Zinātnieki noskaidrojuši, kādās ģimenēs visbiežāk izaug ģēniji: būsi pārsteigts!
Intuitīvi šķiet, ka bērna intelektuālā un radošā attīstība vislabāk norit mīlošā un gādīgā ģimenē. Tomēr jaunais pētījums atklāj, ka tā ne vienmēr ir, raksta zinātniskais vēstnesis "The Conversation".
Rūpīga šī jautājuma izpēte parādīja, ka daudziem radošiem cilvēkiem bija grūta bērnība. Ģeniāliem māksliniekiem bieži vien "jāpateicas" ar savu talantu grūtajiem bērnības notikumiem, no kuriem viņi glābās, radot iedomātas pasaules.
Starp pazīstamiem piemēriem var minēt tādus mākslinieciskus ģēnijus kā Vinsents van Gogs, Francis Kafka, Edgars Alans Po, Virdžīnija Volfa un Šineida O'Konora. Viņi visi bērnībā piedzīvoja grūtības un vēlāk ieguva slavu par lielajām mākslinieciskajām spējām. Diemžēl, lai arī tas nav nekas pārsteidzošs, viņu talantus bieži pavadīja neirozes un citas garīgās veselības problēmas.
Kāds nesen veikts pētījums liecina, ka cilvēka radošuma attīstība var iet divus ceļus: vai nu bezrūpīgu un patīkamu vecāku modeļu atdarināšana, kas iedvesmo bērnu pilnveidoties, vai arī tas varētu būt veids, kā tikt galā ar satraukumu, kas rodas šo modeļu trūkuma dēļ.
Kā savā 1971. gada grāmatā "Spēle un realitāte" skaidro Donalds Vinikots, bērni cīnās ar bažām, mierinot sevi ar noteiktiem uzvedības modeļiem, kas uz laiku aizstāj vecāku glāsta vai uzmanības trūkumu. Ja prombūtne ir ilgstoša un sarežģīta, šāda uzvedība turpinās un, atkārtojot, var pāraugt radošās prasmēs. Diemžēl līdz ar radošumu šie bērni reizēm attīsta nopietnas uzvedības problēmas un viņiem ir grūtības sociālajās attiecībās.
Daži zinātnieki uzskata, ka līdz noteiktam līmenim ģimenes problēmas mudina bērnus attīstīt talantus, taču pēc noteiktas robežas šīs problēmas jau vairāk kaitē.
