iesniegtais protests rezultātus nemainīs, tas vairāk bija, lai pievērstu UCI uzmanību, ka atkal noticis gadījums, kurā federācijas noteikumi netiek ievēroti. UCI uz to, protams, atbild, ka viss ir uz komisāra pleciem un viņi neko nevar ietekmēt, šādi noveļot vainu uz citiem,” stāsta Skujiņš.
Riteņbraucējs secina, ka komisāri nereti baidās sankcionēt slavenākos sportistus, jo bijuši atgadījumi, ka pēc lieliem braucējiem piešķirtiem sodiem viņiem pašiem nāk draudu vēstules. “No cilvēciskās puses tas ir saprotams, bet nedrīkst būt tā, ka noteikumi tiek piemēroti atkarībā no braucēja. Tā ir diezgan liela UCI kļūda, ka viņi ļauj šādi notikt, tā nav pirmā un noteikti arī ne pēdējā reize. No jaunā gada riteņbraukšanā ienāks dzeltenās kartītes, kas, cerams, palīdzēs. Viena dzeltenā kartīte tevi nediskvalificēs, bet, sakrājot vairākas, vari tikt izmests no sacensībām vai kādu laiku tās izlaist. Cerība ir, ka, iedodot dzelteno kartīti, komisāri par to jutīsies ne tik atbildīgi.”
“Esmu ieguvis lielāku pārliecību, redzu, ka progress joprojām notiek, lielajās sacensībās arvien biežāk cīnos par augstiem rezultātiem, līdz ar to ambīcijas aug,” Skujiņš saka par lielisko 2024. gada sezonu, kurā viņš arī izcīnīja ceturto vietu vienā no “Tour de France” velobrauciena posmiem un bija otrais prestižajā viendienu sacīkstē “Stade Bianche”.
Tomēr carnikavietis nenoliedz, ka nav starp talantīgākajiem sportistiem. “Ir cilvēki, kuri ir ar ļoti labām dabas dotībām un fiziskām spējām, bet nespēj izdzīvot bez traumām, ieturēt pareizo diētu, saplānot treniņus vai pie tiem pieturēties. Līdz ar to talants sastāv no ļoti daudzām sastāvdaļām un tām visām nepieciešams sakrist. Manā gadījumā fiziskais talants tiešām, iespējams, ir nedaudz mazāks, līdz ar to pagājuši vairāki gadi, strādājot pie tā noslīpēšanas. Tomēr man ir talants vairāk koncentrēties un arī atteikties no kaut kā, kas citiem cilvēkiem varbūt nav tik viegli, – kāzām, izlaidumiem, sociālajām lietām kopā ar draugiem. Ārpus ģimenes nereti man ir jāsaka "nē". Negribas gluži teikt, ka mans talants ir teikt draugiem "nē", bet kaut kas uz to pusi. (Smejas.)”
Kādas tad ir šīs īpašības, ko Skujiņš noslīpējis? Viņš priecājas par atrašanos viendienas sacensību ranga septītajā vietā. “Man pašam tas pierāda, ka beidzot esmu atradis to lauciņu, kas riteņbraukšanā ir mans. Kad sāc braukt ar riteni, junioru, jauniešu, arī U-23 vecumā tev jāspēj darīt visu – gan uzbraukt kalnā, gan nosprintot. Jā, jau tad ir cilvēki, kuriem redzama nosliece uz vienu vairāk nekā otru, bet manā gadījumā tā gluži nebija. Tomēr izskatās, ka tagad beidzot esmu atradis savu.”
Pilnu sarunu ar inteliģento riteņbraucēju lasiet žurnāla "Sporta Avīze" janvāra numurā, kas vēl pēdējās dienas pieejams labākajās preses tirdzniecības vietās.
