Detektīvs ar sirdi plaukstā. Seriāla "Slepkavība mazpilsētā" recenzija
Lielam, lādzīgam sunim līdzīgs policijas šefs, pašapzinīga, valdzinoša bibliotekāre un cilvēciskas drāmas, kas eskalējas noziegumos – mazliet neparastu skatījumu uz klasisko detektīvstāstu piedāvā jaunais seriāls "Slepkavības mazpilsētā". Interesanti, ka šī seriāla idejiskie pirmsākumi meklējami jau trīsdesmit gadus senā pagātnē, turklāt kāda ļoti slavena tēva sapni turpinājis viņa mazāk slavenais dēls.
Kanādas un ASV kopražojuma detektīvseriālu «Slepkavība mazpilsētā» Latvijas skatītājiem otrdienās pulksten 22 piedāvā kanāls «Epic Drama». Seriāls patiks atmosfēriska detektīva cienītājiem, jo te ir mazāk spriedzes un vairāk sarunu, kā arī dažādu attiecību drāmu un cilvēka iekšējās būtības līkloču. Policijas šefs mazāk rīkojas ar policejiskām metodēm, vairāk orientējas uz empātiju un psiholoģiju.
Seriāla pamatā ir kanādiešu rakstnieces L. R. Raitas tā dēvēto «Ālberga un Kasandras sēriju» – kriminālromāni par policijas šefu Karlu Ālbergu. Romānu darbība notiek mazā pilsētiņā Britu Kolumbijā, provincē Kanādas dienvidrietumos Klusā okeāna krastā. Tur tapa filmēts arī seriāls, līdz kuram ceļš izrādījies ļoti ilgs – vairāk nekā trīsdesmit gadu.
Nejaušība nosaka likteni
Galveno lomu, izmeklētāju Karlu Ālbergu, atveido Rosifs Sazerlends, kas ir no slavenas aktieru ģimenes. Rosifs ir kanādietis, dzimis Vankūverā, bet kopš septiņu gadu vecuma dzīvojis Parīzē. Savu īpatnējo vārdu saņēmis par godu režisora Frederika Rosifa uzvārdam.
Viņa tēvs ir slavenais Donalds Sazerlends (latviešu skatītājiem zināms no filmām «Darbs itāliešu gaumē», «Lepnums un aizspriedumi» un daudzām citām), māte – aktrise Fransīne Rasete. Arī Rosifa brāļi Anguss un Rougs ir aktieri, slavenākais no visiem brāļiem gan ir Rosifa pusbrālis Kīfers Sazerlends. Tiesa, arī Rosifs pats ir pavīdējis tādos seriālos kā «Monks» un «Ātrā palīdzība» un pat bijis nominēts vairākām balvām. Turpinot aktieru dinastiju, viņš arī apprecējis aktrisi (tiesa, britu izcelsmes), seriāla «Karaliste» kolēģi Selīnu Sindenu. Laulībā pirms astoņiem gadiem dzimis dēls Teodors.
Pats Rosifs jaunībā nebūt nedomāja kļūt par aktieri – šīs dotības dēlā saskatīja viņa pieredzējušais tēvs. Sākotnēji Rosifs Prinstonas Universitātē studēja filozofiju un rakstniecību, līdz kāda kursabiedrene reiz vērsās ar lūgumu viņas diplomdarbam uzņemt īsmetrāžas filmiņu: «Nekad nebiju paudis vēlmi ar ko tādu nodarboties, bet, šķiet, mans uzvārds viņai radīja iespaidu, ka esmu kvalificēts režisors. Jau pirmajā dienā mans vadošais aktieris paziņoja, ka filmēties šādā projektā esot zem viņa goda, un man nācās pašam ielēkt galvenajā lomā. Kad tēvs ieraudzīja galarezultātu, viņš paziņoja, ka tieši ar šo man esot dzīvē jānodarbojas.»
Trīsdesmit gadi atvilktnē
Arī seriālam «Slepkavības mazpilsētā» ir aizkustinoša saikne ar Rosifa tēvu, slaveno Donaldu Sazerlendu, kurš salīdzinoši nesen – 2024. gada jūnijā – pameta šo pasauli cienījamā 88 gadu vecumā.
Pirms trīsdesmit gadiem Donaldam Sazerlendam iepatikās kriminālromāni par policijas šefu Karlu Ālbergu, un viņš bija sadomājis ekranizēt pirmo kā pilnmetrāžas filmu ar nosaukumu «Aizdomās turamais». Donalds pats ļoti gribēja nospēlēt atslēgas figūru, īgno un noslēgto Džordžu Vilkoksu. Un, ja sākotnēji Donalds Sazerlends bija par jaunu šai lomai, gadu gaitā vecuma starpība arvien saruka. Tikai pēc trīsdesmit gadiem beidzot tapa scenārijs divu stundu garai filmai, kas producēšanas peripetijās izvērtās par astoņu sēriju seriālu. Kaut vecuma ziņā Donalds Sazerlends nu bija pilnībā piemērots savai sapņu lomai, viņa veselība piedalīties projektā vairs neļāva, tāpēc šī loma tika Džeimsam Kromvelam, ne mazāk ievērojamam aktierim…
Talants vai ģimenes būšana?
Kad pilnmetrāžas filmas «Aizdomās turamais» scenārijs kļuva par scenāriju seriālam «Slepkavības mazpilsētā», fokuss no pirmās grāmatas protagonista Vilkoksa pārvirzījās uz detektīvu Karlu Ālbergu, kas nu kļuva par galveno seriāla varoni. Producenti sāka kastingu, un pirmais sarakstā bija Rosifs Sazerlends.
«Sākumā tā bija kārtējā parastā noklausīšanās,» vēlāk stāstīja aktieris. «Es daudzkārt esmu spēlējis izmeklētājus, un no sākuma piekritu nelabprāt. Turklāt tā bija noklausīšanās tiešsaistē, un es šajās lietās nejūtos pārāk droši. Bet materiāls bija labs, turklāt es tikko savam dēlam biju pateicis, ka jābūt drosmīgam un jādara tas, no kā ir bail.» Rosifs gan nekad nebija gājis caur «producentu sprostuguni» – to viņš pats atklāti atzina, kārtējo reizi saceļot sabiedrībā viļņošanos par nepotisma jeb radu būšanas tēmu.
«Es nezinu, cik lielu lomu tajā visā nospēlēja dzimtas jautājums,» aktieris pēc tam teica. «Protams, viņi zināja manu tēvu, tāpēc romantiskā ideja, ka seriālā viņa vietā spēlēšu es, viņiem varētu būt bijusi diezgan kārdinoša. Bet, ja mēdz teikt, ka tikai ģimenes būšana dod iespēju kaut ko izdarīt, tad jau var teikt, ka visa mana karjera balstās tikai uz tās! Es nebūtu kļuvis par aktieri, ja tāds nebūtu mans tēvs. Viņš ieraudzīja manī to, ko es pats vēl neaptvēru, un atvēra ceļu uz «lielo ģimeni» – aktieru un stāstnieku ģimeni.»
Lai nu kā būtu, divas nedēļas pēc kastinga Rosifam piezvanīja un teica, ka studiju šefi ir ieinteresējušies par viņu atbilstošajā lomā. «Mēs viņu noklausījāmies, un viņš bija fantastisks – raupjš, bet vienlaikus maigs, apveltīts ar tādu kā neveiklu, aizkustinošu seksualitāti, un arī pēc vecuma bija piemērots,» atceras producents Džefs Vahtels.
Pēc tam bija «jūtu ķīmijas» tests ar vairākām aktrisēm, un galvenā sieviešu loma tika aktrisei Kristīnei Krūkai. Vahtels romānu starp abiem galvenajiem personāžiem nosauca par «visa kriminālā procesa slepeno mērci».
Pievilcīgā «sieviete bez noteikta vecuma»
Arī Kristīne Krūka ir pietiekami zināma aktrise (piemēram, no seriāliem «Skaistule un briesmonis», «Smolvila» u.c.).
Būdama ķīnietes un holandieša atvase, viņa izceļas ar neparasta veida pievilcību. Krūku nereti dēvē par «sievieti bez noteikta vecuma», jo viņa tiklab var šķist skaista trīsdesmitgadniece kā labi kopta sieviete, kurai jau pāri pusgadsimtam.
Krūka jaunībā profesionālā līmenī ir nodarbojusies ar karatē un vingrošanu, līdz mugurkaula deformācijas dēļ nācās no šīm nodarbēm atteikties. Jauniete pēc vidusskolas grasījās studēt tiesībzinātnes vai psiholoģiju, tāpēc bija visai pārsteigta, kad televīzijas kanāla kastinga direktors viņu uzrunāja un viņa saņēma lomu pusaudžu televīzijas ziepju operā. Pēc tam jau studijām vairs neatlika laika, jo filmēšanās sekoja cita citai, tiesa, vēlāk viņa ieguva bakalaura grādu producēšanā. Pērn Krūka pēc «jūtu ķīmijas» testa tika apstiprināta pašapzinīgās, seksuāli pievilcīgās, neatkarīgās bibliotekāres Kasandras lomai seriālā «Slepkavības mazpilsētā».
Seriāls godina leģendu
Interesanti, ka līdz lomas apstiprināšanai Rosifam nebija ne jausmas par ilggadējo sava tēva saistību ar šo projektu. Tikai pēc tam viņš bija padalījies jaunumos ar Sazerlendu senioru: «Es viņam aprakstīju šo personāžu, šo detektīvu, kas negrasījās darīt savu darbu, iebiedējot ļaudis ar savu žetonu, savu pistoli, savu uniformu, bet tā vietā cenšas izdabūt no cilvēkiem patiesību ar savu cilvēcību; ka viņš ir no tiem, kas nes sirdi plaukstā un nav dēmonu apsēsts. Kad to visu izstāstīju, tēvs ar zināmu satraukumu jautāja, kas tas par projektu. Teicu, ka tas ir ar pagaidu nosaukumu «Ālbergs». Tad arī es uzzināju, ka viņš ir ļoti labi pazīstams ar šīm grāmatām, jo jau pirms trīsdesmit gadiem bija sākušies viņa centieni panākt to ekranizēšanu.»
Uzņemšanas laikā Rosifs bieži sazinājās ar savu tēvu, kurš, kamēr vien spēja, aktīvi interesējās par seriāla uzņemšanas gaitu. Tomēr viņš nekad nedeva dēlam nekādus padomus par to, kā spēlēt lomu, un Rosifs par to bija pateicīgs: «Es tāpat droši vien tos nebūtu pieņēmis. No otras puses, tēvs nesaprotamā kārtā man pilnībā uzticējās. Patiesībā tēva padoms man kā aktierim vienmēr ir bijis vienkāršs, viņš teica – vai nu tu spēlē kvalitāti, vai patiesību. Ar to viņš domāja – vai nu tu spēlē to, ko sagaidi, dzirdi, jūti, lasot scenāriju, vai arī rocies nedaudz dziļāk, meklējot to avotu, no kura dzimst dažādi pārsteigumi, jo cilvēki jau nav ieprogrammēti roboti, tie nereti ir neparedzami, un tieši visas šīs dažādās pretišķības arī padara mūs par tiem, kas esam. Šis vingrinājums, domāju, arī ir noteicis manu karjeru un allaž virzījis mani uz priekšu.»
Uzreiz pēc seriāla uzņemšanas beigām pērnā gada maijā Kanādas Saulainā krasta dienvidu piekrastē, Rosifs Sazerlends steidzās uz Floridu pie slimā tēva. Diemžēl Donalds Sazerlends pirmizrādi rudenī nesagaidīja – jūnijā viņš aizgāja aizsaulē, par to Rosifs ļoti pārdzīvoja: «Viņš bija tik laimīgs, ka man tika šī loma, un būtu ļoti, ļoti priecājies redzēt seriālu.» Seriāla pirmās sērijas titros redzams, ka tā veltīta Donalda Sazerlenda piemiņai. Tā bijusi Rosifa ideja, jo cilvēki prasījuši, ko varētu tādu izdarīt, lai izteiktu cieņu viņa tēvam un godātu viņu kā idejas aizsācēju un virzītāju. Veirs, kas jau iepriekš bija nodēvējis iespēju strādāt pie viena projekta ar diviem Sazerlendiem par «absolūti maģisku», bija sajūsmā par šo ideju: «Donalds bija tik ievērojams kinoindustrijas pārstāvis un viens no labākajiem, ja ne labākais Kanādas aktieris, turklāt bijis šim projektam klātesošs no pašiem pirmsākumiem.»
Pēc tēva nāves Rosifs tika saņēmis īpašu sveicienu: «Jūliju pavadīju namā Kvebekā, ko tēvs dēvēja par savām mājām zemē, ko tik ļoti mīlēja. Viņš tur pavadīja vasaras, un arī man daudz bērnības atmiņu saistās ar šo namu. Sāku tīrīt māju un šķirot dažādas mantas. Veicu šo darbu metodiski, telpu pēc telpas, līdz nonācu tēva guļamistabā. Un tur, uz naktsskapīša, blakus gultai, bija kaudzīte ar visām grāmatām par Ālbergu. Tā bija bijusi viņa lasāmviela.»
Jāpiebilst, ka visi sižeti no grāmatām vēl nav izlietoti, un filmu kompānijas 2025. gada janvārī apstiprinājušas seriāla 2. sezonas uzņemšanu.
