Dace Tomsone gatavo bērnus un jauniešus X stundai: "Patriotismu var iemācīt"
Dace Tomsone ir sieviete, kas iedvesmo ar savu apņēmību un mērķtiecību. Bijusi glābēja uz ūdens un fiziskās sagatavošanas trenere bērniem, tagad viņa ir Jaunsardzes instruktore un valsts aizsardzības mācības pasniedzēja vidusskolās – darbs ir veltīts jauniešu izglītošanai un patriotisma vērtību stiprināšanai.
No glābējas par valsts aizsardzības mācības pasniedzēju
Militārā sfēra man vienmēr ir likusies saistoša. Agrāk strādāju par glābēju uz ūdens, esmu bijusi arī fiziskās sagatavošanas trenere bērniem, sākot no pašiem mazākajiem līdz pusaudžu vecumam. Bet tad sapratu, ka vajag kaut ko jaunu. Kad 2022. gadā sākās karš Ukrainā, tas kļuva par pamudinājumu atrast jaunu izaicinājumu. To diktēja pati dzīve, jo kara pirmajās dienās, atnākot uz treniņu, varēja redzēt, ka bērniem acīs ir jautājums: kas būs tālāk? Jo viņi taču redz, ka vecāki ir pielipuši pie televizoriem un ir neziņā par nākotni. Aprunājoties ar draugiem profesionālajā militārajā dienestā, uzzināju, ka ir taču Jaunsardzes centrs un tūlīt tiks ieviesta obligātā valsts aizsardzības mācība. Divu nedēļu laikā noslēdzu līgumu un tā nu tagad strādāju šajā jomā.
Ir izveidots speciāls aizsardzības mācības pasniedzēju apmācības kurss. Pārsvarā pasniedzēji nāk no trim blokiem: profesionālie karavīri, zemessargi un rezerves karavīri vai arī treneri. Taču visiem pamatā ir vai nu militārā pieredze, vai arī pieredze darbā ar jauniešiem. Pat ja tev ir zemessarga un pedagoga pieredze, tik un tā Jaunsardzes centrā būs jāiziet īpašs apmācības kurss, kas notiek militāros poligonos. Pēc tam vismaz reizi divos mēnešos ir papildu kursi.
Kad dzima ideja par valsts aizsardzības mācību, tad Latvijā vēl nebija ieviests valsts aizsardzības jeb obligātais dienests. Jaunsardze jau sen pastāvēja, taču ārpus tās palika diezgan daudz jauniešu, kuriem nebija nekādu zināšanu militārā jomā. Tādēļ, lai veidotu visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu, ir nepieciešams gan valsts aizsardzības dienests, gan valsts aizsardzības mācība. Patlaban ir pamats domāt, ka pēc gadiem pieciem visiem 18 gadus vecajiem jauniešiem būs pamatzināšanas valsts aizsardzības jautājumos – kā teorētiskas, tā praktiskas. Lai arī vislabāk jauniešiem, protams, patīk šaušana, tā ir tikai viena neliela daļa no visa apmācību kursa. Vēl tajā ir demokrātijas un patriotisma temati, noturība krīzes situācijās, lauka kaujas iemaņu praktiskās nodarbības, orientēšanās un tā tālāk.
Dronu vadīšanas kursi un azimuta mērīšana
Jaunieši mācās darboties arī ar kompasu, nevis tikai ar Google karti, jo sakari var būt traucēti. Ejam ārā, mācāmies orientēties apkārtnē un lasīt karti, mērām azimutu (leņķis starp atskaites plakni un punktu). Ir arī dronu vadīšanas kurss, kas jauniešiem ļoti patīk. Te nav runa tikai par militāra rakstura krīzi vien, jo ir taču iespējamas arī dabas katastrofu izraisītas krīzes. Piemēri nav tālu jāmeklē, pietiek atcerēties kaut vai Covid-19 pandēmiju, kad vienā dienā apstājās visa pasaule un neviens īsti nezināja, kā rīkoties. Ikvienam no mums šādā situācijā ir sava loma, tādēļ mēs ar jauniešiem daudz runājam par to, ko iesākt krīzes situācijā. Ja gadījumā būs militāri draudi, tad nebūs vairs tā kā Pirmajā vai Otrajā pasaules karā, kad visus vīriešus sūtīja uz fronti. Taču tas gan ir fakts, ka ar savu paniku mēs varam traucēt tiem cilvēkiem, kuri aizstāvēs valsti. Tādēļ jauniešiem laicīgi jāskaidro, ko šādā situācijā iesākt. Piemēram, kā sazināties ar pārējiem ģimenes locekļiem, ja vairs nav pieejami ierastie sakaru līdzekļi. Manuprāt, šāda pieeja jauniešiem, kuri tādā vecumā jau tāpat ir diezgan trauksmaini, palīdz nomierināties un rada sajūtu: ja kaut kas notiks, es zināšu, ko man darīt.
Mācību programma ir ļoti labi izstrādāta tādā ziņā, lai nepārklātos ar citiem mācību priekšmetiem. Mēs mazliet pieskaramies arī Latvijas vēsturei: valsts izveidošanai, svarīgiem militāra rakstura notikumiem un ar šo jomu saistītiem cilvēkiem. Mudinām domāt par patriotismu – kas tad mūsdienās vispār ir patriotisms? Varbūt patriots ir tas, kurš pērk vietējo zemnieku produktus vai fano par Latvijas izlasi kādā sporta veidā? Galvenais ir mudināt jauniešus domāt. Bieži vien jaunieši saka: “Man jau valsts neko nav devusi!” Tad iebilstu: “Pag, bet tev taču par mācībām nav jāmaksā? Un vēl stipendiju tu saņem! Tad jau varbūt valsts tomēr kaut ko dod? Un tu pats taču mācies skolā latviešu valodā, neesi aizbraucis uz Austrumiem – varbūt arī tas savā ziņā ir patriotisms?” Manuprāt, patriotismu var iemācīt. Tomēr tas ir iespējams tikai tad, ja pats kā pasniedzējs tiešām tici tam, ko stāsti, un spēj būt tolerants pret citiem viedokļiem.
Meitenes, kas nevar sagaidīt šaušanas nodarbības
Meiteņu attieksme pret aizsardzības mācību ir dažāda. Vienas sūdzas, ka ārā ir auksti, bet citas nevar vien sagaidīt, kad saņems ieroča imitāciju un varēs iet ārā. Kopumā meitenes ir apzinīgākas, uzcītīgākas un ilgāk spēj saglabāt uzmanību. Nevarētu teikt, ka puišiem aizsardzības mācība patiktu izteikti labāk nekā meitenēm. Te gan pasniedzējam liela uzmanība jāpievērš jauniešu veselībai, jo daļai tiešām ar to ir problēmas. Tādēļ instruktoram jābūt radošam, lai katram atrastu savu pieeju un alternatīvu nodarbību plānu, ja jaunietis, piemēram, pasaka, ka morālu apsvērumu dēļ neņems rokās ieroci.
Pie šaušanas ar triecienšauteni var tikt tikai no 18 gadu vecuma sertificētā šautuvē vai poligonā. Taču pirms tam ir nodarbības ar straikbola jeb airsofta ieročiem, kas lielā mērā ir triecienšauteņu kopijas, tikai šauj ar plastmasas lodītēm. Pirms nodarbībām jāapgūst drošības noteikumi, un vispirms ir tā sauktā “sausā šaušana”, kurā jānokārto tests par drošības jautājumiem. Kamēr tas nav nokārtots, līdz praktiskai šaušanai netiek. Patlaban testējam arī lāzera šaušanas simulatorus, kas ļaus vēl detalizētāk imitēt šaušanas parametrus, piemēram, vēja stiprumu. Jauniešiem ļoti patīk praktiskas nodarbības. Piemēram, maskēšanās krāsojuma uzklāšana sejai. Pēc tam gan mums saka, lai neļaujam braukt viņiem tādā izskatā sabiedriskajā transportā, jo pilns TikToks ar tādiem video, taču ko var darīt, ja gribas mammai parādīt, cik labi esi nomaskējies!
Iedvesma militārajai karjerai
Manās nodarbībās ir arī fiziskā motivācija – ja kāds nokavē nodarbības sākumu, tad jāpilda noteikti vingrinājumi. Bet puikām pret to nav iebildumu: ja nokavē, tad uzreiz prasa: “Kāds šodien vingrinājums? 25 reizes piepumpēties? Var sadalīt vairākos piegājienos? Paldies!” Vienkārši sākumā jānosaka spēles noteikumi un visiem tie jāievēro. Tas attiecas arī uz mani – ja nokavējos, tad pumpējos arī es. Tā pamazām vien veidojas sadarbība, un var redzēt, ka pirmajā gadā viņi varbūt ir atturīgāki, bet otrajā jau paši interesējas, ko jaunu varēs apgūt.
Aizsardzības mācība vismaz daļu jauniešu mudina domāt par militāro dienestu pēc skolas – domāju, ka pēc vidusskolas beigšanas daudzi labprāt to izvēlēsies. Turklāt dienestā maksā arī algu, bet pēc tā var lemt, ko darīt tālāk, – iet mācīties augstskolā vai varbūt izvēlēties profesionālo dienestu.
Ar padomju laiku militāro mācību šo nevar pat salīdzināt. Nav tur nekādas “ģedovščinas”, arī matus neviens neliek nodzīt uz nullīti. Kaut gan bija gadījums, kad puiši paši gribēja nodzīt matus. Teicām, ka tā neviens vairs nedara, taču viņi uzstāja. Bija pat sagādājuši vecāku atļaujas, tādēļ nācās iedarbināt visu komandķēdi, līdz beigu beigās no komandieriem saņēmām zaļo gaismu matu griešanai. Puiši paši par to bija ļoti priecīgi! Daudziem arī liekas, ka būs problēmas ar ēdināšanu, taču pēc nometnes visi ir apmierināti un atraduši jaunus draugus. Liels prieks ir dzirdēt atsauksmes no vecākiem par to, ka, mājās pārnākuši, bērni dalās ar to, ko jaunu ir iemācījušies. Galu galā, tas taču ir tikai normāli, ja puika iemācās saklāt gultu, sakārtot savu somu un no rīta laicīgi piecelties.”
Tikai bez panikas! Daces Tomsones padomi ģimenēm X stundas gadījumam
Saglabāt mieru. Galvenais ir necelt paniku un palikt uz vietas. Pirmās trīs diennaktis jeb 72 stundas jāpaliek tur, kur ģimene atrodas. Ja šajās 72 stundās mēģinās kaut kur braukt vai bēgt projām no valsts, tas traucēs bruņoto spēku pārvietošanos. Jāņem vērā, ka ārkārtas situācijā par privātā īpašuma drošību neviens īpaši nerūpēsies – ja automašīnas būs aizšķērsojušas ceļu un traucēs armijai, tad tās vienkārši iestums grāvī.
Sagādāt pirmās nepieciešamības lietas. Šo 72 stundu laikā būs jāiztiek ar to, kas nu kuram ir mājās, tādēļ nepieciešams laicīgi sagatavot sarakstu ar vajadzīgo. Detalizētu paraugu var atrast sargs.lv mājaslapā. Es ieteiktu katram izvērtēt savas ģimenes vājos punktus. Kādi medikamenti ir nepieciešami? Kā organizēt sazināšanos savā starpā? Piemēram, ja pazūd telefons, tad vajadzētu būt blociņam, kurā sarakstīti svarīgākie numuri. Vēl laicīgi derētu sagatavot dokumentus un to kopijas.
Dzeramā ūdens rezerves. Neticu, ka kādā latviešu ģimenē varētu nepietikt ēdamā trijām dienām! Taču par ūdeni gan vajag padomāt, īpaši daudzdzīvokļu mājās, kur krīzes situācijā var pārtrūkt ūdens piegāde augšējiem stāviem. Tādēļ jānoskaidro, kur atrodas mājas centrālais ūdens padeves krāns, ko tādā gadījumā var izmantot ūdens ieguvei. Parastais radioaparāts ar baterijām – arī tādam ir jābūt mājās, lai varētu iegūt informāciju, ja citi kanāli nebūs pieejami.
Prasīt padomu bērniem. Ja ģimenē ir vidusskolas vecuma jaunietis, kurš apgūst valsts aizsardzības mācību vai mācās Jaunsardzē, ir vērts prasīt padomu viņam. Jauniešiem iesaku mājās ar vecākiem pārrunāt rīcību krīzes situācijā: kā uzturēs sakarus, kur tiksies, ja ierastie sakaru kanāli pārtrūkuši, kā vajadzības gadījumā evakuēt mājdzīvniekus, kur atrodas to pārnēsāšanas kastes, ēdiens un dokumenti? Visiem šiem jautājumiem ir jābūt skaidriem un izrunātiem jau pirms tam. Ja gadījumā kaimiņos dzīvo kāds vientuļais pensionārs, tad padomāt par to, kā palīdzēt viņam.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Jaunās paaudzes gatavošana X stundai" saturu atbild SIA Izdevniecība Rīgas Viļņi.
