Zinātnieki atraduši pierādījumus par dzīvības klātbūtni uz planētas K2-18b
Kembridžas universitātes zinātnieki atklājuši cerīgus, taču vēl nenoteiktus pierādījumus, ka uz planētas K2-18b, kas ir divarpus reizes lielāka par Zemi, iespējama dzīvība.
Zinātnieku komanda, kas pēta planētas atmosfēru, uz tās ir atklājusi molekulu pazīmes, kuras uz Zemes ražo tikai vienkārši organismi. Ķīmiskās vielas, kas saistītas ar dzīvību, atklātas pateicoties NASA Džeimsa Veba kosmiskajam teleskopam. Ar to iespējams analizēt planētas atmosfēras ķīmisko sastāvu, pateicoties gaismai, kas plūst tai cauri no mazās, sarkanās Saules, ap kuru planēta riņķo.
"Šis ir visspēcīgākais pierādījums, ka uz K2-18b, iespējams, atrodas dzīvība. Varu apgalvot, ka mēs apstiprināsim šo atklājumu viena līdz divu gadu laikā," optimistiski norāda Universitātes vadošais pētnieks, profesors Niku Madhusudans.
Planēta K2-18b ir divarpus reizes lielāka par Zemi un atrodas 120 gaismas gadu attālumā no mums. Kembridžas zinātnieku grupa ir atklājusi, ka planētas atmosfērā atrodas vismaz viena no divām ar dzīvību saistītām ķīmiskajām molekulām: dimetilsulfīds (DMS) un dimetildisulfīds (DMDS). Uz Zemes šīs gāzes ražo jūras fitoplanktons un baktērijas.
"Mūsu aprēķini liecina, ka šīs gāzes daudzums atmosfērā ir tūkstošiem reižu lielāks nekā tas ir šeit, uz Zemes. Tātad, potenciāli šī planēta varētu būt dzīvības pilna," norāda Madhusudans.
Tikmēr Edinburgas universitātes profesore Ketrīna Heimansa pret atklājumu attiecas piesardzīgi. "Joprojām pastāv jautājums par to, kāda ir šīs gāzes izcelsme. Uz Zemes to ražo mikroorganismi okeānā, taču pat ar nevainojamiem datiem mēs nevaram droši apgalvot, ka tam ir bioloģiska izcelsme arī svešā pasaulē, jo Visumā notiek daudz dīvainu lietu un mēs nezinām, vai uz šīs planētas nenotiek kādas citas ģeoloģiskā darbības, kas varētu radīt šīs molekulas," norāda profesore.
Savukārt NASA Eimsas pētniecības centra profesors Nikolass Vogans izteicies, ka K2-18b varētu būt gāzes gigants, kuram nemaz nav virsmas. Kembridžas universitātes zinātnieki un neatkarīgie astronomi uzsver, ka ir nepieciešams vairāk datu, lai apstiprinātu universitātes novērotos rezultātus.
