Noslēgusies ēra: pēc 37 gadu valdīšanas Anna Vintūra aiziet no leģendārā "Vogue" galvenās redaktores amata
Ceturtdien pasaulslavenā ASV modes žurnāla “Vogue” galvenā redaktore Anna Vintūra paziņojusi, ka atstāj amatu, kuru viņa ieņēma 37 gadus. Kaut gan šķietami mūžīgā “Vogue” vadītāja vairs nebūs galvenā redaktore, savos 75 gados viņa negrasās doties pensijā — viņa paliks “Vogue” globālā redakcijas direktore un izdevēja “Condé Nast” galvenā satura direktore. Šajā amatā Vintūra atbildēs par izdevniecības žurnāliem visā pasaulē, tostarp “Vanity Fair”, “Wired”, GQ, “Architectural Digest”, “Bon Appétit” un “Condé Nast Traveler”.
CNN norāda, ka Vintūra kā galvenā redaktore iedvesa “Vogue” otro dzīvību, “no arvien vairāk neuzkrītošāka izdevuma to pārveidojot par varenu spēku, kas spēj noteikt un iznīcināt gan modes tendences, gan dizainerus”.
“Lai gan žurnālus nevajadzētu vērtēt tikai pēc vāka, Vintūras veidotie vāki demonstrēja, ka viņa nevairījās izcelt mazāk slavenus cilvēkus un atteikties no augstākās modes žurnālu normām,” CNN atgādina, ka pirmajā Vintūras numurā, kas tika publicēts 1988. gada novembrī, uz vāka bija Izraēlas modele Mikaēla Berku, kura bija uzvilkusi balinātos džinsus — “pirmo reizi, kad džinsi jelkad parādījās “Vogue” vāka attēlā.” “Tas noteica simtiem turpmāko numuru toni, un Vintūra turpināja pieņemt neskaitāmus redakcionālus lēmumus, kurus viņas priekšteči būtu uzskatījuši par neiedomājamiem.” Piemēram, 1992. gadā viņa lauza gadsimtu seno “Vogue” tradīciju, uz vāka iekļaujot vīrieti — tas bija Holivudas siržu lauzējs Ričards Gīrs, kurš pozēja kopā ar savu toreizējo sievu, supermodeli Sindiju Kroufordi.
Londonā dzimusī kādreizējā žurnāliste Anna Vintūra ir viena no ietekmīgākajām un ikoniskākajām figūrām mūsdienu modes pasaulē. Tieši viņa tiek uzskatīta par prototipu Holivudas leģendas Merilas Strīpas atveidotajai Mirandai Prīstlijai 2006. gada filmā "Sātans Pradas brunčos" (The Devil Wears Prada) , kura sižets pamatojas uz Lorīnas Veisbergeras tāda paša nosaukuma 2003. gada romānu.
Merila Strīpa par lomu filmā četrpadsmito reizi tika nominēta Amerikas Kinoakadēmijas “Oskara” balvai, kā arī saņēma Zelta globusa balvu. Amerikas Kinoinstitūts šo atzina par vienu no 2006. gada desmit labākajām filmām.
Cik lielā mērā šī filma bija viņas personībai atbilstoša, Vintūra skaidroja slavenā amerikāņu komiķa un televīzijas personības Deivida Letermana šovā.
Šogad Lielbritānijas karalis Čārlzs III Vintūrai bija vaicājis, vai viņa grasās jelkad aiziet pensijā. “Kategoriski nē,” skanēja atbilde. Mest mieru savai iemīļotajai profesijai Dāma Anna (šo titulu viņa 2017. gadā saņēma no Čārlza priekšteces Elizabetes II) nebūt negrasās.
