5 veidi, kā pavadīt Ziemassvētkus ar sirdi

Tam vajadzētu būt laikam, kad kaut nedaudz atgūstamies no ikdienas steigas, no pienākumiem un skrējiena, kas dažkārt liek aizmirst, ka dzīve nav tikai darāmo darbu saraksts. Tieši tāpēc vajadzētu sev atgādināt, ka aiz spožajām lampiņām un dāvanu maisiem slēpjas dziļāks jautājums — kā padarīt svētkus par pieredzi, kas uzrunā sirdi un dvēseli? Jēgpilni Ziemassvētki sākas tur, kur mēs izvēlamies būt klātesoši, pateicīgi un atvērti viens otram. Šajā rakstā aplūkosim kādas tradīcijas padara Ziemassvētkus par sirds un dvēseles svētkiem, iepretim pirkšanas un skriešanas maratonam.

1. Kopā būšanas svētki

Ceļojumu aprakstos no visas pasaules bieži sastopama atziņa: svētki kļūst dzīvi tad, kad tie kļūst kopīgi. Kā norāda Lonely Planet  kultūras tradīciju pētniecība, dažādās valstīs kopā būšana tiek svinēta atšķirīgi, bet vienmēr ar līdzīgu mērķi — radīt telpu tuvībai. Arī mūsu pašu mājās kopā būšana var izpausties vienkāršos rituālos: vakara pastaigā, lēnā sarunā pie tējas, kad ģimenes locekļi vienkārši dalās ar dienas notikumiem. Šādi brīži veido emocionālo drošību, ko psiholoģijā bieži uzsver kā vienu no galvenajiem miera avotiem svētku laikā.

2. Dāvanas ar nozīmi

Saskaņā ar psiholoģijas pētījumiem par tradīciju nozīmi (PsychCentral), dāvanas vislielāko iespaidu rada tad, kad tās atspoguļo attiecību un savstarpējās rūpes — nevis statusu vai cenu. Tas var būt kaut kas vienkāršs: neliels, pašdarināts suvenīrs, grāmata ar īpašu ierakstu, iemīļotas receptes pieraksts vai ierāmēts foto ar kopīgi piedzīvotu mirkli. Dāvanas ar nozīmi stiprina piederības sajūtu, jo tās atgādina: “Tu esi man svarīgs.” Šādas izvēles atspoguļo tendenci, ko kultūras pētnieki novēro daudzviet pasaulē — cilvēki arvien biežāk dod priekšroku ilgtspējīgām, personiskām dāvanām.

3. Svētku garšas svinīgās, kopīgās vakariņās

Svētku mielasts daudzās kultūrās tiek uzskatīts par vienu no centrālajiem svētku rituāliem, un Lonely Planet ceļojumu aprakstos bieži tiek uzsvērts, ka tieši kopīga maltīte vieno cilvēkus. Svētku galds kļūst par kopības simbolu, kad ēdiens ir tapis kopā, kad bērniem ļauj ķēpāties ar mīklu, vecvecākiem uztic iemīļoto recepšu atcerēšanos un atmiņu stāstīšanu un ikviens drīkst ielikt maltītē daļiņu savas mīlestības. Un, ja gribas klusu svinīgumu, bezalkoholiskais Freixenet 0.0% Rosé sniedz to maigo, dzirkstošo noskaņu, kas iederas gan ģimenes vakariņās, gan mierīgā divvientulībā.

4. Miers kā daļa no svētkiem

Mieru veicinoši rituāli svētkos palīdz mazināt stresu un atjaunot emocionālo līdzsvaru. Tie nav sarežģīti — tie ir vienkārši mirkļi, kuros ir ļauts ieelpot dziļāk. To var izdarīt dažādos veidos, piemēram, veicot lēnas rīta pastaigas pirms dienas rosības, kopīgi baudot klusuma brīdi pie kamīna vai svecītes, pateicoties ģimenei par ikdienas rūpēm, apzināti atslēdzoties no telefona un sociālajiem tīkliem kaut vai uz pāris stundām. Daudzviet pasaulē šādi mierpilni rituāli tiek uzskatīti par svētkus vienojošu elementu — tie ļauj atcerēties, kāpēc mēs vispār svinam.

5. Ir viegli būt labam — īpaši Ziemassvētkos

Gan ceļojumu žurnālisti, gan psihologi vienojas: labestība ir universāla valoda. Tā var būt klusa, pieticīga un nemanāma, bet tās ietekme ir dziļa. Mazo labdarības darbu spēks ir pierādīts arī pētījumos (PsychCentral) — tie palīdz radīt kopības sajūtu un nostiprina emocionālo saikni starp cilvēkiem. Kā vienkārši paveikt labu darbu Ziemassvētkos? Jūs varat aiznest piparkūku šķīvi kaimiņiem, piezvanīt sen neredzētam draugam vai ģimenes senioram, ziedot labdarības organizācijai, kas veic Jūsu vērtībām atbilstošu darbu, arī draudzīgs uzmundrinājums vai kompliments var radīt vairāk prieka un siltuma līdzcilvēka sirdī. Šādi rituāli, lai arī klusi un nemanāmi, veido labvēlīgu gaisotni gan mājās, gan sabiedrībā un dažkārt ir daudz vērtīgāki par dāvanām.

Nobeigumā — lai klusi, bet dzirkstoši svētki

Ziemassvētki, kas pārtop no skrējiena pa veikaliem par jēgpilnu pieredzi, atgādina par mūsu vienkāršajām, tomēr svarīgajām vajadzībām — būt saredzētam, sadzirdētam un piederīgam. Kad aizveras veikalu durvis un iedegas svētku sveces, paliek tikai tas, kas patiesi svarīgs: sirds tuvums, pateicība un laiks kopā. Galu galā — Ziemassvētki nav par to, ko saņemam, bet par to, kā spējam dot. Tieši tur arī mīt klusā, dzirkstošā svētku būtība.