"Šī filma nav tikai par uzvarām, tā ir arī par cilvēku likteņiem," - režisors Dzintars Dreibergs par savu jauno darbu "Tīklā. TTT leģendas dzimšana"

Dzintars Dreibergs, vaicāts, kāpēc ķēries pie šīs tēmas, žurnālam "Kas Jauns" atzīst, ka pēc "Dvēseļu puteņa" viņam gribējies uztaisīt kaut ko vieglāku un izvēlējies sev tik tuvo basketbola tēmu, tāpēc, protams, pievērsies TTT – leģendārai komandai ne tikai Latvijā, bet pat visas pasaules mērogā. “Taču, kad ķēros pie darba, aptvēru, ka šī filma nemaz nebūs tik viegla. Domāju, ka tā būs par uzvarām, par slavas brīžiem, bet, kad sāku aizdomāties – kāpēc tūkstošiem cilvēku gāja uz TTT spēlēm, kāpēc viņi tā sekoja TTT –, sapratu, ka tie bija pēcokupācijas gadi, kad TTT meitenes šajos drūmajos laikos tautai bija iedvesmas avots, cēla nacionālo pašapziņu, deva spēku un pārliecību, ka Latvija sportā var sasist arī vareno Maskavu.

Strādājot pie filmas, tikos ar bijušajām TTT spēlētājām, uzzināju daudzas lietas, par kurām līdz šim neviens nebija runājis, kuru nav vēstures grāmatās. Gan par spēles niansēm laukumā, gan par to, kā pret viņām attiecās PSRS izlasē, gan citus interesantus faktus. Tas bija laiks, kad latvieši daudz nerunāja, izrādās, ka arī TTT komandas biedrenes cita citai daudz ko noklusēja – savus ģimenes lielākos noslēpumus neatklāja pat labākajām draudzenēm. Šis būs absolūti patiess stāsts, balstīts uz Dzidras Karamiševas dzīvi. Piemēram, šajā filmā sabiedrība pirmo reizi uzzinās, kāpēc viņa vispār spēlēja basketbolu, arī to, ka viņai bija brālis – leģionārs, kurš dzīvoja ārzemēs,” stāsta Dreibergs, atklājot dažus interesantus faktus par TTT: “Ne velti Ginesa rekordu grāmatā tā atzīta par 20. gadsimta labāko komandu. TTT radīja kombinācijas, kādas tagad spēlē visā pasaulē, tieši TTT meitenes bija pirmās, kas pirms došanās laukumā salika rokas kopā. Tagad tā ir pašsaprotama lieta, taču to ieviesa TTT. To man izstāstīja Skaidrīte Smildziņa-Budovska, sakot, ka tas bija TTT meiteņu pirmsspēles rituāls. Un ar tādu viņas bija neuzvaramas visā pasaulē, bet pārējās komandas sāka to kopēt.”

Filmas stāsta centrā ir Dzidra Uztupe-Karamiševa, ilgstoši vienīgā latviete Staļina laika PSRS izlasē, TTT pirmā kapteine un daudzkārtēja čempione, kurai basketbols bija instruments, lai pašai savu ārkārtīgi svarīgu iemeslu dēļ apspēlētu gan VDK, gan visu PSRS sistēmu. Uztupes-Karamiševas lomā iejutās aktrise Agnese Budovska. Lai sagatavotos lomai, viņa tik daudz trenējās basketbolā, ka viņas treneris Kristaps Saulītis pat izteicās, ka Agnese sasniegusi tādu līmeni, ka varētu nu spēlēt TTT komandā. Kāds ir Agneses basketbola prasmju līmenis tagad, kad filmēšana jau noslēgusies? “Skalā no 1 līdz 10, es teiktu, laikam jau tuvāk tam vieniniekam,” smejas aktrise, bet pēc mirkļa piebilst: “Nesen biju pamētāt bumbu, un nemaz nebija tik slikti. Metiens vēl saglabājies, trāpīt varu. Bet kopš filmēšanas beigām basketbolu spēlējusi neesmu.” Agnese atzīst, ka filmēšanas laiks bijis skaists, grūts, tad atkal skaists un atkal grūts: “Skaistums bija visā tajā, kas tobrīd notika manā dzīvē. Tāpat kā Dzidra tolaik, arī es biju tik tikko kā pēc bērna dzimšanas – kad sāku trenēties, mazajam bija pusotrs mēnesis. Skaistums bija mans mazais bērniņš – kad aizeju mājās un mani sagaida šis mazais brīnumiņš –, skaistums bija kaut kas jauns manā dzīvē – basketbols, ko sāku apgūt, kā arī viss filmēšanas process, bet grūtums – tieši viss tas pats. Jauni izaicinājumi dzīvē, jāapgūst daudz kas jauns, pēc treniņiem naktīs jāceļas pie bērna... Šķita, ka noguruma dēļ nokritīšu no kājām. Bet kopumā tas bija ļoti skaists gads.”

Tagad Agnese ir apguvusi basketbolu, iepriekšējās filmas "Wild East. Kur vedīs ceļš" dēļ viņa iemācījās jāt, bet nu viņai jaunās filmas dēļ jāmācās peldēšana. “Ceru, ka nākamajās filmās man nenāksies spēlēt hokeju vai regbiju. Tad gan laikam no šādām lomām atteikšos,” atsmej viņa.