Sirds siltums ikdienas steigā - sievietes dalās pieredzē, kā palīdzējušas nepazīstamām mammām
Ziemassvētku laiks daudziem atgādina, cik nozīmīgi ir būt vērīgiem pret līdzcilvēkiem. Dažkārt pietiek ar pavisam nelielu žestu – uzmundrinošu frāzi, smaidu vai palīdzīgu roku –, lai kādam ļoti smagā brīdī kļūtu vieglāk. Šādi mirkļi neprasa naudu, taču var radīt ķēdes reakciju, kas iedvesmo citus darīt labu.
Kāda māmiņa sociālajos tīklos dalījusies ar emocionālu pieredzi, kas viņu aizkustinājusi vēl ilgi pēc notikušā. Viņa stāsta, ka veikalā pamanījusi sievieti ar diviem maziem bērniem – jaunākais gulējis ratos, bet vecākais, ap trīs gadu vecs, bijis ļoti satraukts un skaļi raudājis. Māmiņas sejā bijis manāms izmisums, lai gan viņa centusies saglabāt mieru.
“Ilgi domāju – vai iejaukties? Bail bija traucēt vai pateikt ko lieku,” raksta sieviete. Tomēr, redzot, cik grūti otrai mammai klājas, viņa spontāni nolēmusi rīkoties – nopirkusi ziedu pušķi, panākusi sievieti ārā no veikala un to uzdāvinājusi. Abas esot apraudājušās. “Es viņai pateicu, ka viņa dara visu pareizi, ka viņa ir stipra. Arī mans trīsgadnieks mēdz uzvesties tieši tāpat,” viņa raksta, piebilstot, ka šajā mirklī jutusi dziļu sieviešu savstarpējo sapratni.
Šis ieraksts mudinājis arī citas mammas dalīties ar saviem stāstiem par negaidītu atbalstu.
Kāda sieviete atceras, kā viņas bērns uz ielas bija apsēdies zemē un histēriski raudājis. Garāmgājēja apstājusies un mierīgā balsī teikusi, ka ar bērnu un mammu viss ir kārtībā un ka šādas situācijas reiz kļūs par atmiņu ar smaidu. “Man ir pieci bērni, un visi to ir darījuši,” sieviete toreiz sacījusi.
Cita mamma stāsta par brīdi, kad ar pavisam mazu mazuli devusies uz zīdīšanas konsultāciju, cīnoties ar veselības problēmām un milzīgu nogurumu. Kad bērniņš ielas vidū sācis neapturami raudāt, bet pašai asaras bijušas tuvu, pie viņas pienācis jauns vīrietis no blakus mājas, apsedzis viņu ar pledu un palīdzējis nomierināties. Drīz pievienojusies vēl kāda sieviete ar tējas krūzi. “Bērns nomierinājās, un es ieguvu ne tikai mieru, bet arī jaunus draugus,” viņa raksta.
Vēl kāda mamma dalās pieredzē par sāpīgu situāciju veikalā, kad bērns bija sācis ēst sieru, kuru viņa nevarēja atļauties nopirkt. Garām nācis tēvs ar dēlu, samaksājis par pirkumiem un nopircis arī pārtiku. Vēlāk izrādījies, ka šie cilvēki kļuvuši par ģimenes draugiem.
Arī veikala pārdevēja atceras gadījumu, kad mamma nespēja nopirkt saldumu bērnam, kurš no vilšanās sāka skaļi raudāt. Redzot izmisumu mātes acīs, pārdevēja mazajam uzdāvinājusi konfekti. “Mammai sejā parādījās atvieglojums, ko neaizmirsīšu,” viņa raksta.
Vēl kāds stāsts vēsta par mammu ar dvīņiem, kuri atteikušies iet un visi trīs nokrituši uz ietves. Apkārtējās sievietes nekavējoties metušās palīgā. “Es raudāju visu ceļu mājās – no noguruma, no pateicības un no sajūtas, ka neesmu viena,” viņa atceras.
Šie stāsti atgādina – dažreiz vislielāko atbalstu sniedz tieši svešinieki. Un pat pavisam mazs žests var kļūt par lielu atbalstu kādam ļoti grūtā dienā.
