"Splendid Palace" piedāvā filmas ar leģendāro Alēnu Delonu
Kinoteātris “Splendid Palace”, godinot izcilo kino leģendu, piedāvā skatītājiem noskatīties trīs retāk izrādītas sešdesmito gadu filmas ar Alēnu Delonu galvenajās lomās — “Melodija no pagraba”, “Plēsēji” un “Melnā Tulpe”. Tās ir filmas, kuras iezīmēja būtisku pagrieziena punktu aktiera turpmākajā karjeras ceļā.
Alēns Delons (1935-2024) pameta šo pasauli pagājušā gada 18. augustā, piedzīvojot grandiozu kino karjeru un atpazīstamību, atstājot aiz sevis vairāk kā 100 filmas un kļuva par kino leģendu. Pats sevi viņš mēdza saukt par artistu nevis par profesionālu aktieri, jo nekad nebija mācījies kinoskolās.
Jaunībā viņam bija sliktas attiecības ar vecākiem un vecvecākiem, un vienīgais, kas viņam patika, bija dziedāt korī. Viņu iesauca armijā, bet militārā disciplīna nebija viņa stiprā puse. Atbrīvots no armijas dienesta, Alēns Delons nopirka ieroci, nozaga džipu un uz 45 dienām nokļuva cietumā. Pēc vētrainā dzīves sākuma patēvs jaunietim lika apgūt miesnieka amatu, ar ko vēlāk viņš lepojās, ka ir vienīgais aktieris, kurš spēj eleganti sagriezt gaļu… Viņš strādāja dažādus fiziskus darbus, ko nekautrējās minēt savā biogrāfijā. Skarbā dzīves skola lieliski noderēja kinokameras priekšā. Viņa izcilās sportiskās un vizuālās dotības pamanīja un jaunā aktrise Bridžita Obēra, kura tikko bija filmējusies pie Alfrēda Hičkoka filmā “Noķert zagli” (1955), jaunekli Delonu paņēma līdzi uz Kannu kinofestivālu. Kino pasaule viņu ierāva starmešu gaismās un visu mūžu. Kino slava nogāzās pār viņu kā lavīna. Sešdesmitajos gados viņš nofilmējās 33 filmās, septiņdesmitajos — 34 kino darbos. Viņa vizuālais tēls — sliktais puisis ar eņģeļa seju un modeļa ārieni, iekaroja pasaules kino ekrānus.
28. maijā: “Melnā Tulpe” (1964, La tulipe noire), režisors Kristiāns Žaks
Lielās Franču revolūcijas priekšvakarā Rusijonas vietējās policijas priekšnieks Lamušs bezcerīgi dzen pēdas Melnajai Tulpei, maskā tērptam taisnības cīnītājam. Turot aizdomās Gijomu Senprē, viņam izdodas to ievainot, piespiežot Melno Tulpi rast sev aizstājēju sava dvīņubrāļa Žiljēna personā. Filma veidota pēc Aleksandra Dimā tāda paša nosaukuma romāna motīviem, taču galvenajiem personāžiem ne tikai mainīti vārdi, bet arī notikumi brīvi interpretēti.
Abus dvīņu brāļus filmā tēlo Alēns Delons. Filma ir atraktīva un it kā rotaļīga ar meistarīgām zobenu cīņām, pārģērbšanos un identitātes maiņu, kas Delonam izdodas ar vieglu pašironiju, bet tai nepiemīt amerikāņu klasiskajām filmām raksturīgās varonības. Delona sniegums Džūljena/Gijoma lomā un savam laikam pārsteidzoši labie specefekti, kas vienlaikus parāda abus varoņus kā pretpolus. Delona Gijoms ir mīlošs nelietis bet Džūljenu viņš atveido kā maigu un iejūtīgu puisi, kam nākas maskēties par Melno Tulpi. Ainas, kurās vienā kadrā redzami divi Deloni, bet inscenējums saglabā reālistisku risinājumu, ir tik labi realizētas, ka skatītājiem ir viegli aizmirst, ka tie veidoti kā tehniska atrakcija.
Vēlreiz Alens Delons pie līdzīga dubulttēla, zobenu cīņām, zirgiem un melnās acu maskas atgriežas filmā “Zorro”(1975). Filma bija viens no 60. gadu kino izklaides kases grāvējiem, kas atstājusi lielu ietekmi ne tikai uz skatītājiem, bet arī kino veidotājiem, tostarp režisora Aleksandra Leimaņa latviešu filmu diptihu“ Vella kalpi” (1970) un “Vella kalpi Vella dzirnavās” (1972).
29. jūnijā: “Plēsēji” (1964, Les félins/ Joy House), režisors Renē Klements
Noslēpumains trilleris ar Alēnu Delonu un aktrisēm Džeinu Fondu un Lolu Olbraitu galvenajās lomās. Tā ir balstīta uz 1954. gada Deja Kīna romānu ar nosaukumu “Joy House”.
Pēc pirmās lielās kino veiksmes filmā “Spožajā saulē” (1960, Plein soleil) režisors Renē Klemets turpina strādāt kopā ar tolaik jau slaveno Alēnu Delonu arī nākošajā filmā “Plēsēji”. Režisora Renē Klementa spriedzes filma veidota neonuāra stilistikā. Scenārijā ir daudz neprognozējamu sižeta pavērsienu un divas femme fatales, katra ar savu noslēpumu. Skaņu celiņu, kuru ar aizraujošu vadmotīvu veidojis 60. un 70. gadu mūziķis, argentīniešu pianists un komponists Lalo Šifrīns.
30. jūlijā: “Melodija no pagraba” (1962, Mélodie en sous-sol), režisors Anrī Verneijs
Filma ir amerikāņu rakstnieka Džona Trinjana romāna “Lielā laupīšana” (1960,The Big Grab) ekranizācija. Filmai iznākot uz ekrāna, tā gūst kritiķu atsaucību. Francijā to noskatās 3,5 miljoni skatītāju.
Tā laika kino zvaigzne Žans Gabēns tēlo novecojošu gangsteri, kurš tikko iznācis no cietuma un atlikušo dzīvi neplāno pavadīt smagi strādājot. Viņš sācis plānot grandiozu aplaupīšanu vienā no lielākajiem Kannu kazino. Par viņa pārinieku kļūst viņa bijušais cietuma kameras biedrs, jaunais avantūrists Francis (Alēns Delons), kuram neveicas iegūt kādas balerīnas uzmanību. Skaisti interjeri, daiļas sievietes, lieliski dialogi un filmas dramaturģija, kas šo filmu pielīdzina šī kino žanra paraugiem.
Filmas režisors ir Francijā strādājošais turku izcelsmes kino meistars Anrī Verneijs, kuru tolaik uzskatīja par ekspertu laupīšanas žanrā un tas bija galvenais sižeta motīvs viņa filmās. Alēna Delona filmu seansi kinoteātrī “Splendid Palace” tiek rīkoti sadarbībā ar Francijas institūtu Latvijā.
