Sieviete televīzijā dalījās ar savu dzīvesstāstu, cerībā iedvesmot citus, bet tā vietā tika atlaista no darba

"Pirms kāda laika pie mums pēc palīdzības vērsās kāda māmiņa, sauksim viņu par Sabīni. Viņa bija apņēmīga, sirsnīga un vēlējās uzlabot savu dzīvi – sieviete viena pati audzināja bērniņu un centās nostāties pati uz kājām. Mēs viņai palīdzējām – ar praktiskām lietām, sarunām, ar atbalstu," norāda Pipars. "Un Sabīnei viss dzīvē sāka sakārtoties – viņa atrada darbu bērnudārzā kā auklīte. Tas bija tiešām priecīgs, cerību pilns pavērsiens. Viņa bija laimīga. Un centīga."

"Vienā brīdī viņu uzaicināja piedalīties televīzijā, sižetam, kur viņa dalījās savā dzīvesstāstā – cerībā, ka tas iedvesmos arī citus. Viņa to darīja no sirds, ar domu, ka varbūt kāds, kurš jūtas viens un nesaprasts, sapratīs – no jebkuras bedres var izkļūt."

"Taču pēc sižeta izskanēšanas daži bērnudārza vecāki izteica sašutumu – viņiem šķita nepieņemami, ka “šāda pagātne” varētu būt cilvēkam, kurš strādā ar bērniem. Viņi panāca, lai Sabīni atlaiž no darba, neskatoties uz to, ka viņa darīja visu pareizi un neskatoties uz to, cik ļoti viņa centās."

"Bet šis nav tikai stāsts par vienu meiteni. Tas ir stāsts par sabiedrību, kas joprojām pārāk bieži izvēlas nosodīt, nevis saprast. Par cilvēkiem, kuriem šķiet, ka pasaule ir melnbalta, ka “pareizi” cilvēki krīzēs nenonāk. Par vecākiem, kuri grib, lai viņu bērniem apkārt būtu tikai perfekti cilvēki – neapzinoties, ka šie “neperfektie” bieži vien ir paši sirsnīgākie, drosmīgākie un empātiskākie."

"Kas mēs esam, lai tiesātu? Kas mēs esam, lai pazemotu vai atņemtu cerību kādam, kurš cīnās?" vaicā Edijs. Viņš norāda, ka Sabīne šobrīd turpina cīnīties. "Viņai ir plānota bērnam operācija, viņa meklē jaunu darbu, viņai jāmaksā par dzīvokli, jānodrošina viss bērnam. Tagad viņai ir arī nepieciešama psihologa palīdzība, ko esam sarūpējuši. Viņa joprojām tic, ka dzīve var kļūt labāka. Un mēs arī viņai ticam."

"Sabīne ir talantīga, sirsnīga un ļoti stipra. Dzīve viņu nav žēlojusi, bet viņa nepadodas. Tāpēc mēs turpinām būt viņai līdzās – kā plecs, kā atbalsts, kā cerība. Un šobrīd mēs aicinām arī jūs iesaistīties. Palīdzēt ir iespējams vairākos veidos":

• Dzīvokļa īres segšana – šobrīd tā ir 230 eiro mēnesī;
•  Psihologa vizīšu apmaksa;
• Darba iespēju meklēšana – vēlams tādu, ko var apvienot ar bērna aprūpi.

"Ja jūti, ka vari palīdzēt kādā no šiem veidiem – raksti man. Mēs būsim pateicīgi par jebkādu atbalstu. Jo nevienam nevajadzētu palikt vienam brīdī, kad viss brūk un jūk! Palīdzēsim viens otram," aicina Edijs.

Ziedojumu konts:

Reģ.nr.40008260372

Swedbank

LV06HABA0551043090995

PayPal palidzesim.viens.otram@gmail.com

"Pagātni cilvēks nevar izmainīt!"

Anete norāda, ka agrā jaunībā vairākas reizes ir atradusies diezgan briesmīgās situācijās un šis esot tas iemesls kāpēc viņa nekad nevienam nestāstīja par savām problēmām. "Cīnījos arī viena pati par savu vietu uz šīs pasaules ar sakostiem zobiem, paralēli izveidojot masku, cik viss ir lieliski, bet tā tam nevajadzētu būt. Un cik daudz tādu jauniešu ir, kuriem iet līdzīgi kā man gāja un viņi klusībā cieš…" vietnē "Facebook" pauž Anete.

Elizabete norāda, ka "šajā laika ir vairāk naida nekā sapratnes no cilvēkiem". "Šis laiks ir ļoti stresains un cilvēki vairs nezina, kur likties no šī stresa. Te pat sociālajos tīklos var redzēt, ka, ja kāds padalās sava pieredze vai prasa padomu, viņu noēd, ja tas nesakrīt ar viņa vērtībām. Un pats stulbākais ir tas, ka dažreiz arī paši tuvākie dara visu, lai tam cilvēkam viss būtu slikti.Manuprāt ir jāizglīto mūsu sabiedrība, jo cilvēcība ir palikusi par retu parādību," pauž sieviete.

Bet Inese norāda, ka "vienmēr ir jāatceras, ka pagātne ir tā, ko cilvēks nevar izmainīt". "Kas ir bijis...ir bijis! Sabiedrības nosodījums būs vienmēr! Kāds uz cita nelaimi vienmēr mēģinās pacelt savu ego. Un tas patiešām emocionāli ir ļoti grūti. Izturību šai sievietei," pauž Inese.