Gods un laime ar dziesmu trāpīt tieši sirdī. "Sirdsdziesmas" mūziķi Havjers Fernandess un Inese Ērmane
Viņš ir spāņu kultūras centra Séneca dibinātājs un direktors, spāņu valodas pasniedzējs, viņa Siguldas Valsts ģimnāzijā māca franču, spāņu un angļu valodu un vada mūzikas studiju, bet abi kopā viņi ir iemīļoti Sirdsdziesmas mūziķi. Sarunu ar duetu Havjeru Fernandesu un Inesi Ērmani lasi žurnāla "Patiesā Dzīve" jaunākajā numurā.
Ļoti komunikabli, sirdssilti un pilnām kabatām joku – tā dažos vārdos var raksturot Havjeru un Inesi, kuri, šķiet, nesmaida tikai tad, kad runa ir par pavisam nopietnām lietām, kā, piemēram, ģeopolitika. Taču tādām tēmām šoreiz vien noejam garām, pavisam nedaudz pieskaroties saistībā ar Havjera lielo apņemšanos jau šogad kļūt par vēl īstenāku latvieti, iegūstot pilsonību. Citādi visam drūmajam metam lielu līkumu, un to mums palīdz izdarīt jau pati pirmā sarakste par iespējamo interviju – tāpat kā daudzi citi, es biju pārliecināta, ka viņi skaisti sadziedājušies ne tikai uz skatuves, bet arī dzīvē. Izrādījās, ka viņi ir tikai labi draugi, jo katram ir sava ģimene un, kā paši smej, arī katram savi divi bērni.
Sarunas gaitā man top skaidrs, ka saskanīgas ir ne tikai abu balsis (dueta izpildītā Imanta Kalniņa Viņi dejoja vienu vasaru nebeidz man apnikt, un kopš gatavošanās intervijai, kad šo dziesmu dzirdēju pirmo reizi, turpinu to klausīties katru dienu pa vairākiem lāgiem), bet arī domas par muzikālām un arī tādām ikdienišķām lietām kā, piemēram, apģērbs fotosesijai. Ar viņiem ir tā viegli, jo top skaidrs, ka jebkas, ko Havjers un Inese dara vai saka, ir patiesi no sirds. Visdrīzāk tieši tāpēc pērn viņi kļuva par Latvijas Sirdsdziesmas favorītiem, un joprojām viņus ar sajūsmu uzņem ikvienā lielā un mazā Latvijas vietā, kur mūziķi dodas ar savu koncertstāstu Vīns. Vārdi. Mīlestība...
Kā jūs satikāties?
Havjers: Tā bija liela veiksme. Pirms desmit gadiem Inese izlēma mācīties spāņu valodu pie mums, un tad pēc gadiem pieciem viņa sāka strādāt pie savas dziesmas portugāļu valodā, tāpēc jautāja man un vēl vienam pasniedzējam padomus saistībā ar izrunu. Portugāļu valoda man ir kā otra dzimtā, jo nāku no Ekstremaduras apgabala Spānijā, kas ir ļoti tuvu robežai ar Portugāli.
Inese: Jā, tā bija. Pirms desmit gadiem Havjeru zināju kā spāņu kultūras centra Séneca vadītāju. Sāku tur mācīties, iepazināmies vairāk, tad viņš man palīdzēja veidot minēto dziesmu, aptuveni pirms diviem gadiem piedalījāmies vienā filmēšanas projektā Séneca kino pulciņā. Filmas tapšanas laikā Havjers stāvēja man blakus, dziedāja, arī es sāku dziedāt, un sapratām, ka mums labi skan kopā. Tad sanāca tā, ka Andris Ērglis, ar kuru ik pa laikam koncertējam, netika uz koncertu, un piedāvāju Havjeram uzstāties. Viņš piekrita, izveidojām koncertprogrammu, cilvēkiem ļoti patika, mums pašiem arī, un sapratām – jāmuzicē kopā. Manā otrajā albumā Atkal un vēl satikties vajadzēja duetu, uzrunāju Havjeru, un tā nonācām līdz dziesmai Viņi dejoja vienu vasaru. Havjers ir liels Imanta Kalniņa fans.
Pilnu sarunu ar Inesi un Havjeru var izlasīt žurnālā Patiesā Dzīve, kas no 11. aprīļa pieejams labākajās preses tirdzniecības vietās visā Latvijā. Žurnāla digitālo versiju meklē vai abonē Zurnali.lv.
