"Ceļojums ir skaists, bet visam ir savs laiks!" - Uģis Kuģis Indijā sāk ilgoties pēc Latvijas
Krišnaīts un TV šovu zvaigzne Uģis Kuģis kopā ar ģimeni turpina savu svētceļojumu Indijā, Vrindāvanā – vienā no svētākajām vietām hinduistu tradīcijā. Viņš sociālos tīklos dalījies ar pārdomām par šo pieredzi.
Kuģis raksta, ka Vrindāvana daudziem ir kā otrās mājas, un šeit viss jau pazīstams – tempļi, ielas, svētās upes krasti un mantru čuksti vējā. Viņš uzsver, ka šajā vietā laiks rit savā īpašajā plūdumā, ļaujot izbaudīt svētceļojuma pieredzi.
Pēc vairākiem intensīviem ceļojuma posmiem ģimene beidzot sajutusi mieru, taču nogurums un ilgas pēc mājām tomēr dara savu. Viņš atklāj, ka pat svētākajās vietās ķermenis nogurst, un ilgstoša kopā būšana var radīt arī nelielus strīdus starp laulātajiem. Tomēr mīlestība nozīmē arī izpratni vienam par otru, pat noguruma brīžos.
"Atuls ir vesels, kas ir liels prieks, jo ceļojumos bērni nereti ir tie, kuriem grūtāk pielāgoties. Šeit gan klimats ir ļoti labs, pat odi mūs liek mierā – tāds mierīgs, silts, maigs laiks. Diena rit rāmi, un mēs lēnām pildām savus mazākos uzdevumus – iepērkam pasūtījumus, izvēlamies dāvanas draugiem un tuviniekiem,” raksta Uģis.
Vrindāvanā dzīvo arī latvieši, un Kuģim bijis prieks satikt tautiešus un redzēt viņu dzīvi tālajā zemē. Viņš apraksta, cik īpaša ir sajūta tik tālu no mājām satikt savējos un dalīties kopīgās sarunās, apliecinot, ka latviešu saknes paliek vienotas, neskatoties uz attālumu.
Īpašu pieredzi Vrindāvanā gūst arī viņa dēls Tamals, kuram šī vieta šķiet kā mājas. Kuģis norāda, ka senajā Vrindāvanā dvēseles atrod to, ko meklē, un iespējams, tieši garīgā atmosfēra un vietējo cilvēku atvērtība liek viņam justies īpaši piederīgam.
"Vrindāvana nav tikai pilsēta Indijā – tā ir viena no svētākajām vietām uz Zemes. Tā ir vieta, kur, pēc senajām vēstīm, pats Krišna bērnībā rotaļājās, ganīja govis un dejoja ar gopī meitenēm nakts pilnmēness gaismā. Tā ir vieta, kur vēl joprojām skan viņa vārds – dziedājumos, lūgšanās, katrā tempļa zvanu skaņā un ielu kņadā. Šeit tempļi, upes un kalni glabā leģendas, kas joprojām dzīvo dziedājumos, lūgšanās un tempļa zvanu skaņās,” dalās Uģis.
Viņš piemin Banke Bihari templi, kurā Krišna tiek pielūgts ar vislielāko mīlestību, Radha Raman templi, kurā atrodas pašmanifestējies Krišnas veidols, un Radha-Damodara templi, kas ir nozīmīga vieta Bhaktivedanta Svāmī Prabhupādas dzīvē. Tāpat viņš uzsver Jamunas upes un Govardhana kalna nozīmi hinduismā.
Lai gan ģimene joprojām bauda šo svētceļojumu, Kuģis atzīst, ka lēnām sāk just māju saucienu. "Mēs joprojām esam šeit, baudām šo laiku, elpojam šo vietu. Bet lēnām sākam just – Latvijas meži un māju miers mūs jau sauc. Ceļojums ir skaists, bet visam ir savs laiks. Un līdz pat atgriešanās brīdim mēs turpinām iet pa Vrindāvanas ielām, apbrīnot tās seno šarmu un meklēt to, kas patiesībā nav ārpusē, bet mūsos pašos.”
