“Sociālie tīkli mūs salauž” - britu dziedātājs Kalums Skots atzīst, ka cīnās ar ķermeņa dismorfiju

36 gadus vecais dziedātājs un dziesmu autors atzīst, ka domājis par pašnāvību: "Es nonācu punktā, kur man bija ļoti zems pašvērtējums, ļoti zema pašapziņa... Es domāju: "Es neredzu, kā mana dzīve varētu no šī brīža kļūt labāka.””

Viņu no kritiena atpakaļ noturēja vien doma par to, kā tas sagrautu viņa māti Debiju – tā viņš ieguva spēku meklēt palīdzību. "Tas, ko tobrīd uztvēru kā zemāko punktu savā dzīvē, patiesībā izrādījās izšķirošais brīdis – kad es spēju piecelties... un aiziet prom, asarām un emocijām līstot. Tas bija brīdis, kad sapratu, ka man jācīnās par labāku mentālo veselību."

Kopš tā laika viņa mūzika ir straumēta vairāk nekā miljardu reižu, ierindojot viņu tādu leģendu kā "The Rolling Stones", Vitnijas Hjūstones un ABBA vidū. Viņa lielākais hits Lielbritānijā –"Dancing On My Own” kaverversija – sasniedza otro vietu singlu topā, bet videoklips YouTube skatīts vairāk nekā pusmiljardu reižu.

Tas viss šķita neiedomājams tikai pirms desmit gadiem. Tolaik Skots strādāja personāla nodaļā Halas pilsētas domē, kad šovs "Britain's Got Talent" padarīja viņu par vienas nakts zvaigzni – pēc tam, kad viņš no Saimona Kauela saņēma “zelta pogu” jeb automātisku ceļazīmi uz pusfinālu. Viņš iekļuva finālā un viņa straujais uzplaukums bija kā sapņa piepildījums, taču viņš atzīst, ka viss nebija tik rožaini. "Tad es pirmoreiz sāku piedzīvot panikas lēkmes," viņš saka. "Man tas bija biedējoši – pēkšņi nonākt šajā pasaulē. Nav rokasgrāmatas, kā sadzīvot ar slavu. Cik man zināms – tāda neeksistē."

Mūzikas industrija, pēc Skota vārdiem, ir vide, kur “cilvēki nemitīgi kaut ko grib no tevis”. Viņš atsaucas arī uz bijušā One Direction dalībnieka Liama Peina nāvi – kurš arī kļuva slavens "X Faktors" šovā – kā skaudru atgādinājumu par publiskās dzīves radīto spiedienu.

"Peina nāve varētu būt modinātāja zvans visai industrijai," saka Skots. "Tā izgaismo to milzīgo spiedienu, gaidas un slodzi, ko izjūt jaunie mākslinieki. Lai būtu radošs, vajadzīgs līdzsvars – bet šī industrija ir vieta, kur māksla saskaras ar patērētāju pasauli. Un tur jāuzmanās, lai šī robeža nesāk ielauzties tavā sirdī un dvēselē."

Kalums Skots savu vēlmi uzstāties tūkstošiem cilvēku priekšā allaž nesis sevī kopā ar smagu cīņu pret mentālās veselības traucējumu – ķermeņa dismorfiju. "Tā ir industrija, kur ne tikai klausās mūziku, bet arī uz tevi skatās, vērtē un analizē. Ir grūti sevi atklāt – gan, lai izklaidētu, gan lai tiktu kritizēts," viņš saka.

Saskaņā ar Body Dysmorphic Disorder Foundation datiem, šī diagnoze var skart līdz 2 % pieaugušo Lielbritānijā. Cilvēki stundām uztraucas par šķietamiem fiziskiem trūkumiem, kas smagi ietekmē darbu, attiecības un sociālo dzīvi.

Skots stāsta: "Manā gadījumā tas sākās jau bērnībā – bija sarežģījumi ar seksualitāti, tēvs aizgāja no ģimenes, es pazaudēju visus savus draugus... Daudzi iemesli saplūda kopā un noveda līdz ķermeņa dismorfijai."

Sliktākajos brīžos viņš apsēsti dokumentējis savus “trūkumus”. "Cilvēkiem, kuri cieš no ķermeņa dismorfijas, sajūta ir kā būt ieslodzītam pašam savā ķermenī. Tas ir briesmīgi. Sociālie tīkli to tikai pastiprina, jo katrs dzīves mirklis tiek idealizēts Instagramā. Bet tā nav īstā dzīve. Cilvēki neliek tur savus sliktākos brīžus. Kāds mostas sešos no rīta ar perfektu frizūru un smaidu – bet kāds ir uzstādījis kameru, lai to iemūžinātu. Tā nav realitāte."

Kā mentālās veselības atbalstītājs, viņš vēlas nodot cerības pilnu vēstījumu saviem faniem un plašākai sabiedrībai:"Es šeit nebūtu, ja pats sev nebūtu devis šo iespēju. Ir svarīgi palikt stipram, ticēt sev. Viss ir iespējams."